Kazhes pierakstu burtnīca

Beidzot plauktā atradu manām franču valodas prasmēm piemērotu grāmatu - Alfonsa Dodē pirmais publicētais darbs, kura nosaukums latviski varētu tikt pārtulkots kā "Mazais" manās rokās nonāca saīsinātā versijā, turklāt vēl ar komentāriem vācu valodā, un tās grāmatas daļas, kas izvilkumā nav iekļautas, ir pārstāstītas vāciski. Diezgan praktisks risinājums, turklāt arī vācu valodas uzturēšanai līmenī noderīgs. Protams, to nevar nosaukt par gluži korektu Dodē grāmatas izlasīšanu franču valodā, bet vienlaikus - ja salīdzina šo ar dažām citām franciskām grāmatām, kur es ļoti peldēju teksta uztveres ziņā, varbūt pat šis nav visblēdīgākais variants.

Grāmatas galvenais varonis ir vairāk vai mazāk pats Alfonss Dodē, kura bērnības un jaunības dienām arī ir veltīta šis romāns. Stāsts ir par zēnu no ģimenes, kura sākotnēji ir diezgan turīga, bet visai strauji tāda pārstāj būt, rezultātā tēvam nākas pārdot savu fabriku un pārcelties ar ģimeni uz citu pilsētu, bet viss iet arvien sliktāk, līdz jaunietim nākas pārtraukt mācības un pašam kļūt par mācībspēku, lai gan viņš vēl ir galīgi zaļš gurķis un neviens viņu nerespektē. Darbs viņu iedzen depresijā un izvelk no tās viņu brālis, kurš ir ticis pie darba Parīzē - kā stenogrāfs kādam ietekmīgam vīram, kurš cer pirms nāves pabeigt savus memuārus. Tam seko varoņa iemīlēšanās Parīzē un pēc tam arī jaunā parīzietē. Un tad - laimīgas beigas.

Kā nupat izlasīju, "Le Petite Chose" esot darbs, kas ir ļoti ietekmējis Janu Martelu, kurš uzrakstījis "Pi dzīvi", bet, protams, 19.gadsimtā rakstīja mazliet citādāk nekā mūsdienās, savukārt pats Dodē bija ietekmējies no Dikensa "Deivida Koperfīlda". Šķita tīri laba lasāmviela "jaunajai paaudzei", neatkarīgi no tā, kad šī jaunā paaudze dzīvojusi.