No vakara pirmās grupas - ansambļa "Komjaunatne" - uzstāšanās sanāca dzirdēt tik vien kā dažas pēdējās dziesmas, bet tāds jau īsti arī nebija mans mērķis - redzēt "Komjaunatni".
Ko es sapratu BPP uzstāšanās laikā - ka es ne vella nezinu šīs grupas dziesmas, kas galīgi nav normāli. Pat tie skaņdarbi, kuri pēc publikas reakcijas, būtu jāzina ikvienam, man bija nepazīstami. Kas vienlaikus deva iespēju tos iepazīt - arī nav slikti. Piem., turpmāk spēšu atpazīt tādas dziesmas kā "Ziema ir gara", "Es nekad uz tevi nedusmošos", "Cik jauks pāris", "Pusi tev pusi sev", "Cilvēks tā uz pus".
Dažas pirmās dziesmas man vajadzēja pierast pie Šverna balss, bet tad - pieradu. Vispār laikam jāpiekrīt "Rokupācijā" lasītajam, ka BPP dziesmas teju katra varētu būt kļuvusi populāra, jo tās ir gana lipīgas un tiešām patīkami klausāmas. Kas, protams, ir tikai forši. Pamata secinājums no koncerta prognozējamais - vajadzētu paklausīties Baložus arī ierakstos, pilnveidojot savas zināšanas par pašmāju mūzikas pasauli. Un otrs secinājums - gan jau būs vēl kāda reize, kad šo grupu baudīšu dzīvajā.