Lidojums uz mēnesi
Kāds saguris Kosmonauts jau ilgāku laiku sēž kafejncījā, jo viņam negribas doties uz dzīvokli, kur neviens viņu negaida. Visi viņu atpazīst, bet neviens viņu nepazīst - katrs ir lasījis avīzēs par viņa ceļojumiem, zina vai nu par krāsainajām nūjiņām, ko viņš ir atvedis no Mēness vai par kādiem citiem niekiem, kam vispār nav nozīmes, bet Kosmonautu kā cilvēku neviens ne tikai nepazīst, bet man nevēlas pazīt. Grāmatas gaitā viņš gan sastapsies ar vairākiem (skaitā septiņiem) cilvēkiem, kuri viņu kādreiz pazinuši un pat ar Lielo pelēko vilku, taču arī visi šie runās par visu ko, bet galīgi ne par Kosmonautu. Patiesībā tieši par viņu mēs grāmatas gaitā uzzināsim vismazāk, lai arī ne mirkli viņš nebūs ārpus mūsu redzesloka.
Andrusa Kivirehka uz šo brīdi jaunākā latviešu valodā izdotā grāmata "Lidojums uz mēnesi" ir kārtējā Kivirehka ekskursija pasaules kultūras pagātnē, šajā reizē - ukraiņu tautas pasakā par Gaisa kuģi, taču zināms, ka Kivirehks no mitoloģijas un no pasakām veido savu saturu, pielāgojot un pārveidojot visu atbilstoši sava darba vajadzībām. Savā būtībā šī ir izteikta ceļa grāmata - varonis dodas no viena punkta uz nākamo, katram no viņa sastaptajiem tēliem ir nopietnas problēmas dzīvē, taču viņiem vismaz ir mājas (vai vieta), kuras kalpo kā kaut kāds piesaistes punkts šajā pasaulē, kamēr Kosmonautam nekā cita, izņemot slavenos lidojumus uz Mēnesi, nav, un nekas neliecina, ka viņam drīzumā būtu kaut kur jālido un ka viņš vēlētos tur lidot. Patiesībā gan vispār nekas šajā grāmatā precīzi neatbild uz jautājumu - vai maz vispār tie lidojumi uz Mēnesi (un arī ar gaisa kuģi) vispār ir notikuši, vai arī tā ir tikai tāda skaista leģenda, kā jau pasakā pieklājas. Tēli, kurus Kosmonauts sastop, būtu saucami par Supervaroņiem, katram no viņiem ir kādas spējas, tiesa - tādas pasaku supervaroņu spējas, kas lielākoties reālajā pasaulē nav izcili noderīgas. Piemēram, ir vīrs, kurš var kļūt neiedomājami plats un tad nu viņš piestrādā par ballīšu telti (bet nevajag ticēt tenkām - viņš nekad nav piekritis piedāvājumam strādāt par gultasveļu, lai uz viņa kāds ņemtos!). Vai vīrs, kurš var apēst 1000 baltmaizes klaipu un izdzert upi, viņu sauc par Vēderu un visi kaimiņi viņu ienīst, jo viņš to vien dara, kā rij. Un katrs no šiem tēliem ir atšķirīgā veidā nelaimīgs, pat tāds, kurš dzīvo nebeidzamā pludmales ballītē.
Raksturīgi Kivirehka grāmatām, arī "Lidojums uz mēnesi", ir grāmata, kas nepakļaujas normālai definīcijai. Brīžam tā ir gandrīz vai bērnu grāmata, taču citkārt Kosmonauts nonāk gultā ar sava drauga sievu, kamēr tas izstiepies tik garš, ka pat nenojauš, kas notiek pie viņa stilbiem. Taustāms reālisms, kurā mitinās cementa fabrikas strādnieks Stiprais, mijas ar absolūtām pasaku meža ainām ar Lielā pelēkā vilka līdzdalību, kuras gan pašas lielā mērā funkcionē kā medību sporta pēc izsmiešana. Brīžam tev šķiet, ka grāmatas darbība risinās šeit un tagad, bet citkārt - kā darīšanā ar Vēderu - kaut kad anonīmos Viduslaikos. Tas viss veido neapšaubāmi skumju, bet savā veidā skaistu stāstu par mēģinājumu atrast zudušo laiku, pagātnes draudzības, kuru varbūt nemaz nekad nav bijis un vēlmi, kaut dzīve atkal būtu tik vienkārša kā toreiz, kad visi vēl lidojām kopā Gaisa kuģī. Sērīgi skaista grāmata lieliskā Guntara Godiņa tulkojumā (un nav pat svarīgi - kas ir lielisks: tulkojums vai Godiņš), šī grāmata ir ceļojums, kurā noteikti ir vērts doties, lai arī mēnesi tā gaitā sasniegt neizdosies.
Andrusa Kivirehka uz šo brīdi jaunākā latviešu valodā izdotā grāmata "Lidojums uz mēnesi" ir kārtējā Kivirehka ekskursija pasaules kultūras pagātnē, šajā reizē - ukraiņu tautas pasakā par Gaisa kuģi, taču zināms, ka Kivirehks no mitoloģijas un no pasakām veido savu saturu, pielāgojot un pārveidojot visu atbilstoši sava darba vajadzībām. Savā būtībā šī ir izteikta ceļa grāmata - varonis dodas no viena punkta uz nākamo, katram no viņa sastaptajiem tēliem ir nopietnas problēmas dzīvē, taču viņiem vismaz ir mājas (vai vieta), kuras kalpo kā kaut kāds piesaistes punkts šajā pasaulē, kamēr Kosmonautam nekā cita, izņemot slavenos lidojumus uz Mēnesi, nav, un nekas neliecina, ka viņam drīzumā būtu kaut kur jālido un ka viņš vēlētos tur lidot. Patiesībā gan vispār nekas šajā grāmatā precīzi neatbild uz jautājumu - vai maz vispār tie lidojumi uz Mēnesi (un arī ar gaisa kuģi) vispār ir notikuši, vai arī tā ir tikai tāda skaista leģenda, kā jau pasakā pieklājas. Tēli, kurus Kosmonauts sastop, būtu saucami par Supervaroņiem, katram no viņiem ir kādas spējas, tiesa - tādas pasaku supervaroņu spējas, kas lielākoties reālajā pasaulē nav izcili noderīgas. Piemēram, ir vīrs, kurš var kļūt neiedomājami plats un tad nu viņš piestrādā par ballīšu telti (bet nevajag ticēt tenkām - viņš nekad nav piekritis piedāvājumam strādāt par gultasveļu, lai uz viņa kāds ņemtos!). Vai vīrs, kurš var apēst 1000 baltmaizes klaipu un izdzert upi, viņu sauc par Vēderu un visi kaimiņi viņu ienīst, jo viņš to vien dara, kā rij. Un katrs no šiem tēliem ir atšķirīgā veidā nelaimīgs, pat tāds, kurš dzīvo nebeidzamā pludmales ballītē.
Raksturīgi Kivirehka grāmatām, arī "Lidojums uz mēnesi", ir grāmata, kas nepakļaujas normālai definīcijai. Brīžam tā ir gandrīz vai bērnu grāmata, taču citkārt Kosmonauts nonāk gultā ar sava drauga sievu, kamēr tas izstiepies tik garš, ka pat nenojauš, kas notiek pie viņa stilbiem. Taustāms reālisms, kurā mitinās cementa fabrikas strādnieks Stiprais, mijas ar absolūtām pasaku meža ainām ar Lielā pelēkā vilka līdzdalību, kuras gan pašas lielā mērā funkcionē kā medību sporta pēc izsmiešana. Brīžam tev šķiet, ka grāmatas darbība risinās šeit un tagad, bet citkārt - kā darīšanā ar Vēderu - kaut kad anonīmos Viduslaikos. Tas viss veido neapšaubāmi skumju, bet savā veidā skaistu stāstu par mēģinājumu atrast zudušo laiku, pagātnes draudzības, kuru varbūt nemaz nekad nav bijis un vēlmi, kaut dzīve atkal būtu tik vienkārša kā toreiz, kad visi vēl lidojām kopā Gaisa kuģī. Sērīgi skaista grāmata lieliskā Guntara Godiņa tulkojumā (un nav pat svarīgi - kas ir lielisks: tulkojums vai Godiņš), šī grāmata ir ceļojums, kurā noteikti ir vērts doties, lai arī mēnesi tā gaitā sasniegt neizdosies.
2024-02-03
comments powered by Disqus