Black Pond
Šī noteikti ir viena no mazbudžetīgākajām filmām, ko man nācies redzēt - šī BAFTA par labāko debiju režijā saņēmusi lente tika uzņemta par 25 tūkstošiem mārciņu, ko kino jomā ir grūti nosaukt par lielu summu. Tādējādi jau pēc definīcijas man par šo filmu būtu jābūt sajūsmā - jo mazāk naudas ieguldīts, jo man parasti vairāk patīk. Alternatīvums un tā...
Šķiet, ka šajā vietā es aprakstā iesprūdīšu, jo man nav skaidrs, ko par šo filmu stāstīt. Tā pa daļai ir pseido dokumentāla, rādot intervijas ar tās varoņiem, pa daļai tradicionāla filma, kurā lineāri iet uz priekšu sižets. Patiesībā sižeta gan diži daudz nav. Ir disfunkcionāls precēts pāris, kuriem ir divas pieaugušas meitas, kuras dzīvo citur. Kādu dienu, kad kārtējo reizi kaut kur aizklīdis viņu trīskājainais suns, vīrs sastop dīvainu tipāžu, kurš cieš no visai nopietnas depresijas. Viņi sadraudzējas un tips tiek uzaicināts ciemos. Viņš paliek pa nakti, bet nākamajā dienā aiziet bojā suns. Kā apgalvo tips - suns pats bija vēlējies mirt. Tad uz suņa bērēm atbrauc meitas un viņu čoms, kurš arī cieš no depresijas un iet pie psihologa, kurš par viņu visu laiku ierēc.
Un tad vakariņu laikā nomirst dīvainais tips, bet ģimene tiek apsūdzēta viņa slepkavībā.
Šādi uz papīra pat šķiet, ka filmai tiešām ir sižets, bet realitātē tā nav. Un vispār filma ir smagi dīvaina, kā jau to no tādas mazbudžeta lentes varētu gaidīt. Galveno varoņu attiecības gan tajā tiek attēlotas pietiekami reālistiski, un patiesībā arī dīvainais tips ir pārliecinošs. Bet teikt, ka šo filmu būtu interesanti skatīties, laikam nevar. Ir atsevišķas nianses, kas man tajā patika, bet kopumā visai smags borefest (un tas - 80 minūtēs). Līdz ar to nāksies man pārkāpt savus principus un kādu mega mazbudžeta filmu atzīt par drīzāk neveiksmīgu, nevis pārāko šedevru.
Nepatīk man šāda situācija.
Šķiet, ka šajā vietā es aprakstā iesprūdīšu, jo man nav skaidrs, ko par šo filmu stāstīt. Tā pa daļai ir pseido dokumentāla, rādot intervijas ar tās varoņiem, pa daļai tradicionāla filma, kurā lineāri iet uz priekšu sižets. Patiesībā sižeta gan diži daudz nav. Ir disfunkcionāls precēts pāris, kuriem ir divas pieaugušas meitas, kuras dzīvo citur. Kādu dienu, kad kārtējo reizi kaut kur aizklīdis viņu trīskājainais suns, vīrs sastop dīvainu tipāžu, kurš cieš no visai nopietnas depresijas. Viņi sadraudzējas un tips tiek uzaicināts ciemos. Viņš paliek pa nakti, bet nākamajā dienā aiziet bojā suns. Kā apgalvo tips - suns pats bija vēlējies mirt. Tad uz suņa bērēm atbrauc meitas un viņu čoms, kurš arī cieš no depresijas un iet pie psihologa, kurš par viņu visu laiku ierēc.
Un tad vakariņu laikā nomirst dīvainais tips, bet ģimene tiek apsūdzēta viņa slepkavībā.
Šādi uz papīra pat šķiet, ka filmai tiešām ir sižets, bet realitātē tā nav. Un vispār filma ir smagi dīvaina, kā jau to no tādas mazbudžeta lentes varētu gaidīt. Galveno varoņu attiecības gan tajā tiek attēlotas pietiekami reālistiski, un patiesībā arī dīvainais tips ir pārliecinošs. Bet teikt, ka šo filmu būtu interesanti skatīties, laikam nevar. Ir atsevišķas nianses, kas man tajā patika, bet kopumā visai smags borefest (un tas - 80 minūtēs). Līdz ar to nāksies man pārkāpt savus principus un kādu mega mazbudžeta filmu atzīt par drīzāk neveiksmīgu, nevis pārāko šedevru.
Nepatīk man šāda situācija.
2013-03-12
comments powered by Disqus