Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinu savu ceļošanu pa Čārlza Dikensa daiļradi, un šajā brīdī esmu sasniedzis vienu no viņa slavenākajiem romāniem - "Oliveru Tvistu". Arī tas, protams, ir iepazīstams visdažādākajās formās un veidos, ieskaitot oskaroto mūziklu "Oliver!" un visai nesen Talsu Polaņska filmu.

Stāsts ir par bāreni un sērdieni, kurš caur grūtībām tiek saulītē, pa ceļam iepazinies ar Londonas noziedzīgās pasaules tumšākajām pusēm, tomēr pašam viņam izdodas no sasmērēšanās (lai arī kādu laiku viņš pavada laupītāju grupējuma). Ar laiku, protams, izrādās, ka Olivers nav gluži visparastākais bārenis un atradenis, bet gan ar sarežģītu izcelšanās stāstu. Tēmas, par kurām Dikenss te raksta, ir gana nopietnas: bērnu nodarbināšana, noziedzība zemākajās aprindās, vardarbība pret sievietēm (un bērniem). Ā, un antisemītisms, bet tas mazliet citā veidā. Proti, grāmatas centrālais ļaundaris, noziedznieku bandas vadonis Feigins grāmatā lielākoties tiek saukts par "The Jew", nevis uzvārdā, jo skaidrs jau, ka slikts cilvēks tu parasti esi nevis tāpēc ka esi slikts cilvēks, bet savas tautības dēļ. Protams, mani fascinē, ka pēdējo gadu versijas par "Oliveru Tvistu" Feigins bieži tiek atveidots kā lāga vecums, kas, savukārt, ir pilnīgs sviests. Proti, kā parasti no vienas galējības jāiet uz otru.

Salīdzinoši ar iepriekš iepazītajiem Dikensa darbiem, es laikam teiktu, ka "Olivers Tvists" man patika labāk, vismaz tos zemāko slāņu personāžus Dikenss atveido brīnišķīgi. Jā, man nepatīk grāmatas pozitīvie varoņi, kuri ir gaužām plakani, bet vismaz "sliktie" un "šaubīties" tēli te ir sulīgi. Līdz ar to gandrīz vai esmu gatavs šo grāmatu rekomendēt