Ko Ieva iedeva Ādamam?
Nupat Twitter diskusijas rezultātā aizdomājos mazliet vairāk par šo jautājumu, tā ka 140 zīmēs neiekļaušos.
Ja ignorē acīmredzamo variantu, ka sātans Ievai pastāstīja par seksu, kurā neiedziļināšos, bet paliek pie "ābola" teorijas:
1. Bībelē nekur aizliegtais auglis netiek nosaukts tieši par ābolu (tā Wikipedia, es, protams, negrasos tagad to pārbaudīt)
2. Līdz 17.gadsimtam eiropieši visus sev nepazīstamos augļus, dārzeņus un pat riekstus sauca par āboliem (pēc principa - zirgu zini? nemaz nav līdzīgs!). Dīvainā kārtā ogas gan neesot tā dēvētas.
Mūsdienās šāds princips vairākās valodās vismaz daļēji ir saglabājies tīri nosaukumu ziņā. Piem., franču valodā ābols ir "pomme", bet kartupelis - "pomme de terre" (zemes ābols). Angliski ananāss ir "pineapple". Un pat latviešu valodā ir tāds vārds kā granātābols.
Tad atliek tikai izspriest - kuru no šiem "āboliem" Dievs varētu būt Ādamam aizliedzis ēst un Ieva to noplūkusi?
Cik ļoti lai mani tas kā latvieti neapbēdinātu, kartupelis tas laikam nebūs, jo tie parasti aug zem zemes. Granātābols vai ananāss varētu būt pārāk sarežģīts apēšanā. Tas, ka francūži arī čiekuru sauc par kaut kādu "pomme", laikam nebūs nekāds rādītājs, jo tie parasti nav super apetītelīgi.
Līdz ar to mana izvēle krīt uz to, ko vairākās valodās mēdz saukt par "zelta ābolu".
Kas ir zelta ābols? Protams, ka tomāts. Piem., krieviski помидор = "pomme d`or" (no franču valodas), arī franciski to agrāk šādi dēvēja, un to dēvēja arī par mīlestības ābolu.
Manuprāt, viss sakrīt. Sarkans (košs, uzmanību piesaistošs), šī krāsa gana bieži saistīta arī ar nelabo. Mīlestības/zelta ābols (mīlestība pret kādu citu, nevis Dievu). Vēsturiski nebija sastopams Eiropā (jo, kā zināms, no Ēdenes dārza tak mūs patrieca, un atbilstoši vairākām "hipotēzēm" Ēdenes dārzs bija otrpus Atlantijas okeānam).
Atliek pēdējais jautājums - kāpēc Dievs to Ādamam aizliedza ēst. Te nu man ir tikai viena teorija, toties normāli kapronīga. Pieņemu, ka Ādamam bija kāda no tām asinsgrupām, kurām tomāti uzturā ir izteikti kaitīgi. Kā savulaik to raksturoja Uldis I. par sevi: "Ēst tomātus ir kā iešaut sev kājā." Un Dievs negribēja, ka Ādams sev šauj kājā.