Rondo
Pirms nieka pieciem gadiem (vai arī pirms veseliem pieciem gadiem, kā nu uz to skatās) izlasīju Artūra Šniclera lugu "Reigen". Citēšu sevi pašu tolaik: "droši vien līdzīgi apnicīgi varētu būt skatīties tās iestudējumu teātrī". Un, ko tu domā - tagad mēs aizgājām un patiešām noskatījāmies tās iestudējumu!
Izrādi Ģertrūdes ielas teātrī iestudējis Andrejs Jarovojs. Pavasarī skatījāmies citu viņa izrādi ĢIT - "Āda", kura sevišķi atmiņā nepalika. Šoreiz atkal princips diezgan līdzīgs - divi aktieri (viņš un viņa), atkal - mikrofoni, atkal - varoņu pārtapšana ar drēbju starpniecību. Un tomēr - pilnīgi cita izrāde, un pilnīgi citas kvalitātes iespaidi šoreiz. Mārtiņš Upenieks (primāri - Valmieras Drāmas teātra aktieris, bet redzēts arī JRT "Cerību ezerā" un vēl "Padegā un Padegā") un Jana Čivžele (JRT) izspēlē dažādas pirmsseksa un pēcseksa ainas, kur katrā nākamajā epizodē viens varonis ir no iepriekšējā stāsta, bet otrs - jauns. Rezultātā sanāk tāds kā mīlestības riņķa dancis, kurā par laimi netiek pieminēts, ka ceļā dodas arī kāda nelāga slimība. Ja ņem vērā to, ka Šniclers lugu rakstīja pirms vairāk kā simts gadiem, bet iestudējuma darbības vieta un vide ir mūsdienu Rīga, šādas tādas izmaiņas personāžos ir ieviestas (pa kreisi - Šniclera versija, pa labi - Jarovoja):
prostitūta => prostitūta
karavīrs => taksists
kalpone => aukle
jaunais džentlmenis => students
sieva => sieva
vīrs => vīrs
jaunkundze => modele
dzejnieks => rakstnieks
aktrise => aktrise
grāfs => ārsts
Kā redzams, sabiedriskais stāvoklis itin labi saglabāts, tik vien, ka, piemēram, grāfu mūsdienu Latvijā nav sevišķi daudz. Un jebkurā gadījumā - situācijas un varoņi jau īpaši līdz ar laiku nemainās. Vīrieši joprojām (lielākoties) ir vīrieši un sievietes joprojām (lielākoties) ir sievietes. Un ar laiku arī tādam cilvēkam kā man nākas atzīt, ka patiesībā Šniclers ļoti daudz ko ir saskatījis pareizi, un viņa atveidotās situācijas kopumā ir daudz reālistiskākas nekā man kādreiz varēja šķist. Un aktieru darbs šajā izrādē ir vienkārši teicams - īpaši laba ir Čivžele, bet arī Upenieks ir labs (amizanti gan ir tas, ka divas stundas pirms mēs skatījāmies "Rondo" mani vecāki bija bijuši uz "Padegu un Padegu", kurā arī spēlē Upenieks). Dažādas sievietes, dažādi vīrieši - un dažādas situācijas, kas gan vienmēr beidzas ar vienu un to pašu.
Pirms gadiem manis lietotais vārds "apnicīgi" te it nemaz nebija vietā, jo nav jau svarīgi tas, ka tēma ir nemainīga, jo iemesli un cilvēki ir ļoti atšķirīgi. Un savstarpējās attiecības starp varoņiem tiek iezīmētas precīzi un diezgan nežēlīgi, ar visu to, ka izrāde ir gaužām īsa (mazāk kā pusotra stunda), katram varonim tu ieraugi divas dažādas sejas (vai arī vairāk, jo "pirms" un "pēc" viens un tas pats cilvēks arī var būt ļoti atšķirīgs). Izrāde man patika, tur nav nekādu šaubu. Viena no labākajām šogad skatītajām izrādēm (un ņem vērā - 2015.gadā mums sanāca patiešām daudz būt teātrī).
Izrādi Ģertrūdes ielas teātrī iestudējis Andrejs Jarovojs. Pavasarī skatījāmies citu viņa izrādi ĢIT - "Āda", kura sevišķi atmiņā nepalika. Šoreiz atkal princips diezgan līdzīgs - divi aktieri (viņš un viņa), atkal - mikrofoni, atkal - varoņu pārtapšana ar drēbju starpniecību. Un tomēr - pilnīgi cita izrāde, un pilnīgi citas kvalitātes iespaidi šoreiz. Mārtiņš Upenieks (primāri - Valmieras Drāmas teātra aktieris, bet redzēts arī JRT "Cerību ezerā" un vēl "Padegā un Padegā") un Jana Čivžele (JRT) izspēlē dažādas pirmsseksa un pēcseksa ainas, kur katrā nākamajā epizodē viens varonis ir no iepriekšējā stāsta, bet otrs - jauns. Rezultātā sanāk tāds kā mīlestības riņķa dancis, kurā par laimi netiek pieminēts, ka ceļā dodas arī kāda nelāga slimība. Ja ņem vērā to, ka Šniclers lugu rakstīja pirms vairāk kā simts gadiem, bet iestudējuma darbības vieta un vide ir mūsdienu Rīga, šādas tādas izmaiņas personāžos ir ieviestas (pa kreisi - Šniclera versija, pa labi - Jarovoja):
prostitūta => prostitūta
karavīrs => taksists
kalpone => aukle
jaunais džentlmenis => students
sieva => sieva
vīrs => vīrs
jaunkundze => modele
dzejnieks => rakstnieks
aktrise => aktrise
grāfs => ārsts
Kā redzams, sabiedriskais stāvoklis itin labi saglabāts, tik vien, ka, piemēram, grāfu mūsdienu Latvijā nav sevišķi daudz. Un jebkurā gadījumā - situācijas un varoņi jau īpaši līdz ar laiku nemainās. Vīrieši joprojām (lielākoties) ir vīrieši un sievietes joprojām (lielākoties) ir sievietes. Un ar laiku arī tādam cilvēkam kā man nākas atzīt, ka patiesībā Šniclers ļoti daudz ko ir saskatījis pareizi, un viņa atveidotās situācijas kopumā ir daudz reālistiskākas nekā man kādreiz varēja šķist. Un aktieru darbs šajā izrādē ir vienkārši teicams - īpaši laba ir Čivžele, bet arī Upenieks ir labs (amizanti gan ir tas, ka divas stundas pirms mēs skatījāmies "Rondo" mani vecāki bija bijuši uz "Padegu un Padegu", kurā arī spēlē Upenieks). Dažādas sievietes, dažādi vīrieši - un dažādas situācijas, kas gan vienmēr beidzas ar vienu un to pašu.
Pirms gadiem manis lietotais vārds "apnicīgi" te it nemaz nebija vietā, jo nav jau svarīgi tas, ka tēma ir nemainīga, jo iemesli un cilvēki ir ļoti atšķirīgi. Un savstarpējās attiecības starp varoņiem tiek iezīmētas precīzi un diezgan nežēlīgi, ar visu to, ka izrāde ir gaužām īsa (mazāk kā pusotra stunda), katram varonim tu ieraugi divas dažādas sejas (vai arī vairāk, jo "pirms" un "pēc" viens un tas pats cilvēks arī var būt ļoti atšķirīgs). Izrāde man patika, tur nav nekādu šaubu. Viena no labākajām šogad skatītajām izrādēm (un ņem vērā - 2015.gadā mums sanāca patiešām daudz būt teātrī).
2015-12-16
comments powered by Disqus