Vol de Nuit
Antuāns de Sent-Ekziperī savā ziņā bija ļoti šaura profila rakstnieks - faktiski visi viņa darbi ir par lidotājiem, kas laikam gan nav pārsteidzoši, jo arī viņš pats primāri bija lidotājs un tikai tad - rakstnieks, turklāt viņš pilnīgi noteikti bija lidotājs tālab, ka tas bija viņa aicinājums, nevis izvēlēts maizes darbs. Arī šis viņa īsromāns "Nakts lidojums" ir par cilvēkiem, kuri gluži vienkārši nespēj nelidot.
Grāmatai pamatā, protams, ir paša Sent-Ekziperī pieredze kā avio pasta kurjeram Buenosairesā. Tā vēsta par aviokompāniju komerciālās lidošanas agrīnajos gados, kura ir pirmā, kas aizsāk lidojumus pa nakti, lai varētu vienmēr maksimāli operatīvi piegādāt pastu, tādējādi padarot šo pakalpojumu ievērojami operatīvāku. Klāt tam visam nāk pamatīgs riska faktors, jo laika apstākļi nevar būt šķērslis pasta piegādei, un grāmatas dramatiskākā līnija ir tieši par to - par pilotu, kurš iekļūst ciklonā un kuram nebūs lemts savu lidojumu pabeigt. Tikām aviolīnijas vadītājs, kurš pats arī ir kaislīgs šīs nozares pārstāvis, ir spiests samierināties ar viena lidotāja nāvi, kamēr diviem citiem izdodas savus lidojumus paveikt - jo svarīgāka par visu ir aviācijas un pasta nākotne, cik sāpīgi lai nebūtu zaudējumi.
Skaidrs, ka man šī tēma un varoņu uzstādījums nav sevišķi tuvi - es galīgi neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka cilvēka dzīvība un savlaicīga pasta piegāde ir samērojamas lietas, bet tas, ka es uz Sent-Ekziperī fona es esmu gļēvs (un kas zina - varbūt arī bez viņa fona es tāds esmu) galīgi nenozīmē, ka man šī grāmata nebūtu patikusi un ka es to uzskatītu par bezvērtīgu literatūru. Jā, viena lieta šķiet neapstrīdama - Sent-Ekziperī darbi būtu pilnīgi citādāk vērtējami, ja tie būtu "tapuši pie rakstāmgalda", proti, ja viņa dzīve nebūtu tikpat pārdrošības pilna, līdz ar to droši vien viņa grāmatas nav vērts lasīt, ja iepriekš neesi kaut minimāli iepazinies ar autora biogrāfiju. Viņa proza ir savā ziņā ļoti minimālistiska - darbu apjomi ir nelieli, teikumi nav izsmalcināti, bet tajā arī ir savs skaistums.
Grāmatai pamatā, protams, ir paša Sent-Ekziperī pieredze kā avio pasta kurjeram Buenosairesā. Tā vēsta par aviokompāniju komerciālās lidošanas agrīnajos gados, kura ir pirmā, kas aizsāk lidojumus pa nakti, lai varētu vienmēr maksimāli operatīvi piegādāt pastu, tādējādi padarot šo pakalpojumu ievērojami operatīvāku. Klāt tam visam nāk pamatīgs riska faktors, jo laika apstākļi nevar būt šķērslis pasta piegādei, un grāmatas dramatiskākā līnija ir tieši par to - par pilotu, kurš iekļūst ciklonā un kuram nebūs lemts savu lidojumu pabeigt. Tikām aviolīnijas vadītājs, kurš pats arī ir kaislīgs šīs nozares pārstāvis, ir spiests samierināties ar viena lidotāja nāvi, kamēr diviem citiem izdodas savus lidojumus paveikt - jo svarīgāka par visu ir aviācijas un pasta nākotne, cik sāpīgi lai nebūtu zaudējumi.
Skaidrs, ka man šī tēma un varoņu uzstādījums nav sevišķi tuvi - es galīgi neesmu no tiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka cilvēka dzīvība un savlaicīga pasta piegāde ir samērojamas lietas, bet tas, ka es uz Sent-Ekziperī fona es esmu gļēvs (un kas zina - varbūt arī bez viņa fona es tāds esmu) galīgi nenozīmē, ka man šī grāmata nebūtu patikusi un ka es to uzskatītu par bezvērtīgu literatūru. Jā, viena lieta šķiet neapstrīdama - Sent-Ekziperī darbi būtu pilnīgi citādāk vērtējami, ja tie būtu "tapuši pie rakstāmgalda", proti, ja viņa dzīve nebūtu tikpat pārdrošības pilna, līdz ar to droši vien viņa grāmatas nav vērts lasīt, ja iepriekš neesi kaut minimāli iepazinies ar autora biogrāfiju. Viņa proza ir savā ziņā ļoti minimālistiska - darbu apjomi ir nelieli, teikumi nav izsmalcināti, bet tajā arī ir savs skaistums.
2020-07-12
comments powered by Disqus