Mazliet droši vien par pašu iestādi - Stop Club ir iekārtots divos stāvos, telpa ir pašaura, augšā ir bārs un daži galdiņi, lejā - skatuve un vēl daži galdiņi. Sēdvietās ietilpība varētu būt kādas 40 vietas. Kad ieradāmies, vieta bija vidēji pilna un grupa jau spēlēja. Šķiet, ka bija ieejas maksa, bet tā bija jāapmaksā kopā ar dzērieniem/ēdieniem. Organizācijas ziņā diezgan haotiski - pēc kādas pagaidīšanas mums norādīja galdiņu un teica, ka nāks viesmīle. Tā diži drīz nenāca, kad atnāca, pasūtījām alu. Pēc brīža atnāca otra dāma, pavēstīt, ka ir ēdienkarte, no kuras arī tā kā vajadzētu kaut ko pasūtīt. Tehnoloģiskais risinājums bija kaut kāds sviests - tu noskenē QR kodu, kas atver lapu ar ēdienkarti (kura pagrabā interneta trūkuma apstākļos strādā visai bēdīgi), taču pasūtījumam tev vajag, lai atkal atnāk viesmīle un tad tu viņai parādi bildīti telefonā ar to, ko tu vēlies. Proti, gluži par automātisku šo sistēmu šo nenosauksi. Komplektā nāk apstāklis, ka visu piegādā neticami lēni (alu gaidījām, manuprāt, minūtes 20, kas šāda izmēra iestādē šķita absurdi), un tas, ka lielajā troksnī tu nesaproti, ko tev saka un ko saki tu. Proti, par organizāciju "Stop Club" nekādus bonusa punktus nesaņem (un arī laikā, kad neuzstājas grupa, mūzika tur ir daudz par skaļu, lai varētu sarunāties).
Taču viss, kas ir apkārt koncertam, ir štrunts, ja esi koncertā - primārais būs tieši tas. Ko es varu pateikt par "Another Story"? No tehniskā viedokļa grupa šķita kompetenta, nekā satriecoša, nekā kaitinoša. Tās repertuārs sastāv no dziesmām armēņu valodā un no dziesmām krievu valodā. Pirmās, iespējams, vismaz daļēji ir oriģinālmateriāls, bet to man grūti vērtēt, jo loģiski, ka arī populārā armēņu rokmūzika man ir tumša bilde. Krievu dziesmas tikām mikslis no dažādu izpildītāju satura, sākot ar "Mašina vremeņi" un "Kino", un beidzot ar to dziesmu, ko viena latviešu grupa iedziedāja kopā ar baltkrieviem, kaut kas par "Ausmu" tajā dziesmā bija, diemzēl latviešu grupas vārds man kaut kā izkritis no prāta, tāda populāra grupa savulaik bija, nejauca sportu ar politiku un tā tālāk. Labi, bet ne par to. Vai pareizāk - tieši par to. Proti, mazāk stāsts šajā koncertā bija par to, kāda bija grupas varēšana, bet kāds bija tās vēstījums un kāda bija tās publika. Tātad, kad "Another Story" spēlēja dziesmas armēņu valodā, publika bija klusa. Kad spēlēja krieviski - dejoja un dziedāja līdzi. Un šī publika, varu itin droši apgalvot, galvenokārt bija vietējās meitenes un puiši, armēņi, nevis krievi, kuri ar lielu entuziasmu dziedāja līdzi tādām dziesmām, par kurām mana un Vimbas vienīgā reakcija bija: WTF!? Ok, ir krievu grupas, par kurām joprojām varu teikt labus vārdus - tā pati "Laika mašīna" Andreja Makareviča personā, kurš bija viena no retajām skaļajām balsīm 2014. gadā, ka Krima nav krievija. Ok, man nav iebildumu pret Coju, jo viņš ir miris un īpaši man nebūtu iebildumu, ja šie spēlētu "Peremen" (ko viņi, protams, nedarīja). Bet kā gados jauni armēņi 2024. gada rudenī var pilnā rīklē kliegt līdzi padomju vokāli instrumentālo ansambļu dziesmai par kosmodromu!? Par faking kosmodromu! Jā, mums Latvijā ir daudz vates, un mums ir daudz krievu, kuriem krievu dziesmas var būt "tikai dziesmas". Bet vai tu vari iedomāties šobrīd latviešu grupu spēlējam padomju dziesmas krieviski un latviešu jauniešus dziedam tām līdzi? Speciāli apskatījos, tā sasodītā kosmodroma dziesma ir oficiāla krievijas kosmonautikas himna. Un to tu dziedi valstī, kuras teritorijas daļu nupat, nupat lielie krievu draugi un drošības garants atsavināja par labu Azerbaidžānai! Jāpiebilst, ka Kalnu Karabahas jautājums ir tēma, kurā nekad neesmu iedziļinājies, līdz ar to runa te nav par "objektīvu taisnību Armēnijas pusē", bet par to, ka, no Armēnijas viedokļa raugoties, situācija ir skaidra un acīmredzama. Bet, kā rādās, šobrīd armēņu galvās apjausma ir labākajā gadījumā sasniegusi pašu pirmo līmeni - ka putins ir slikts, bet ir vēl ļoti tālu no apziņas - krievija ir slikta.
Līdz ar to par šo koncertu pamata atziņa ir - tā nebija patīkama pieredze (lai gan sākotnēji nešķita tik slikti, arī dziesmu armēņu valodā pirmajā koncerta daļā bija vairāk), bet tā bija vērtīga pieredze un pārdomas raisoša pieredze, kas ļāva mums prātā vairāk salikt kopā 2+2 un to, kālab armēņiem tas joprojām nav četri.