Baaria

Ha! Tas beidzot ir noticis - esmu noskatījies visas filmas, kas man stāvēja mapē "jānoskatās". Beidzot varu sākt jaunu skaistu dzīvi un atkal lejuplādēt milzīgu daudzumu visdažādāko lenšu un tām ļaut gadiem krāties. Bet vismaz uz pāris dienām šī mape būs tukša. Ignorējot, protams, vēl pāris nenoskatītas filmas, kuras mētājas citās mapēs un tāpēc neskaitās.
Kā pēdējā filma sarakstā atlika divarpus stundas garā itāļu filma "Baaria", kas stāsta par kādas sicīliešu ģimenes dzīvi trīs paaudzēs. Patiesību sakot - ne pārāk aizraujošā veidā tā to stāsta. Centrālais filmas personāžs ir otrās paaudzes pārstāvis Peppino, viņa mūžu mēs redzam pilnā garumā, sākot ar zēnības dienām Mussolini valdīšanas laikmetā līdz pat astoņdesmitajiem gadiem. Un viņa tēvs un dēls. Peppino lielu sava mūža daļu pavada, būdams aktīvs komunistiskās partijas biedrs, kura skatījums gan nedaudz mainās pēc tam, kad viņam tiek tā laime paviesoties komunisma citadelē PSRS. Centrāla loma filmā ir viņa mīlas stāstam ar sievieti, kuras ģimenei viņš nekādi nešķiet gana laba partija.
Vai gribu vēl kaut ko pastāstīt par šo filmu? Šķiet, ka nē. Ir pārāk karsts, lai rakstītu. Ir pārāk karsts, lai domātu. Pat lai skatītos filmas, šobrīd ir pārāk karsts. Un noteikti ir pārāk karsts, lai tagad varētu iet gulēt, bet tas man tomēr būs jādara, gribu es to vai negribu. Arlabunakti, mazo lasītāj! (nekas, ka tu šo vai nu nelasīsi nemaz vai lasīsi rītdien, jo man tagad būs nakts. Un punkts.
2013-08-07
7.0
comments powered by Disqus