Merci d'être venu
Pēc ilgāka pārtraukuma atkal pievērsos kādai grāmatai franču valodā - romānam, kura nosaukums latviskojot būtu "Paldies, ka atnācāt". Protams, jo retāk lasi, jo grūtāk ar tām iet, un arī šoreiz super viegli negāja, kam par labu nenāca plašais personāžu klāsts romānā. Tas ir kaut kas uz robežas starp krimiķi un komēiju - šķiet, ka tas ir žanrs, kurā primāri darbojas mana attālā radiniece Beatrise Šalita. Sevišķi daudz par šo romānu internetā neuzzināsi - kamēr "populārākajiem" Šalitas darbiem Goodreads ir kādi pāris vērtējumi, varbūt pat kāda īsa atsauksme, romānam "Paldies, ka atnācāt" pat tik daudz nav.
Grāmata vēsta par kādu draugu kompāniju, kas studiju laikos bijusi ļoti tuva astoņu cilvēku grupa, taču dzīve viņu ceļus izšķīrusi, ko lielā mērā ietekmējusi viena no astoņiem nāve, stulbi uzspēlējot krievu ruleti. Kad divas kādreizējās draudzenes nejauši satiekas, viņas izdomā, ka varētu uzrīkot kopīgas vakariņas visiem, un tad nu šie sapulcējas, kaut kādā mērā atklājas katra no viņiem stāsts, bet par pamata drāmu kļūst Olivera, kurš ir Miriamas meitas tēvs un divdesmit gadus bijis prombūtnē, pēkšņa atgriešanās, kas vai nu liecina kaut ko baisu vai arī nē. Lai personāžu būtu drusku vairāk, grāmatā itin aktīvi iesaistās arī varoņu bērni, līdz ar to nav pārāk viegli izsekot tam, kas ir kas, piedalās arī mans savulaik iecienītākais filmu varonis - dēls gejs (neatceros, no kurienes toreiz radās šī apsēstība ar šāda personāža klātbūtni, bet bija man kādreiz šāds shtick). Centrālais personāžs ir Miriama - rakstniece, kuras tēvam ir ne gluži demence, bet kaut kas uz to pusi, viņam ir apskaidrības periodi un mazāk skaidri periodi. Un tad vēl virkne citu personāžu, kuriem katram ir savs backstory un sarežģītas attiecības ar citiem varoņiem, un starp viņiem visiem joprojām gulstas mirušais draugs. Īsumā - diezgan paliela putra, kur netrūkst pārpratumu, baiļu, kas ne vienmēr izrādas pamatotas. Līdzīgi kā citā iepriekš lasītā šīs autores romānā, atsevišķas nodaļas ir dialogi starp personāžiem, biežāk - telefonsarunu veidā, tas arī izskatās pēc autores iecienīta paņēmiena sižeta virzīšanai uz priekšu. Droši var teikt, ka šī ir "notikumos balstīta grāmata", varbūt tie paši par sevi nav nekādi grandiozie notikumi, bet ar psiholoģijas pētījumiem autore neaizraujas, viņa tikai mauc uz priekšu. Kas varbūt pat nav slikti, bet skaidrs, ka šī nebūs viena no tām grāmatām, par ko pat pēc gada vai diviem varēšu jebko atstāstīt.
Grāmata vēsta par kādu draugu kompāniju, kas studiju laikos bijusi ļoti tuva astoņu cilvēku grupa, taču dzīve viņu ceļus izšķīrusi, ko lielā mērā ietekmējusi viena no astoņiem nāve, stulbi uzspēlējot krievu ruleti. Kad divas kādreizējās draudzenes nejauši satiekas, viņas izdomā, ka varētu uzrīkot kopīgas vakariņas visiem, un tad nu šie sapulcējas, kaut kādā mērā atklājas katra no viņiem stāsts, bet par pamata drāmu kļūst Olivera, kurš ir Miriamas meitas tēvs un divdesmit gadus bijis prombūtnē, pēkšņa atgriešanās, kas vai nu liecina kaut ko baisu vai arī nē. Lai personāžu būtu drusku vairāk, grāmatā itin aktīvi iesaistās arī varoņu bērni, līdz ar to nav pārāk viegli izsekot tam, kas ir kas, piedalās arī mans savulaik iecienītākais filmu varonis - dēls gejs (neatceros, no kurienes toreiz radās šī apsēstība ar šāda personāža klātbūtni, bet bija man kādreiz šāds shtick). Centrālais personāžs ir Miriama - rakstniece, kuras tēvam ir ne gluži demence, bet kaut kas uz to pusi, viņam ir apskaidrības periodi un mazāk skaidri periodi. Un tad vēl virkne citu personāžu, kuriem katram ir savs backstory un sarežģītas attiecības ar citiem varoņiem, un starp viņiem visiem joprojām gulstas mirušais draugs. Īsumā - diezgan paliela putra, kur netrūkst pārpratumu, baiļu, kas ne vienmēr izrādas pamatotas. Līdzīgi kā citā iepriekš lasītā šīs autores romānā, atsevišķas nodaļas ir dialogi starp personāžiem, biežāk - telefonsarunu veidā, tas arī izskatās pēc autores iecienīta paņēmiena sižeta virzīšanai uz priekšu. Droši var teikt, ka šī ir "notikumos balstīta grāmata", varbūt tie paši par sevi nav nekādi grandiozie notikumi, bet ar psiholoģijas pētījumiem autore neaizraujas, viņa tikai mauc uz priekšu. Kas varbūt pat nav slikti, bet skaidrs, ka šī nebūs viena no tām grāmatām, par ko pat pēc gada vai diviem varēšu jebko atstāstīt.
2026-08-30
comments powered by Disqus