Kazhes pierakstu burtnīca

Līdzīgi kā jaunais (kurš gan vairs tos skaita!) mācību gads Kultūras akadēmijā, lapkritis, iesnas un sildīšanās ar alkoholu, rudens tradicionāli atnes arī jaunu Vilcieniņu meistarības sezonu. Ir lietas, kas šai pasaulē mainās (kā politiskā pārliecība) un ir pieauguši cilvēki, kuri gadu no gada vēsās sezonas vakaros sapulcējas, lai uz galda izkārtotu vilcieniņu figūras, ar kurām varētu tikt galā vairums splētāju vecumā 3+. Man kā "Restorānvagona" galvenajam redaktoram, protams, ir prieks, ka šāds turnīrs notiek, jo ir vismaz kaut kas, par ko rakstīt, bet teikt, ka es saprotu šos cilvēkus, nudien nevaru. Bet, nu, ja cilvēkiem nav nekā labāka un vērtīgāka dzīvē, ko darīt, tad droši vien jau vilcieniņu spēlēšana ir mazāk slikta nekā tosola dzeršana.

Atvainojiet mani par liriski depresīvo noskaņojumu, bet šobrīd prāts galīgi nenesas uz jokiem. Meitene, ar kuru pirms nedēļas iepazinos caur Tinderi un kura pat atnāca ar mani uz randiņu un gandrīz piekrita vakarā mazliet pačilot ar Netflix, pārstājusi atbildēt uz manām ziņām. Un es esmu pārliecināts, ka atšķirībā no tām iepriekšējām, kuras visas bija kuces un manis necienīgas, šī bija tā īstā. Bet būšu profesionāls un centīšos vairs turpinājumā neļaut emocijām vaļu, cik ļoti lai arī nesāpētu mana sirds. Un, pat ja viņa nekad vairs man neatbildēs, man līdz mūža beigām paliks uz krūtīm uztetovēts viņas vārds - Gaļa!

Tātad, Vilcieniņu meistarībā sākusies 2019./2020. gada sezona. Atgādināšu, ka iepriekšējās sezonas noslēgumā turnīra vēsturē spraigākajā izspēlē par VM uzvarētāju pirmo reizi kļuva Raitis, ļaujot trofejai pārceļot uz Kreiso krastu. Jaunajā sezonā turnīrā ir saglabājies tāds pats spēlētāju skaits kā iepriekš, bet klāt ir nākuši trīs spēlētāji, kamēr projām ir devies tikai viens. Šī matemātika nav apliecinājums tam, ka mēs, Kultūras akadēmijas studenti, ne sūda nejēdzam no matemātikas (kas gan, protams, ir tiesa), bet gan īpatnēju pārmaiņu liecība - Baiba un Irbe šosezon piedalās kā viena dalībniece, tāpat jaunpienācēji Māris un Reinis spēlēs pamīšus. Tāpat turnīram pievienojusies Līva, paplašinot dalībnieku ģeogrāfiju ar Torņakalnu. Ceram, ka šīs sezonas gaitā mums izdosies nointervēt "Restorānvagona" vajadzībām jaunos dalībniekus, lai uzzinātu kādas pikantas detaļas no viņu dzīves, bet tas lai paliek nākotnei.

Tagadnei tikām dalīsimies ar mūsu speciālkorespondenta Žilberta Lejaskāpura veiktas aptaujas rezultātiem, kā arī ļausim pārdomāt Žilberta iztēloto situāciju mūsu lasītājiem. Ja jums ir citādas versijas, nekā turnīra dalībnieku izteiktās, aicinām jūs tās sūtīt mums uz Abonenta kastīti nr.13 vai arī personīgi Eiženam Paksim Medus ielā 6. Tātad, Žilberta sagatavotā etīde ir sekojoša:
Vilcieniņu Eiropas spēlē tev ir pēdējais gājiens. Garās misijas Lisabona - Danciga izpildē tev pietrūkst viena posma - Madride-Pamplona. Kāds no pretiniekiem ir jau uzbūvējis melno tuneļa posmu, bet tu vēl vari uzbūvēt trīs baltus vagonus. Taču tev rokās ir tikai trīs baltas kārtis un nav nevienas lokomotīves. Tuneļa būvē tev var paveikties un var nepaveikties. Tu pilnīgi droši vari uzbūvēt staciju, taču tas, protams, punktu ziņā ir mazāk izdevīgi. Kā rīkosies tu: riskēsi cerībā, ka izdosies uzbūvēt tuneli bez piemaksas vai būvēsi staciju?

Guna: Tas jau atkarīgs - cik garš ceļš. Ja uz garo ceļu tu nepretendē, bliez staciju, lai ir 100 punkti, ka tu vari izpildīt. Šī taktika tiks pavērsta pret mani?
Māra: Es laikam arī liktu staciju.
Gustavs: Pagaidīšu, kad kavā ir mazāk kā trīs kārtis, tad būvēšu tuneli (nekas, ka tas ir pēdējais gājiens).
Marina: Likšu staciju.
Mārtiņš: Atkarīgs, vai tā ir pirmā vai pēdējā kārta - vai ir jāriskē vai jāspēlē stabili. Pēdējā kārtā es riskētu.
Baiba: Ja es būtu redzējusi, ka tikko no astoņiem baltiem uzceļ augšā garo posmu, tad es varbūt riskētu, bet prātīgāk būtu būvēt staciju.
Ilze: Es laikam, ņemot vērā savu pieredzi ar neizpildīto garo misiju, teikšu, ka šajā gadījumā es uzbūvēšu staciju. Baigi sāpīgi.
Raitis: Es mēģinātu būvēt tuneli.
Raimonds N.: Bāc. Nezinu. Pareizākais droši vien ir, ka jābūvē stacija.
Reinis: Es laikam liktu staciju.
Līva: Es būvēju staciju.
Raimonds K.: Ar Raimondu redakcijai neizdevās sazināties, viņa telefons visu laiku bija aizņemts.

Turpinājumā mums vajadzētu izvērst kādus secinājumus par pareizām stratēģijām, veidot dalībnieku psiholoģiskos portretus, bet "Restorānvagons" nav te nekāda "Re:Baltica", lai nodarbotos ar pētniecisko žurnālistiku. Mēs neko vairāk kā ģenerēt klikšķus ar skaļi virsrakstiem neprotam un lepojamies ar to, ka neesam kaut kāds snobisks elitārs izdevums, bet darba cilvēka lasāmviela. Līdz ar to secinājumus atstājam lasītāju ziņā - lai domā paši, kurām viltus ziņām ticēt un kurām - arī ticēt.

Mazliet tomēr arī par aizvadītajām pirmās kārtas spēlēm. Turnīrs sākās ar Eiropas nolaupīšanu, un pirmā spēle risinājās Kuģu ielas depo. Tajā piedalījās Baiba, Ilze, Guna un Raitis. Visi spēlētāji ar stāžu, visi bijuši kopvērtējuma trijniekā. Šādā sarežģītā sastāvā īpaši grūti gāja Ilzei. Kamēr pērn viņa sezonu sāka ar piecām vai sešām uzvarām (kurš gan atcerās precīzi!), šogad viņa sāka ar neizpildītu garo misiju. Kuluāros dzirdēts, ka Ilzei šajā spēlē tik ļoti neveicās ar tuneļu būvi, ka viņa sākusi apsvērt došanos pie zintnieka, lai tas noņem viņai uzlikto ļauno aci, un lokomotīves arī nedevās rokā. Tikām spēli pēc labākajiem kanoniem uzvarēja Baiba, uzbūvējot iespējami garu ceļu. Pērnās sezonas čempions Raitis - tikai trešajā vietā, pārliecinoši aiz Gunas. Ilze tikām jau pirmajā kārtā atzīmējās ar apšaubāmo godu - mazāk kā 0 punktu par misijām.

Nākamā spēle risinājās jaunā laukumā kaut kur pretī 4. pasta nodaļai. Tajā piedalījās visi turnīra debitanti: Līva uzņēma (ēdināja) ciemiņus un spēlēja, tāpat pie galdiņa sēdēja Reinis, bet Māris spēli protokolēja, no veterāniem klāt bija Māra un Raimonds K. Jau no pirmajiem gājieniem veidojās drūzma ap Kopenhāgenu, diviem spēlētājiem tur bīvējoties tāpēc, ka vajadzēja, un vienam - tāpēc, ka gribējās. Beigās sev pašam par pārsteigumu Raimonds izbūvēja ceļu 45 vagonu garumā un uzvaroši pabeidza spēli. Itin sāpīgs turnīra sākums padevās Līvai, pārliecinoties, ka šis pasākums ir visai nežēlīgs. Reinis turnīrā debitēja ar otro vietu, Māra - trešā.

Kārtas noslēdzošā spēle risinājās arī turnīram jaunā laukumā - IKEA restorāna pankūku brokastīs. Te savu meistarību apliecināja divkārtējais Meistarības uzvarētājs, Pasaules vilcieniņu čempionāta dalībnieks Gustavs. Nekādas pikantas detaļas par šo spēli mūsu korespondentiem neienācās, novērojām tik vien kā to, ka katram spēlētājam līdzi bija ieradušies vismaz divi asisteni (līdzjutēji), kas ir jauns rekords šajā turnīrā.

Kaut ko runāt par kopvērtējumu pēc vienas aizvadītas spēles, protams, ir pāragri, bet turnīrs ir sācies gana spraigi, lai varētu cerēt, ka arī turpinājums būs aizraujošs.

Speciāli "Restorānvagonam",
Eižens Paksis

P.S. Gaļa - vai tev tiešām nav sirds? Atraksti man!