Intouchables
"Neaizskaramie" Francijā kļuva par vienkārši mega kases grāvēju, turklāt filma var lepoties ar lieliskiem panākumiem arī ārpus savas dzimtenes, kam noteikti par labu nāk tas, ka, atšķirībā no iepriekšējā lokālā superhita "Bienvenue chez les Ch`ti" šī filma nepazūd tulkojumā - tā ir tikpat labi mērķēta uz starptautisku auditoriju kā uz lokālo.
Tās galvenais varonis ir Driss - visai šerps senegālietis, kurš ir sēdējis cietumā un tagad mēģina pārtikt no sociālajiem pabalstiem. Lai varētu pabalstus turpināt saņemt, viņam ir jārada ilūzija, ka viņš mēģina atrast darbu. Tālab viņš aiziet uz darba interviju pie kāda paralītiķa ar mērķi dabūt ierakstu papīros, ka viņš tur ir bijis. Filips ir superbagāts tips, kas iedzīvojies paralīzē neveiksmīgas lidošanas ar paraplānu rezultātā, viņš ir zaudējis kontroli pār visu savu ķermeni no kakla uz leju. Driss ir tik ļoti bezkaunīgs savā vēlmē nestrādāt un dzīvot uz valsts rēķina, ka Filips viņā saskata ko interesantu un pretēji veselajam saprātam noalgo šo cilvēku par savu kopēju. Driss droši vien labprātāk būtu teicis nē šim piedāvājumam, taču māte viņu izliek no dzīvokļa, bet Filipa villā viņam ir paredzēta tāda istaba kā pilī, un vēl vēl ar personīgo vannu (kas viņam ir ļoti svarīgi, jo mātes dzīvoklī pastāvīgi par vannasistabu bija jācīnās ar daudzajiem brāļiem un māsām). Tā nu viņš sāk Filipu kopt, turklāt, protams, pārkāpjot jebkādus rakstītus un nerakstītus likumus par to, kā ir jāapietas ar paralītiķi. Bieži viņš savāra sūdus, bet tikpat bieži izrādās, ka viņš ir daudz jēdzīgāks nekā visi "normālie" kandidāti kopā ņemti, un Filipam laikam vissvarīgākais ir tas apstāklis, ka Drisam viņa nav žēl.
Lai arī filma ir balstīta uz reāliem faktiem, daļēji tā ir kā pasaka, taču ļoti skaista un veiksmīgi nostrādāta pasaka, par draudzību, kas veidojas starp cilvēku, kurš sešus mēnešus sarakstās dzejā ar sievieti, nespējot viņai atklāt, ka ir paralizēts, un cilvēku, kurš uzskata, ka "Sly and the Family Stone" ir viņa "rekomendācija". Mani, protams, priecē, ka viņš klausās šo grupu un "Earth, Wind and Fire", nevis kaut kādus francūžu gangsta reperus, jo tur es jau nevaru iedomāties, kā Filips spētu šādu mūziku iemācīties izbaudīt.
Tās galvenais varonis ir Driss - visai šerps senegālietis, kurš ir sēdējis cietumā un tagad mēģina pārtikt no sociālajiem pabalstiem. Lai varētu pabalstus turpināt saņemt, viņam ir jārada ilūzija, ka viņš mēģina atrast darbu. Tālab viņš aiziet uz darba interviju pie kāda paralītiķa ar mērķi dabūt ierakstu papīros, ka viņš tur ir bijis. Filips ir superbagāts tips, kas iedzīvojies paralīzē neveiksmīgas lidošanas ar paraplānu rezultātā, viņš ir zaudējis kontroli pār visu savu ķermeni no kakla uz leju. Driss ir tik ļoti bezkaunīgs savā vēlmē nestrādāt un dzīvot uz valsts rēķina, ka Filips viņā saskata ko interesantu un pretēji veselajam saprātam noalgo šo cilvēku par savu kopēju. Driss droši vien labprātāk būtu teicis nē šim piedāvājumam, taču māte viņu izliek no dzīvokļa, bet Filipa villā viņam ir paredzēta tāda istaba kā pilī, un vēl vēl ar personīgo vannu (kas viņam ir ļoti svarīgi, jo mātes dzīvoklī pastāvīgi par vannasistabu bija jācīnās ar daudzajiem brāļiem un māsām). Tā nu viņš sāk Filipu kopt, turklāt, protams, pārkāpjot jebkādus rakstītus un nerakstītus likumus par to, kā ir jāapietas ar paralītiķi. Bieži viņš savāra sūdus, bet tikpat bieži izrādās, ka viņš ir daudz jēdzīgāks nekā visi "normālie" kandidāti kopā ņemti, un Filipam laikam vissvarīgākais ir tas apstāklis, ka Drisam viņa nav žēl.
Lai arī filma ir balstīta uz reāliem faktiem, daļēji tā ir kā pasaka, taču ļoti skaista un veiksmīgi nostrādāta pasaka, par draudzību, kas veidojas starp cilvēku, kurš sešus mēnešus sarakstās dzejā ar sievieti, nespējot viņai atklāt, ka ir paralizēts, un cilvēku, kurš uzskata, ka "Sly and the Family Stone" ir viņa "rekomendācija". Mani, protams, priecē, ka viņš klausās šo grupu un "Earth, Wind and Fire", nevis kaut kādus francūžu gangsta reperus, jo tur es jau nevaru iedomāties, kā Filips spētu šādu mūziku iemācīties izbaudīt.
2012-10-10
comments powered by Disqus