Brazil with Michael Palin
Ieraugot, ka Peilina Brazīlija beidzot iepeldējusi Pirātu līcī, uzreiz acīs iekrita komentārs, ka šis dokumentālo raidījumu cikls esot slikti maskēta komunisma propaganda, taču no BBC pediņiem jau neko citu nevarētu gaidīt. Mani tas, protams, ieintriģēja.
Atkārtošos, apgalvojot, ka Maikls Peilins ir mans lielākais elks no visiem mūsdienās dzīvojošajiem cilvēkiem. Un, nē, tas nav tikai tāpēc, ka viņš bija viens no Monty Python lidojošā cirka dalībniekiem (jo bija taču tajā arī citi), bet tāpēc, ka viņš savu dzīvi ir aizvadījis tā, ka uz viņu varu skatīties kā uz paraugu un ideālu.
Nu jau tuvojoties savai 70. dzimšanas dienai Peilins pirmo reizi viesojas Brazīlijā - vismaz šajā aspektā man vēl ir visai reālas cerības viņu apsteigt. Tiesa, nekas neliecina, ka man radīsies iespēja veikt ceļojumu no viena Zemes pola līdz otram vai doties apkārt pasaulei 80 dienās. Bet aizbraukt uz Brazīliju man vēl ir drusku laika.
Kā jau visos viņa ceļojumu raidījumos, Peilins aptuveni pusi laika velta, apbrīnojot konkrētās zemes skaistumus un brīnumus, un otru pusi - runājot ar cilvēkiem, kuri reizēm gadās, ka vienlaikus ir ievērojamas personas (piem., ieņem atbildīgus amatus vai ir populāri), bet reizēm - ir tikpat ievērojami kā tu un es.
Filmas nevairās arī no sāpīgām tēmām, taču iespēju robežās saskata Brazīlijā notiekošajos procesos pozitīvo, piemēram, pārmaiņas Rio graustu rajonos, kuros (it kā) City of God stila notikumi kļūst retāki.
Kā jau anglim pieklājas, Peilins visur cenšas saskatīt to, ko viņa valsts - kādreizējā impērija - ir atstājusi kā mantojumu, un par Brazīliju jāatzīst, ka angļu nozīmīgākais mantojums ir neapstrīdams - futbols. Pašam Maiklam gan noteikti tuvākas ir šur tur atrodamās 19.gadsimta lokomotīves, kas ražotas Anglijā.
Nezinu, cik interesanti vai neinteresanti tev šķitīs šie 4 stundu ilgie raidījumi, bet man patika. Ko gan es patiesībā varēju nemaz nerakstīt, jo tas jau tāpat ir skaidrs.
Atkārtošos, apgalvojot, ka Maikls Peilins ir mans lielākais elks no visiem mūsdienās dzīvojošajiem cilvēkiem. Un, nē, tas nav tikai tāpēc, ka viņš bija viens no Monty Python lidojošā cirka dalībniekiem (jo bija taču tajā arī citi), bet tāpēc, ka viņš savu dzīvi ir aizvadījis tā, ka uz viņu varu skatīties kā uz paraugu un ideālu.
Nu jau tuvojoties savai 70. dzimšanas dienai Peilins pirmo reizi viesojas Brazīlijā - vismaz šajā aspektā man vēl ir visai reālas cerības viņu apsteigt. Tiesa, nekas neliecina, ka man radīsies iespēja veikt ceļojumu no viena Zemes pola līdz otram vai doties apkārt pasaulei 80 dienās. Bet aizbraukt uz Brazīliju man vēl ir drusku laika.
Kā jau visos viņa ceļojumu raidījumos, Peilins aptuveni pusi laika velta, apbrīnojot konkrētās zemes skaistumus un brīnumus, un otru pusi - runājot ar cilvēkiem, kuri reizēm gadās, ka vienlaikus ir ievērojamas personas (piem., ieņem atbildīgus amatus vai ir populāri), bet reizēm - ir tikpat ievērojami kā tu un es.
Filmas nevairās arī no sāpīgām tēmām, taču iespēju robežās saskata Brazīlijā notiekošajos procesos pozitīvo, piemēram, pārmaiņas Rio graustu rajonos, kuros (it kā) City of God stila notikumi kļūst retāki.
Kā jau anglim pieklājas, Peilins visur cenšas saskatīt to, ko viņa valsts - kādreizējā impērija - ir atstājusi kā mantojumu, un par Brazīliju jāatzīst, ka angļu nozīmīgākais mantojums ir neapstrīdams - futbols. Pašam Maiklam gan noteikti tuvākas ir šur tur atrodamās 19.gadsimta lokomotīves, kas ražotas Anglijā.
Nezinu, cik interesanti vai neinteresanti tev šķitīs šie 4 stundu ilgie raidījumi, bet man patika. Ko gan es patiesībā varēju nemaz nerakstīt, jo tas jau tāpat ir skaidrs.
2013-01-18
comments powered by Disqus