Pērtiķi britu salās joprojām ir karsti kā karsts kartupelis - arī viņu jaunākais studijas ripulis albumu topā aizsniedzās līdz pašai virsotnei. Es gan joprojām uzskatu, ka viņi tā arī nav spējuši atkārtot sava pirmā ieraksta kvalitāti, bet tas varētu būt saistīts ar manām pārmērīgajām simpātijām pret raupjāku un nepieradinātāku skanējumu. Un mūsdienu pērtiķi nav sevišķi raupji.
Šis konkrētais ieraksts gan mani mazliet pārsteidz - tas ir pārāk skaists, un pa reizei uzrunā manu sensitīvo pusi, kur dīvainā kārtā tomēr arī pastāv. Līdz ar to es varu saprast arī tādas dziesmas kā "Mad Sounds" vai "I Wanna Be Yours". Protams, joprojām lielāku sajūsmu manī izsauc aktīvākas un dejīgākas kompozīcijas, kaut vai "Why&39;d You Only Call Me When You&39;re High?" (kas pamatīgi atsauc prātā Caro Emerald) un jo īpaši "R U Mine?" (kas savukārt līdzinās "I Bet You Look Good On the Dancefloor")
Pamata secinājums gan ir tāds, ka šis ieraksts ļoti labi skan kopsakarā - tā dziesmas nav īsti šedevrālas, taču albums kā tāds man patīk, ar prieku to klausīšos mašīnā, kad man tāda parādīsies. Ja, protams, tur būs iespējams klausīties mūziku.