Šīs nedēļas vidū kopā ar Uldi bijām Dublinā, kur infogr.am piedalījās pasākumā ar nosaukumu Dublin Web Summit. Šāds izskatās pasākuma logo:
Dublinas Web Summit ir IT konference, kas pirmo reizi notika 2010.gadā, bet šo pāris gadu laikā ir izaugusi par vienu no lielākajām tehnoloģiju sanāksmēm Eiropā, šogad tajā piedalījās ap 4000 no 70 valstīm, tai skaitā arī viens uzņēmums no Baltijas. Kaut kādā mērā var teikt, ka šis pasākums ir līdzīgs tām datorpasaules izstādēm (kuru nosaukumu sev raksturīgi neatceros), kuras Rīgā bija sastopamas deviņdesmito gadu beigās. Ar to vien atšķirību, ka mūsdienās šādos pasākumos plaši sastopami arī N.R. apšaubītie startups. Ja tu neesi pazīstams ar vārdu "startup" (kas manā skatījumā ir pilnīgi normāli), lūk, kā to definē viens no industrijas ekspertiem Pols Greims:
A startup is a company designed to grow fast. Being newly founded does not in itself make a company a startup. Nor is it necessary for a startup to work on technology, or take venture funding, or have some sort of "exit." The only essential thing is growth. Everything else we associate with startups follows from growth.
Infogr.am šīs divas dienas Dublinā manā skatījumā bija ļoti produktīvas un noderīgas, bet sev raksturīgajā stilā neko vairāk šajā sakarā neteikšu, tā vietā pievērsīšos nebūtiskām personiskām tēmām un piedzīvojumiem.
1. No pasākuma a) tur bija robots, kas dīvainā kārtā pārstāvēja juristu kantori:
Video - RTE News
b) bija interesanti, kā dažādi cilvēki mēģināja identificēt, no kuras valsts mēs esam (zem logo bija karogs). Šķiet, ka vārdu Latvija neviens nenosauca, top 3 varianti: Austrija (nepareizas proporcijas un tonis), Dānija (lieka līnija), Zviedrija (wtf?)
2. Ārpus pasākuma
a) pēc pasākuma noslēguma devos ātri apskatīt Dublinas centru. Neko daudz patiesībā neredzēju, toties tiku ieslēgts pasta ēkā, kur rakstīju atklātnītes pēc darba laika beigām. Divi čaļi bija uzcēluši pamatīgu bultu priekšā durvīm un bija manāmi pārsteigti, ieraugot, ka viens cilvēks palicis iekšā. Mēģināja mani pierunāt tur nakšņot, jo tur esot baigi labās brokastis, bet es tomēr atteicos; b) piedalījos britu salām tradicionālā vakara izklaidē - pub crawl, proti, gājienā no viena kroga uz otru, pastāvīgi uzpildoties ar alu. Manā gadījumā gan alus tika aizstāts ar apelsīnu sulu, bet princips uztverts; c) tā paša vakara noslēgumā nonācām Guinness alus noliktavā, kur mūziku spēlēja īru tautas mūzikas leģenda vijolnieks Frankie Gavin, kurā neviens īsti neklausījās (ko es, savukārt, nesaprotu).
Visubeidzot secinājumu vietā: apmeklēta vēl viena jauna valsts, tajā atrasti 2 slēpņi (tātad - arī ģeostatistikā tā tagad parādās). Wuhuu!