Kazhes pierakstu burtnīca

Jau pāris nedēļas es to vien daru, kā dzeru van Hutena kakao. Nē, ne gluži - klausos ierakstu, kas veltīts tā dzeršanai, jo kakao vasarā tik ļoti neprasās, bet bērnības milicija gan.
Šis pilnīgi noteikti ir viens no tiem ierakstiem, kas kļūst labāki ar katru nākamo klausīšanās reizi. Ja sākotnēji man bija grūti saprast, ar ko tad tas kakao ir tik īpašs, ka to atsevišķi vērā ņemami ļaudis uzskata par labāko 2013.gada pašmāju mūzikas ierakstu, tad tagad man vairs šādu jautājumu nav - tas ir ieraksts, kurā gandrīz katra dziesma varētu būt potenciāls radiogrāvējs, vienlaikus saglabājot arī mūzikas intelektuālo pusi līdzās lipīgām melodijām. Jura Simanoviča teksti ir nu ļoti spēcīgi, sulīgi un savdabīgi, reizēm sadzīviski, reizēm kraujot metaforas vienu uz otras kaudzē (šis esot iespaidojies no Majakovska - var ticēt šai jautājumā). Kopumā, protams, visnotaļ drūmi un depresīvi, bet arī šādai mūzikai ir vieta šai pasaulē. Ja man būtu jāraksturo "Hutena kakao" skanējums cilvēkam, kas nav ar to pazīstams, droši vien būtu teicis - tā varētu izklausīties "Hospitāļu iela", ja Šubrovskim nepatiktu regejs un būtu ilglaicīga depresija. Teicamu dziesmu te ir aumaļām: "Padauzas", "Velni", "Pussabrukšanas periods", "Pasaule ir neērta vieta", "Superlīme" būtu vien pirmās, kas nāk prāā, apskatoties to sarakstu. Kaut kā man galīgi nesanāk izteikties par to, kālab tieši man šis ieraksts tik ļoti tīk, bet vari ticēt - tas ir labs, pat ļoti!