Barselonas lauskas

2026-11-16

Ar darbu saistītus braucienus parasti nedokumentēju, un arī šis nebūs hronoloģisks pārskats, bet tikai dažu spilgtāko epizožu apkopojums. Oficiālā pasākuma daļa paliks ārpus šīm rindiņām, tēmai "jocīgi atgadījumi iz darba dzīves" vēl nav laiks pievērsties, taču par "jocīgiem atgadījumiem iz nedarbu dzīves" vienmēr esmu gatavs rakstīt.

Futbols

Braucot uz ārzemēm, parasti cenšos aiziet uz kādu futbola spēli. Ne vienmēr tas izdodas (piemēram, gada sākumā Stambulā paliku tukšā), taču iespēju robežās kaut ko sashēmot parasti var. Ielidojot Barselonā svētdienā un dodoties prom piektdien, tikt uz kādu La Liga spēli iespēju nebija: Espanyol savu mājas spēli aizvadīja sestdienā, kamēr Barcelona šajā kārtā spēlēja izbraukumā. Ejot līmeni zemāk, svētdienā savu mājas spēli Segunda Division līmenī aizvadīja Girona, bet tā kā lidoju uz īsto Barselonas, nevis Ryanair Žironas lidostu, arī uz turieni līdz pulksten 16:15 tikt nebūtu iespējams. Līdz ar to paveicās, ka kāds kolēģis ierosināja apmeklēt sieviešu futbola spēli: starp Barcelona un Madrid CFF komandām.

Mīnuss šim variantam - savas mājas spēles Barcelona sieviešu komanda aizvada nevis Camp Nou, bet gan Johana Kruifa vārdā sauktajā arēnā patālu no pilsētas centra (izņemot lielos un pieprasītos mačus). Pluss - Barcelona sieviešu futbola kontekstā ir absolūta top komanda, iepriekšējās sezonas Čempionu līgas uzvarētāja. Aizvadītajā vasarā gan no Barselonas aizgājusi kluba leģenda un droši vien vispār visa sieviešu futbola spilgtākā zvaigzne Alexia Putellas, tāpat šajā spēlē nepiedalījās aktuālā Barselonas līdere: kluba un izlases kapteine Irene Paredes, bet, ja raugās no otras puses - nav jau tā, ka es sieviešu futbolam baigi sekotu un līdz ar to ka man būtu tik ļoti svarīgi, kas tieši ir laukumā. Patiesībā, pat vēl radikālāk: arī vīriešu futbola gadījumā tā nav, ka man būtu kaut kādi super kritēriji, ka gribu redzēt kaut kādas mega zvaigznes. Tātad - lai iet sieviešu futbols!

Stadions, kurā šo spēli skatījāmies, pēc Spānijas standartiem, protams, ir trešās šķiras: aptuveni 5'000 vietu, un pat no tām ne puse nebija aizpildīta. Taču, kā uzsvēra mans kolēģis Jānis, kura krājuma foto pievienošu spēles ilustrācijai, aktīvo fanu Barselonas sieviešu komandai bija vairāk nekā visiem Latvijas Virslīgas klubiem kopā. Proti, atmosfēra bija visnotaļ laba. Un, kas svarīgi - bez brutālas lamāšanās, tiesnešu seksuālās orientācijas komentēšanas un tā tālāk. Šajā ziņā vispār sieviešu futbols ir tālu priekšā. Kas attiecas uz pašu spēles kvalitāti - protams, ka salīdzinājumā ar "veču spēli" pārāk daudz lieku pieskārienu bumbai, sitieniem pa vārtiem nav tāda asuma un tā tālāk. Bet vienlaikus - minimāls daudzums apelēšanas pie tiesnešiem un bezkaunīgas laika vilcināšanas. Un, kas ir būtiski: futbola baudāmībai bieži svarīgākais ir tas, lai būtu sīva cīņa, kas iespējama arī zemāka spēles līmeņa gadījumā. Ar pēdējo aspektu gan bija savas problēmas - Barcelona tomēr ir baigais futbola grands, taču pirmo puslaiku madridietes sīvi turējās pretī un pat reizēm tika kādā asākā pretuzbrukumā. Pie 2:0 Madrides komandas spēle gan pajuka un otrajā puslaikā Barcelona futbolistēm laukumā bija jau diezgan pilna brīvība un par rezultātu 5:1 viņas varētu nebūt līdz galam apmierinātas - jo vienu reizi iekrita aizsardzībā. Barselona

Drusku čakars sanāca ar tikšanu prom no stadiona - Spānijā šajā nedēļā risinājās streiks dažādās formās un izpausmēs, un šajā konkrētajā vakarā tas ierobežoja vilcienu satiksmi. Mūsu gadījumā tas rezultējās nepieciešamībā braukt ar taksometru, kuru cenas, protams, pieaugot pieprasījumam, arī nebija tās saldākās, bet neko darīt - tā tas notiek. Un vismaz tagad varu teikt, ka esmu bijis uz spēli vienā no Eiropas vadošajām sieviešu futbola līgām.

Sagrada Família un citi apskates objekti

Par tiem citiem objektiem, kas piesaukti sadaļas virsrakstā, bija drusku pārspīlējums, jo tā īsti laika tūrismam man nebija. Pēc bazilikas apmeklējuma aizgāju līdz Park Güell un tur piedzīvoju nelielu aplauziena momentu: tajā ieeja ir maksas un vēl arī vietu skaits ir ierobežots. Pēc tam, kad esi kādu laiciņu sparīgi kāpis kalnā, atklāt, ka iekšā nemaz netiec, ir drusku vilšanās. Bet - tā notiek, ja neesi atsvaidzinājas informāciju kopš 2009. gada. Ok, vēl šo to redzēju jūras krastā, kā arī biju uzskrējis kalnā līdz Katalonijas mākslas muzejam un olimpiskajam stadionam, bet tur nekā vairāk sanāka man arī nav.

Atgriežos līdz ar to pie Sagrada Família. Pie pasaules slavenākā būvobjekta viesojos trešo reizi dzīvē, taču kopš 2015. gada, kad tur būts iepriekšējo reizi, tas piedzīvojis nopietnas pārmaiņas. Proti, nu jau var teikt ka šī bazilika ir gandrīz pabeigta, tā pat ir oficiāli atklāta. Iekšā bijām ar gidu, un varu pat atzīt: šī ir viena no tām kulta celtnēm, kuras ir vērts apmeklēt arī no iekšpuses. Protams, ja nav pārāk ilgi jāstāv rindā. Grandiozās kolonnas, kas līdzinās sekvojām un rada meža iespaidu, krāsainās mozaīkas, kas veido visdažādāko krāsu gaismas uz bazilikas sienām. Tāpat spilgts kontrasts starp skulptūrām uz bazilikas fasādēm - reālisms pret teju vai Minecraft līmeņa brutālismu. Jautājums, vai šī ēka būtu sen jau pabeigta, ja spāņu būvdarbus būtu uzticējuši kādai mērķtiecīgākai tautai, piemēram, zviedriem, gan paliek atklāts. Un otra mana pārdoma: par bazilikas torņiem. Pats diženākais veltīts Jēzum, otrs - dievmātei Marijai, četri - Bībeles Evaņģēlijiem, divpadsmit apustuļiem. Viens, kas nāk prātā, ir atšķirīgie "rings of power" un tas viens, kuru lieto pats Saurons, bet mana doma ir cita: divpadsmit torņu Jēzus apustuļiem. Tātad, viens no tiem veltīts Jūdasam. Tātad, Jūda ir tieši tikpat vērts un godājams kā pārējie vienpadsmit. Uzskatu, ka šādā veidā tiek atzīts, ka viņam nebija citas izvēles, kā tikai nodot Jēzu (jo brīvā griba nepastāv). Variantu, ka Jūdas vietu ieņēmis Matijs un tālab viņam veltīts šis tornis, uzskatu par necienīgu: kaut kāds čalis, kas par apustuli kļuvis lozes vilkšanas rezultātā pēc Jēzus nāves, saukt viņu par apustuli būtu līdzīgi kā dēvēt Ingaru Viļumu par "Prāta Vētras" dalībnieku. Barselona
Barselona
Barselona
Barselona
Barselona
Barselona
Barselona
Barselona Barselona Barselona
Barselona
Barselona

Grautiņi

Kas gan var būt labāks laiks korporatīvam pasākumam Barselonā, nekā dienas, kad valstī risinās pirmais pilna apjoma streiks 14 gadu garumā? Sevišķas norādes par nepieciešamību no protestētājiem turēties pa gabalu saņēmuši nebijām, līdz ar to tikai loģiski, ka kopā ar vienu kolēģi no Polijas nokļuvām protestu dienas programmas epicentrā. Kādu gabaliņu veicām kopā ar kādu no daudzajām grupiņām, kas devās uz pulcēšanās vietu pie Universitātes. Saukļus viņi skandēja glīti (var just futbola fanu kultūras klātbūtni!), dedzināja petardes, spridzināja "bombočkas". Dienas cēliena laikā es pat teiktu, ka pasākums bija itin civilizēts. Jā, šur tur gadījās pa kādai apgāztai miskastei, bet tas principā arī viss. Kādu televīzijas kanālu gan novērojām filmējam savu reportieri tieši apgāztas miskastes priekšā, lai paspilgtinātu to, cik traki tur viss norisinājās. Jā, vēlāk dienas gaitā situācija saasinājās, bet šajā brīdī tā vēl bija vienkārša dzīšanās pēc reakcijām.

Ar politiskiem vērtējumiem centīšos pārmērīgi neaizrauties, jo kāds es, sasodīts, viedokļu līderis, izņemot to, ka, ieraugot karogu ar sirpi un āmuru, man ir dabiska pretreakcija. Bet vienlaikus apzinos, ka jebkādos pasākumos ar lielāku cilvēku skaitu būs diezgan atšķirīgu ideoloģiju pārstāvji, kuriem šajā konkrētajā jautājumā viedokļi saskanēs. Tā atceros pirmo mītiņu pie krievijas vēstniecības pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma, kur faktiski plecu pie pleca atradās Selme Levrence un Ainis Sproģis. Jā, un arī es, kurš ne ar vienu no šiem tēliem neidentificējas. Līdz ar to automātiski nepieņemu ne to, ka protestētāji visi alkst dzīvot padomju savienībā un pat ne to, ka šos protestus organizē krievija. Proti, nevar noliegt, ka sabiedrībā kopumā ir drusku problēmas un ka itin daudz cilvēkiem ir pietiekami iemeslu būt neapmierinātiem ar aktuālo realitāti.

Vakara cēlienā patiešām kļuva "jautrāk", tad es arī vairs nealku apskatīties, kas tieši tur notiek. Un nav jau brīnums - tikko noriet saule, tā pieaug nesodāmības sajūtas, cilvēkus ir vieglāk noskaņot uz vardarbīgākām protesta formām, lai, piemēram, izlaupītu kādu Apple veikalu.

Sekas šim redzēju, kad devos uz šaha bāru, pa gabalu šur tur dzirdēja kādas sprādzienu skaņas, redzēju šādas tādas degošas miskastes, bet nekādus aktīvus nemieru dalībniekus nesastapu, un arī nealku sastapt. Vienlaikus es gan teiktu, ka mani novērojumi Barselonā ne tuvu nebija tik dramatiski kā medijos lasāmie virsraksti.Barselona
Barselona
Barselona
Barselona
Barselona

Šaha bārs (Bar 64)

Uzzinājis, ka Barselonā ir šaham veltīts kokteiļu bārs, kurā turklāt dzērienu kartē ir ieraksts "Tal's Sacrifice", sapratu - ir tur jādodas! Trešdienas vakarā kopā ar diviem kolēģiem attapos šajā vietā, kur tev līdzās pasūtījumam obligāti uzdod jautājumu: "Vai šaha dēlīti atnest?" Tāla vārdā nosauktais kokteilis, kura pamata sastāvdaļas ir vermuts un džins, zināmus upurus nudien prasa, bet - kas jādara, jādara. Spēli sākām uz terases, taču tās vidū sākās brutāla lietusgāze, kura ātri vien tika cauri nojumei, zem kuras sēdējām, tāpēc nācās vien ar savu partiju pārvietoties uz iekštelpām. Tā kā nedz es, nedz Jānis, pret kuru spēlēju, galīgi nespējam iegaumēt izdarīto gājienu secību, nofotografēju dēlīti, ienesām visu iekštelpās un spēli turpinājām pie cita, istabai paredzēta dēlīša. Var teikt - jauna pieredze man, iepriekš neesmu vienu partiju spēlējis ar dažādām figūrām. Jānis izrādījās man līdzīga vājuma spēlētājs, tikai viņš mēģināja spēlēt agresīvāk, kas rezultējās drošā uzvarā no manas puses. Barselona
Barselona
Barselona
Barselona

Bāra interjers simpātisks - tematisks, bet ne kliedzoši tematisks, un, protams, lielākā daļa tā apmeklētāju spēlēja šahu. Protams, diez vai šai iestādei ir perspektīvas ieņemt to vietu, kāda bija Reinera kafejnīcai Rīgā līdz Otrajam pasaules karam un, nez, cik bieži tur var sastapt spēlējam Alekseju Širovu (varbūt labāk viņu tomēr meklēt Rīgā?), bet, lai vai kā, šī vieta man patika un varētu tur iegriezties atkal, ja apstākļi atkal mani nogādās Katalonijas galvaspilsētā.Barselona
Barselona

Skriešana

Atrodoties prom no mājām, skriešana vienmēr ir prioritāte. It īpaši, ja ārā ir patīkamāks laiks nekā mājās. Tad nu piecās dienās Barselonā noskrēju pāri par 60 kilometriem, katru rītu kaut ko noskrēju, tai skaitā pēdējā dienā - pusmaratona distanci. Galvenokārt skrēju gar jūru, kur apstākļi skriešanai ir vienkārši dievīgi un citu skrējēju ir tik daudz, ka gandrīz vari noticēt, ka šīs ir sacensības. Tālab nav brīnums, ka pusmaratonu noskrēju itin ātri (pēc saviem standartiem) - ātrāk nekā 01:36:00, pat sacensībās nereti esmu skrējis lēnāk. Un vēl bija foršais otrdienas rīta skrējiens kalnā, tur arī bija smuki. Jā, un viens no skrējieniem bija komplektā ar peldi Vidusjūrā, kur ūdens bija līdzīgā temperatūrā kā Baltijas jūrā jūlijā. Proti, forši! Barselona Barselona

Kopsavilkums

Barselona nav tas ceļamērķis, ko es sev pats šodrīd labprātīgi noteiktu (man patīk mazākas pilsētas, un noteikti nevēlos dot savu ieguldījumu tūrisma pārslodzē), bet tā jau, protams, tā ir skaista un interesanta vieta.