Blutsauger
Pēc abstraktā un vēsturiskām alegorijām pārpilnā "Gada pirms kara" Riga IFF ietvaros prasījās pēc kādas vienkāršakas un izklaidējošākās lentes. Piemēram, kādas marksistiskas vampīrkomēdijas, tādas kā "Asinssūcēji". Un tā nu par trešo filmu, ko redzējām festivāla ietvaros, kļuva tieši šī piesauktā vampīrkomēdija.
Filmas reklāmas rullītis lika gatavoties anahronismiem pilnai indie tipa komēdijai, kura varētu būt kaut kur pa vidu starp Vesa Andersona mazliet maģisko un reizē mazliet apdauzīto pasauli un "Napoleon Dynamite" absolūto apdauzītību. Un tas viss - ar vampīru piesitienu. Realitātē gan jāatzīst, ka filmai ir viena ļoti nozīmīga problēma, ja uz to raugās kā uz vampīrkomēdiju - tā nav sevišķi smieklīga. Ok, varu piekrist, ka pati filmas premisa ir lieliska - ironizēšana par to, ka Kārlis Markss, raksturojot kapitālistus kā vampīrus, kas izsūc savu strādnieku asinis, to varētu būt domājis tiešā un nevis pārnestā nozīmē, un visas no tā izrietošās sekas. Tāpat man šķita simpātiska pieeja filmu, kuras darbība risinās 1928. gadā, filmēt mūsdienu reālijās, lai arī ar tā laika tērpiem. Filmai līdz ar to nenoliedzami ir savs visai foršs stiliņš. Taču tam visam kaitē tas, ka scenārijs un aktierspēle ir labākajā gadījumā viduvēji.
Mazliet tomēr detalizētāk par saturu. Ļovuška ir no Padomju Krievijas aizbēdzis aktieris, kurš bija gandrīz kļuvis slavens, Sergeja Eizenšteina filmā "Oktobris" atveidojot slaveno revolucionāru Ļevu Trotski. Taču neilgi pirms filmas iznākšanas uz ekrāniem Staļins Trotski bija pasludinājis par tautas ienaidnieku, rezultātā Ļovuška ne tikai nebija redzams filmas gala versijā, bet arī vispār krita nežēlestībā, jo tas taču skaidrs, ka tā ir tava vaina, ka tu esi filmā bijis izvēlēts atveidot (kā vēlāk atklājas) tautas ienaidnieku. Nonācis Vācijā, Ļovuška iepazīstas ar kaut kur Baltijas jūras krastā mītošu bagātnieci Oktāviju, kurā viņš, protams, iemīlas. Pats viņš uzdodas par baronu, taču ātri vien tiek atmaskots un statusā tuvojas bagātnieces kalpam... tfu, personīgajam sekretāram Jakobam. Nepatīkamā detaļa - līdzās savām jaukajām īpašībām bagātā jaunā dāma ir arī vampīre, gluži tāpat kā visi citi viņas šķiras pārstāvji, un tikai stulbajiem zemniekiem tiek apgalvots, ka viņus regulāri sakož ķīniešu blusas.
Patiesībā es pat teiktu, ka uz papīra šī filma šķiet tiešām laba, kamēr realitātē tā ir labākajā gadījumā - epizodiski laba. Piemēram, atmiņu aina, kurā Ļovuška pasniedz savai mīļotajai padomju sievietei romantisku dāvanu - ziedpapīrā ietītus sirpi un āmuru, ir acīmredzams vinnests. Tāpat varu teikt, ka man patīk, kā šī filma izskatās, bet tā šķiet savos dažādajos aspektos neejoša līdz galam. Ne tā pilnvērtīgi izmanto potenciālu, ko paver laikmetu samaisīšana putrā. Ne tā līdz galam cenšas būt smieklīga. Ne vampīru stāsts tiek likts lietā līdz pilnam potenciālam. Galu galā sajūtas ir tādas, ka esi noskatījies kaut kādu studentu projektu - it kā dažādas labas idejas, bet vai nu pietrūcis laika vai finansējuma, vai stingras rokas, lai to novestu līdz patiešām kvalitatīvam rezultātam. Kā teikt, nē tas nav Vess Andersons.
Filmas reklāmas rullītis lika gatavoties anahronismiem pilnai indie tipa komēdijai, kura varētu būt kaut kur pa vidu starp Vesa Andersona mazliet maģisko un reizē mazliet apdauzīto pasauli un "Napoleon Dynamite" absolūto apdauzītību. Un tas viss - ar vampīru piesitienu. Realitātē gan jāatzīst, ka filmai ir viena ļoti nozīmīga problēma, ja uz to raugās kā uz vampīrkomēdiju - tā nav sevišķi smieklīga. Ok, varu piekrist, ka pati filmas premisa ir lieliska - ironizēšana par to, ka Kārlis Markss, raksturojot kapitālistus kā vampīrus, kas izsūc savu strādnieku asinis, to varētu būt domājis tiešā un nevis pārnestā nozīmē, un visas no tā izrietošās sekas. Tāpat man šķita simpātiska pieeja filmu, kuras darbība risinās 1928. gadā, filmēt mūsdienu reālijās, lai arī ar tā laika tērpiem. Filmai līdz ar to nenoliedzami ir savs visai foršs stiliņš. Taču tam visam kaitē tas, ka scenārijs un aktierspēle ir labākajā gadījumā viduvēji.
Mazliet tomēr detalizētāk par saturu. Ļovuška ir no Padomju Krievijas aizbēdzis aktieris, kurš bija gandrīz kļuvis slavens, Sergeja Eizenšteina filmā "Oktobris" atveidojot slaveno revolucionāru Ļevu Trotski. Taču neilgi pirms filmas iznākšanas uz ekrāniem Staļins Trotski bija pasludinājis par tautas ienaidnieku, rezultātā Ļovuška ne tikai nebija redzams filmas gala versijā, bet arī vispār krita nežēlestībā, jo tas taču skaidrs, ka tā ir tava vaina, ka tu esi filmā bijis izvēlēts atveidot (kā vēlāk atklājas) tautas ienaidnieku. Nonācis Vācijā, Ļovuška iepazīstas ar kaut kur Baltijas jūras krastā mītošu bagātnieci Oktāviju, kurā viņš, protams, iemīlas. Pats viņš uzdodas par baronu, taču ātri vien tiek atmaskots un statusā tuvojas bagātnieces kalpam... tfu, personīgajam sekretāram Jakobam. Nepatīkamā detaļa - līdzās savām jaukajām īpašībām bagātā jaunā dāma ir arī vampīre, gluži tāpat kā visi citi viņas šķiras pārstāvji, un tikai stulbajiem zemniekiem tiek apgalvots, ka viņus regulāri sakož ķīniešu blusas.
Patiesībā es pat teiktu, ka uz papīra šī filma šķiet tiešām laba, kamēr realitātē tā ir labākajā gadījumā - epizodiski laba. Piemēram, atmiņu aina, kurā Ļovuška pasniedz savai mīļotajai padomju sievietei romantisku dāvanu - ziedpapīrā ietītus sirpi un āmuru, ir acīmredzams vinnests. Tāpat varu teikt, ka man patīk, kā šī filma izskatās, bet tā šķiet savos dažādajos aspektos neejoša līdz galam. Ne tā pilnvērtīgi izmanto potenciālu, ko paver laikmetu samaisīšana putrā. Ne tā līdz galam cenšas būt smieklīga. Ne vampīru stāsts tiek likts lietā līdz pilnam potenciālam. Galu galā sajūtas ir tādas, ka esi noskatījies kaut kādu studentu projektu - it kā dažādas labas idejas, bet vai nu pietrūcis laika vai finansējuma, vai stingras rokas, lai to novestu līdz patiešām kvalitatīvam rezultātam. Kā teikt, nē tas nav Vess Andersons.
2021-10-23
comments powered by Disqus