Contagion
Kad šī filma iznāca uz lielajiem ekrāniem, man droši vien nebija nekādas intereses to redzēt. Iepazīstoties ar tās anotāciju pavirši, var iedomāties, ka tev ir darīšana ar tipisku katastrofu filmu - no tā žanra, kura produkcijas Holivudā top vairāk nekā nepieciešams. Kaut kas no kategorijas "The Day After Tomorrow" - stāsts par izdzīvotā globālas kataklizmas apstākļos, kas sastāv galvenokārt no specefektiem un darbības, kurai nav ne pamatojuma, ne jēgas. Un, lai arī patiesībā Stīvens Soderbergs šajā reizē bija pacenties radīt kaut ko daudz nopietnāku, nezinu, vai tobrīd es būtu pa īstam šo atšķirību novērtējis. Lieki teikt, ka pērn filma piedzīvoja daudz lielāku popularitātes vilni nekā iepriekš, kad pēkšņi atklājās, ka tā bijusi pravietiska.
Par ko tad īsti ir filma? Iedomāsimies hipotētisku scenāriju - aptuveni 2010. gadā kaut kur Āzijā parādās jauns, nāvējošs vīruss, kurš pie cilvēka pārceļojis no sikspārņa. Vīrusa transmisijas veids ir līdzīgs gripai, tas ir ļoti lipīgs un arī letāls. Ķīna atsakās atzīt sevi par vīrusa izcelsmes vietu, sākas Pasaules Veselības organizācijas vadīta izmeklēšana, bet zinātnieki visur pasaulē strādā pie vakcīnu izveides, bet, kamēr tās nav, galvenais ierocis ir sociālā distancēšanās un sejas masku valkāšana. Pieņemu, ka skatītājam iepriekšējās desmitgades pirmajos gados, reakcija, skatoties šo filmu, maksimālajā variantā varēja būt: "Nu, jā, teorētiski kaut kas tāds patiešām varētu notikt, bet diez vai." Un līdz ar to veids, kā tu skatījies šo filmu tolaik un kā tu to skatītos tagad, varētu būt ļoti atšķirīgs. Protams, ja vien tu neesi no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka tagadējais vīruss ir žīdmasonu sazvērestība, lai čipētu aitas un masas kļūtu vēl paklausīgākas sātanistu - pedofīlu - reptiloīdu dziļās valsts noziedzniekiem. Ja tu tomēr esi viens no šiem cilvēkiem, tad "Contagion" tavās acīs var kalpot par vēl vienu pierādījumu, ka "viņi" jau sen bija šo plānu lolojuši un tikai bija jāgaida, kamēr izdosies saražot pietiekami mazus čipus, lai tos varētu ērtāk ievadīt tavā svētajā un neaizskaramajā ķermenī. Jā, tā patiesībā ir lielākā atšķirība starp "Contagion" un to pandēmijas variantu, ko piedzīvojam mēs, ka sazvērestības teoriju kultūra Internetā attiecīgajā laikā vēl bija nosacīti autiņos un labākais, ko šajā ziņā filma var piedāvāt, ir blogeris, kas, izmantojot savu popularitāti, tirgo homeopātiju, kura it kā palīdz pret letālo vīrusu. Iedomāties, ka nepilnus desmit gadus vēlāk attiecīgā blogera domu biedrs varētu būt ASV prezidenta amatā, diez vai kāds tobrīd varēja. Jā, līdz ar to "Contagion" pasaule ir (kā gan to no Holivudas arī varētu sagaidīt) daudz vairāk ASV-centriska, amerikāņiem uzņemoties vadošo lomu vīrusa apkarošanā, taču kaut kādā mērā tas arī šķiet dabiski - apstākļos, kad tur pie stūres nav personāžs, kas rekomendē iekšķīgi lietot dezinfekcijas līdzekļus, no ASV patiešām būtu prognozējami sagaidīt vadošas lomas ieņemšanu.
Esmu gaužām maz līdz šim stāstījis par pašu filmu un daudz - par realitāti. Mēģināšu mainīt fokusu. Kas filmā ir perfekti parādīts - raugoties atkal jau šodienas acīm - jau no paša tās sākuma ir daudz detaļu, kuras ir paredzētas "zinošam skatītājam" - visādu šaubīgu rokturu aizskaršanas, pēc tam pieskaršanās savai sejai, labi parādīts, ka tas pasākums ir globāls un risinājumi nepieciešami globāli - ne velti filmai ir plašs aktieru ansamblis un ne par vienu no tēliem tu nevari teikt, ka "šis ir galvenais varonis", tad arī ļoti ticami ir atainota cīņa par pieejamajām vakcīnām, itin labi varu iztēloties arī grautiņus, kuri sākas līdz ar vīrusa pamatīgu izplatību un tā radīto krīzi (ja nu kas - pagājušajā pavasarī katram gadījumam visu laiku turēju mājās daudz skaidras naudas gadījumam, ja pēkšņi iet ciet bankas). Visu cieņu filmai par to, ka tā atļaujas nesaudzēt slavenus aktierus, kas tur piedalās - slavena seja nebūt negarantē, ka šis varonis nemirs jau pirmajās desmit savās ekrāna minūtēs. Kopumā - ļot pārliecinoši veidots stāsts, kur jūtams, ka ir tiešām bijis gana daudz konsultāciju ar zinātniekiem, kuri ir daudz modelējuši visādas iespējamas problēmas, proti, tas patiešām nav tikai "action" gabals, kurā zinātnieki ir piekabināti klāt tikai tāpēc, lai izskatītos, ka apakšā ir kaut kāda doma. Jā, var mazliet piekasīties brīnumainajiem atklājumiem, vakcīnai, kura iedarbojas nekavējoties un vēl ar 100% aizsardzību, bet šajā reizē tie patiešām šķiet sīkumi, jo jau tas, cik trāpīga šī filma ir "lielos vilcienos", ir gana iespaidīgi (un kārtējais apliecinājums tam, ka pasaulei vajadzēja būt daudz labāk gatavai tiem pavērsieniem, kurus mēs piedzīvojam, nekā tā reāli bija).
Nobeigumā mazliet gribētu piesaukt to, cik iespaidīgs te ir aktieru sastāvs: Mariona Kotiljāra, Mets Deimons, Lorenss Fišbērns, Keita Vinsleta, Džūda Lovs, Gvineta Paltrova. Neslikts sastāvs, vai ne? Ja neesi vēl redzējis - noteikti noskaties!
Par ko tad īsti ir filma? Iedomāsimies hipotētisku scenāriju - aptuveni 2010. gadā kaut kur Āzijā parādās jauns, nāvējošs vīruss, kurš pie cilvēka pārceļojis no sikspārņa. Vīrusa transmisijas veids ir līdzīgs gripai, tas ir ļoti lipīgs un arī letāls. Ķīna atsakās atzīt sevi par vīrusa izcelsmes vietu, sākas Pasaules Veselības organizācijas vadīta izmeklēšana, bet zinātnieki visur pasaulē strādā pie vakcīnu izveides, bet, kamēr tās nav, galvenais ierocis ir sociālā distancēšanās un sejas masku valkāšana. Pieņemu, ka skatītājam iepriekšējās desmitgades pirmajos gados, reakcija, skatoties šo filmu, maksimālajā variantā varēja būt: "Nu, jā, teorētiski kaut kas tāds patiešām varētu notikt, bet diez vai." Un līdz ar to veids, kā tu skatījies šo filmu tolaik un kā tu to skatītos tagad, varētu būt ļoti atšķirīgs. Protams, ja vien tu neesi no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka tagadējais vīruss ir žīdmasonu sazvērestība, lai čipētu aitas un masas kļūtu vēl paklausīgākas sātanistu - pedofīlu - reptiloīdu dziļās valsts noziedzniekiem. Ja tu tomēr esi viens no šiem cilvēkiem, tad "Contagion" tavās acīs var kalpot par vēl vienu pierādījumu, ka "viņi" jau sen bija šo plānu lolojuši un tikai bija jāgaida, kamēr izdosies saražot pietiekami mazus čipus, lai tos varētu ērtāk ievadīt tavā svētajā un neaizskaramajā ķermenī. Jā, tā patiesībā ir lielākā atšķirība starp "Contagion" un to pandēmijas variantu, ko piedzīvojam mēs, ka sazvērestības teoriju kultūra Internetā attiecīgajā laikā vēl bija nosacīti autiņos un labākais, ko šajā ziņā filma var piedāvāt, ir blogeris, kas, izmantojot savu popularitāti, tirgo homeopātiju, kura it kā palīdz pret letālo vīrusu. Iedomāties, ka nepilnus desmit gadus vēlāk attiecīgā blogera domu biedrs varētu būt ASV prezidenta amatā, diez vai kāds tobrīd varēja. Jā, līdz ar to "Contagion" pasaule ir (kā gan to no Holivudas arī varētu sagaidīt) daudz vairāk ASV-centriska, amerikāņiem uzņemoties vadošo lomu vīrusa apkarošanā, taču kaut kādā mērā tas arī šķiet dabiski - apstākļos, kad tur pie stūres nav personāžs, kas rekomendē iekšķīgi lietot dezinfekcijas līdzekļus, no ASV patiešām būtu prognozējami sagaidīt vadošas lomas ieņemšanu.
Esmu gaužām maz līdz šim stāstījis par pašu filmu un daudz - par realitāti. Mēģināšu mainīt fokusu. Kas filmā ir perfekti parādīts - raugoties atkal jau šodienas acīm - jau no paša tās sākuma ir daudz detaļu, kuras ir paredzētas "zinošam skatītājam" - visādu šaubīgu rokturu aizskaršanas, pēc tam pieskaršanās savai sejai, labi parādīts, ka tas pasākums ir globāls un risinājumi nepieciešami globāli - ne velti filmai ir plašs aktieru ansamblis un ne par vienu no tēliem tu nevari teikt, ka "šis ir galvenais varonis", tad arī ļoti ticami ir atainota cīņa par pieejamajām vakcīnām, itin labi varu iztēloties arī grautiņus, kuri sākas līdz ar vīrusa pamatīgu izplatību un tā radīto krīzi (ja nu kas - pagājušajā pavasarī katram gadījumam visu laiku turēju mājās daudz skaidras naudas gadījumam, ja pēkšņi iet ciet bankas). Visu cieņu filmai par to, ka tā atļaujas nesaudzēt slavenus aktierus, kas tur piedalās - slavena seja nebūt negarantē, ka šis varonis nemirs jau pirmajās desmit savās ekrāna minūtēs. Kopumā - ļot pārliecinoši veidots stāsts, kur jūtams, ka ir tiešām bijis gana daudz konsultāciju ar zinātniekiem, kuri ir daudz modelējuši visādas iespējamas problēmas, proti, tas patiešām nav tikai "action" gabals, kurā zinātnieki ir piekabināti klāt tikai tāpēc, lai izskatītos, ka apakšā ir kaut kāda doma. Jā, var mazliet piekasīties brīnumainajiem atklājumiem, vakcīnai, kura iedarbojas nekavējoties un vēl ar 100% aizsardzību, bet šajā reizē tie patiešām šķiet sīkumi, jo jau tas, cik trāpīga šī filma ir "lielos vilcienos", ir gana iespaidīgi (un kārtējais apliecinājums tam, ka pasaulei vajadzēja būt daudz labāk gatavai tiem pavērsieniem, kurus mēs piedzīvojam, nekā tā reāli bija).
Nobeigumā mazliet gribētu piesaukt to, cik iespaidīgs te ir aktieru sastāvs: Mariona Kotiljāra, Mets Deimons, Lorenss Fišbērns, Keita Vinsleta, Džūda Lovs, Gvineta Paltrova. Neslikts sastāvs, vai ne? Ja neesi vēl redzējis - noteikti noskaties!
2021-01-31
comments powered by Disqus