Kazhes pierakstu burtnīca

Manā dzīvē ceļojumi gadās gan vairāk, gan mazāk plānoti. Ja galamērķis ir kaut kur tālu - piemēram, Jaunzēlande, tad parasti vismaz pusgadu iepriekš tiek sagādātas aviobiļetes, pamazām top saraksts ar apskatāmajiem objektiem, ir jāveic kādi priekšdarbi un ne gluži viss tiek palaists pašplūsmā. Un gadās tādi braucieni kā nule notikušais, kura plānošana notika šādi:

13. marts
Marina man atgādina sameklēt kādu vācu interneta veikalu, kur varētu viņas vecāku vajadzībām pasūtīt gurķu sēklas. Atrodu interneta lapu samenhaus.de, nosūtu saiti Marinai.

14.marts
Marina pavaicā, vai no šīs lapas var pasūtīt arī uz Latviju. Noskaidroju - var, bet par sūtīšanu jāmaksā 15 eiro. Turpmāko sarunu (izlaižot mazāk aktuālos elementus par Esteres mācīšanos atšķirt žirafi no zebras) citēšu precīzi:
9:48 Marina: oho!
9:49 Raimonds: jāpasūta kaut kas relatīvi daudz, lai nebūtu psihi dārgi; varbūt jāaizbrauc uz Vāciju?
9:49 Marina: haha :D es jau labprāt
9:50 Raimonds: diez vai tu labprāt tieši aizbrauktu :D
9:50 Marina: nu tas gan
10:27 Raimonds: ja nu kas - teorētiski varētu uz Brēmeni aizlidot (29.marts - 5. aprīlis); Brēmene ir vienīgā Vācijas pilsēta, kur Rainis lido gan turp, gan atpakaļ normālās diennakts stundās (proti - pa dienu)
10:29 Marina: skaipā bija tāds smails ar lēkājošu sunīti :)
10:44 Raimonds: ✓
10:58 Raimonds: Domāju, jāpaņem 🚜 un kaut kur jāaizbrauc no tās Brēmenes, piem., uz Nīderlandi
10:59 Raimonds: Līdz Groningenai, piem, 180 km
10:59 Marina: uz Nīderlandi? wow! negaidīti, bet why not :)
11:49 Raimonds: es droši vien jūs vienu dienu uz pāris stundām atstāšu, lai aizietu uz kādu futbolu (Nīderlandē vai Vācijā)

Nākamajā rītā biju jau izdomājis maršrutu (apmeklējot 8 pilsētas no Nīderlandes Ticket to Ride kartes), un var teikt, ka plāns bija gatavs. Izskatījās tas šādi:

Tad atlika tik vien tā darba, kā rezervēt caur Airbnb naktsmājas un caur Sixt auto, un itin drīz jau pienāca diena doties ceļā. Tas man patīk tādos aši plānotajos pasākumos - nav ilgā gaidīšanas laika, bet visai ātri vari iecerēto sākt īstenot. Cita, protams, lieta, ka nekas diži vairāk kā "apmeklēsim dzelzceļa stacijas un vēl kaut ko" nebija paredzēts - bet patiesībā jau man tieši šāda ceļošana ļoti labi patīk, jo mazāk sagatavots tu esi vairāk atvērts pārsteigumiem, nevis tikai fiziski izstaigā vietas, kurās esi jau bijis ar Google Street View.


No Rīgas devāmies prom, kad ziema vēl nebija atkāpusies, patiesībā gan arī Vācijā un Nīderlandē nekādu vasaru nesolīja, bet vismaz drusku siltāku laiku kā mājās cerējām tur sagaidīt, un sagaidījām ar. Marinas tētis mūs nogādāja lidostā, nodevām lielo mugursomu un autosēdeklīti, un tad jau itin drīz kāpām lidmašīnā un devāmies uz Brēmeni, kur es personīgi pēdējo (un līdz šim vienīgo) reizi biju 1999. gadā, proti, diezgan sen. Kā mums tur gāja - par to ziņošu nākamajā piegājienā.