Kazhes pierakstu burtnīca

Šai filmai pamatā esošā grāmata nekādi nav viens no maniem iecienītākajiem Grema Grīna darbiem, bet vienlaikus tā ir viena no nedaudzajām viņa grāmatām, kas ekranizēta pēdējo gadu laikā. Vispār vajadzētu kaut kad saņemties un noskatīties "The Quiet American", bet tas jau ir cits stāsts.
Stāsti par bandītiem man patīk vien tad, ja tajos ir sava deva humora, vēlams - melna. Šajā filmā jokus meklēt ir velti, un tā jau uzreiz ir problēma. Pinkijs ir jauns noziedznieks, kura bandas vadoni nogalina konkurējošās bandas pārstāvji. Pinkijs savu bijušo bosu atriebj un pats kļūst par bandas līderi. Sanāk, ka atriebībai par daļēju liecinieci kļūst jauna meitene vārdā Rouza, kuru Pinkijs visai ātri savaldzina, jo... tā gluži vienkārši notiek. Vienlaikus būtu smags pārspīlējums apgalvot, ka Pinkijs būtu jauks cilvēks - gluži otrādi, viņš ir drīzāk briesmonis.
Galīgi nekas par šo filmu nerakstās, iespējams, tā ir zīme, ka nevajag turpināt? Pieņemsim, ka tā arī ir, jo nekādas emocijas tā manī neizraisīja. Esmu noskatījies, tas principā arī viss. Reizēm tā gadās, un šī bija viena no tām reizēm. Nav gluži tā, ka mani tas sevišķi apbēdinātu.