Monimbo
Šāda veida krimiķi kā "Monimbo" nav tipiska literatūra, ko mēdzu lasīt - trilleris-spriedzes romāns, kurā iesaistās starptautiski teroristi, narkotirgoņi, komunisti un visādi citi apšaubāmi personāži, kas mēģina iznīcināt Amerikas Savienotās Valstis. Varu iztēloties, ka līdzīga stila, tikai pretēja satura, grāmatas tapa arī PSRS, tikai tur, protams, ļaundari bija otrās puses pārstāvji. Šeit tikām grāmatas autori apskata iedomātu scenāriju, kurā kubieši mēģina eksportēt revolūciju uz štatiem.
Grāmatas galvenais varonis ir viens no tipiskākajiem spriedzes filmu un grāmatu varoņiem - žurnālists, kurš neviļus tiek iesaistīts dziļāk sava pētījumu tēmā, nekā viņš sākotnēji būtu vēlējies. Hoknijs, tāds šķiet, ir viņa uzvārds, sākotnēji visā sāgā iekuļas daļēji nejauši, bet tad pamazām sanāk, ka viņam ir ļoti liela motivācija atšķetināt tīklu, kurš ir iznīcinājis viņa ģimeni un plāno iznīcināt arī viņa valsti. Manai gaumei grāmatā ir pārāk daudz notikumu un personāžu, kā rezultātā ir pagrūti izsekot, kas ir kas un nav tā, ka viņiem būtu arī personības un kopumā grāmata šķiet slikti sastiķēta kopā (varbūt pie vainas tas, ka divi autori?) - brīžiem tā dinamiski virzās uz priekšu, tad viss atkal iestopējas. Psiholoģiskajā ziņā grāmata ir stipri pašvaka - lai arī tur it kā cilvēkiem ir jāsaskaras ar nopietnām morālām dilemmām un smagiem pārdzīvojumiem, tas viss šķiet galīgi nebūtisks, kā tādā action filmā.
Tur ir atsevišķi elementi, kuri šķiet labi izdomāti (pat tad, ja tie izrādītos patiesi) - pirmkārt, Fidels Kastro nevis vienkārši ļauj cilvēkiem, kuri vēlas bēgt no viņa komunistiskās paradīzes uz ASV, bet gan mērķtiecīgi piepilda "bēgļu" kuģus un laivas ar noziedzniekiem, garīgi slimiem cilvēkiem un tā tālāk ar domu, ka amerikāņi nevarēs noraidīt kubiešu bēgļus, jo viņiem ir jārāda pozitīvais piemērs. Un, protams, komplektā ar šiem cilvēkiem, no kuriem Fidels faktiski grib tikt vaļā, viņš iesūta arī savus aģentus un provokatorus, kuri cītīgi izmanto antikomunistisku aizsegu, lai patiesībā bīdītu partijas idejas. Un otrs elements - pašiem (caur dubultaģentu) noarganizēt, ka amerikāņi mēģinās veikt atentātu pret Fidelu, ļaujot nogalināt vadoņa dubultnieku, amerikāņi tad priecīgi paziņo pasaulei, ka Fidels ir miris (bet mēs neesam pie vainas!), bet pēc brīža pats īstais Fidels parādās un pavēsta: "Tas, ka jūs zinājāt par šo neveiksmīgo atentātu, liecina, ka jūs esat tā pasūtītāji!" Šahs un mats, tā teikt.
Protams, kā jau pieklājas šādam darbam, viss beidzas laimīgi (izņemot tiem, kuri ir miruši biedējošā nāvē, jo šādā darbā sava deva pretīgas vardarbības ir obligāta), brīvā pasaule triumfē, bet visiem paliek biedinājuma stāsts, cik ļoti ir jāuzmanās no ienaidnieka viltīgajiem tīkliem. Lieki teikt, ka grāmatu plaukta tīrīšanu šis romāns nepārdzīvos. Ja kas - šī grāmata ir turpinājums šo pašu autoru romānam "The Spike" (kura notikumi laiku pa laikam tiek pieminēti arī šajā grāmatā), bet man galīgi nav intereses iepazīties ar vēl kaut ko no šo autoru krājuma, lai arī apzinos, ka savā laikā šis darbs varēja būt veiksmīgs, jo Borhreivs/Moss pamatīgi nodarbojas ar Vašingtonas un tās iestāžu netīro darbību atmaksošanu (jo šīs darbības jau arī dod iespējas ienaidniekam piezagties tuvu).
Grāmatas galvenais varonis ir viens no tipiskākajiem spriedzes filmu un grāmatu varoņiem - žurnālists, kurš neviļus tiek iesaistīts dziļāk sava pētījumu tēmā, nekā viņš sākotnēji būtu vēlējies. Hoknijs, tāds šķiet, ir viņa uzvārds, sākotnēji visā sāgā iekuļas daļēji nejauši, bet tad pamazām sanāk, ka viņam ir ļoti liela motivācija atšķetināt tīklu, kurš ir iznīcinājis viņa ģimeni un plāno iznīcināt arī viņa valsti. Manai gaumei grāmatā ir pārāk daudz notikumu un personāžu, kā rezultātā ir pagrūti izsekot, kas ir kas un nav tā, ka viņiem būtu arī personības un kopumā grāmata šķiet slikti sastiķēta kopā (varbūt pie vainas tas, ka divi autori?) - brīžiem tā dinamiski virzās uz priekšu, tad viss atkal iestopējas. Psiholoģiskajā ziņā grāmata ir stipri pašvaka - lai arī tur it kā cilvēkiem ir jāsaskaras ar nopietnām morālām dilemmām un smagiem pārdzīvojumiem, tas viss šķiet galīgi nebūtisks, kā tādā action filmā.
Tur ir atsevišķi elementi, kuri šķiet labi izdomāti (pat tad, ja tie izrādītos patiesi) - pirmkārt, Fidels Kastro nevis vienkārši ļauj cilvēkiem, kuri vēlas bēgt no viņa komunistiskās paradīzes uz ASV, bet gan mērķtiecīgi piepilda "bēgļu" kuģus un laivas ar noziedzniekiem, garīgi slimiem cilvēkiem un tā tālāk ar domu, ka amerikāņi nevarēs noraidīt kubiešu bēgļus, jo viņiem ir jārāda pozitīvais piemērs. Un, protams, komplektā ar šiem cilvēkiem, no kuriem Fidels faktiski grib tikt vaļā, viņš iesūta arī savus aģentus un provokatorus, kuri cītīgi izmanto antikomunistisku aizsegu, lai patiesībā bīdītu partijas idejas. Un otrs elements - pašiem (caur dubultaģentu) noarganizēt, ka amerikāņi mēģinās veikt atentātu pret Fidelu, ļaujot nogalināt vadoņa dubultnieku, amerikāņi tad priecīgi paziņo pasaulei, ka Fidels ir miris (bet mēs neesam pie vainas!), bet pēc brīža pats īstais Fidels parādās un pavēsta: "Tas, ka jūs zinājāt par šo neveiksmīgo atentātu, liecina, ka jūs esat tā pasūtītāji!" Šahs un mats, tā teikt.
Protams, kā jau pieklājas šādam darbam, viss beidzas laimīgi (izņemot tiem, kuri ir miruši biedējošā nāvē, jo šādā darbā sava deva pretīgas vardarbības ir obligāta), brīvā pasaule triumfē, bet visiem paliek biedinājuma stāsts, cik ļoti ir jāuzmanās no ienaidnieka viltīgajiem tīkliem. Lieki teikt, ka grāmatu plaukta tīrīšanu šis romāns nepārdzīvos. Ja kas - šī grāmata ir turpinājums šo pašu autoru romānam "The Spike" (kura notikumi laiku pa laikam tiek pieminēti arī šajā grāmatā), bet man galīgi nav intereses iepazīties ar vēl kaut ko no šo autoru krājuma, lai arī apzinos, ka savā laikā šis darbs varēja būt veiksmīgs, jo Borhreivs/Moss pamatīgi nodarbojas ar Vašingtonas un tās iestāžu netīro darbību atmaksošanu (jo šīs darbības jau arī dod iespējas ienaidniekam piezagties tuvu).
2020-04-06
comments powered by Disqus