Morceaux Choisis Des Auteurs Francais Du Moyen Age a Nos Jours
Patiesībā jau šī grāmata bija mazliet uzmetiens - paņēmu to līdzi braucienā uz Budapeštu, īsti nenopētījis, kas tieši par izdevumu tas ir, jo normālos apstākļos neko tādu lasījis nebūtu. Tur, savukārt, man nebija citas lasāmvielas, un tā nu vien es sāku lasīt šo izdevumu, pabeidzu gan jau mājās. Kāpēc tas bija uzmetiens, un kāpēc parasti šādas grāmatas nelasu - tālab, ka tā ir skolēniem paredzēta franču literatūras antoloģija, dažādu fragmentu apkopojums, brīžiem ar garākiem komentāriem, paskaidrojot, kālab konkrēto fragmentu skolā vajadzētu lasīt un ar ko tas īpašs. Normāli es pat grāmatām tipa "dažādu autoru stāstu krājums" eju ar līkumu, bet te - reāli drupačas lasīju. Neko darīt, tāda dzīve.
Grāmatā ietvertais periods ir plašs - no Viduslaikiem (842. gads) līdz pat mūsdienām, ar piebildi, ka mūsdienas - tās ir deviņpadsmitā gadsimta beigas. Agrīnākie teksti, kas te parādās, ir pirmie nozīmīgie veikumi franču valodā, tādi kā "Rolanda dziesma" (interesanti, ka pateicoties Kvadrifrona radio izrādei par divu ciematu koru karu es pat esmu kaut cik pazīstams ar "Rolanda dziesmas" sižetu), bet tuvāk grāmatas beigām jau teju vai katra autora vārds man ir zināms, te parādoties Stendālam, Žoržai Sandai, Flobēram, Balzakam, Gijam de Mopasānam, Zolā, Alfonsam Dodē un tā tālāk. Vēl interesanti, ka viduslaiku franču valoda tik ļoti atšķiras no mūsdienu franču valodas, ka šajā grāmatā senākie teksti sniegti "tulkojumā", proti, pārvērsti modernajā franču valodā (lieki teikt, ka pēdējo 100 gadu laikā valoda nav tik ļoti mainījusies, lai būtu svarīgi izcelt, ka runa ir par 20. gadsimta sākuma moderno franču valodu), un te nu jāapstiprina - uztvert kaut ko no tā, kas rakstīts senajā manierē, patiešām ir teju neiespējami.
Vai es alku gūt ļoti virspusēju un ne pārāk aizraujošu ieskatu franču literatūras vēsturē? Domāju, ka atbilde ir drīzāk Nē, taču kaut kāds labums no šīs grāmatas noteikti bija - vismaz tagad man ir kaut kāda skairība par to, ko franciski lasīt turpmāk, par šo to man tā atgādināja, vēl ar kaut ko vispār iepazīstināja. Bet regulāri kaut ko šādu lasīt nudien neesmu gatavs.
Grāmatā ietvertais periods ir plašs - no Viduslaikiem (842. gads) līdz pat mūsdienām, ar piebildi, ka mūsdienas - tās ir deviņpadsmitā gadsimta beigas. Agrīnākie teksti, kas te parādās, ir pirmie nozīmīgie veikumi franču valodā, tādi kā "Rolanda dziesma" (interesanti, ka pateicoties Kvadrifrona radio izrādei par divu ciematu koru karu es pat esmu kaut cik pazīstams ar "Rolanda dziesmas" sižetu), bet tuvāk grāmatas beigām jau teju vai katra autora vārds man ir zināms, te parādoties Stendālam, Žoržai Sandai, Flobēram, Balzakam, Gijam de Mopasānam, Zolā, Alfonsam Dodē un tā tālāk. Vēl interesanti, ka viduslaiku franču valoda tik ļoti atšķiras no mūsdienu franču valodas, ka šajā grāmatā senākie teksti sniegti "tulkojumā", proti, pārvērsti modernajā franču valodā (lieki teikt, ka pēdējo 100 gadu laikā valoda nav tik ļoti mainījusies, lai būtu svarīgi izcelt, ka runa ir par 20. gadsimta sākuma moderno franču valodu), un te nu jāapstiprina - uztvert kaut ko no tā, kas rakstīts senajā manierē, patiešām ir teju neiespējami.
Vai es alku gūt ļoti virspusēju un ne pārāk aizraujošu ieskatu franču literatūras vēsturē? Domāju, ka atbilde ir drīzāk Nē, taču kaut kāds labums no šīs grāmatas noteikti bija - vismaz tagad man ir kaut kāda skairība par to, ko franciski lasīt turpmāk, par šo to man tā atgādināja, vēl ar kaut ko vispār iepazīstināja. Bet regulāri kaut ko šādu lasīt nudien neesmu gatavs.
2022-05-15
comments powered by Disqus