The Hiding Place

Vairākas reizes biju ļoti tuvu tam, lai no šīs grāmatas, pat nesākot to lasīt, atbrīvotos - kaut kā galīgi mani nepārliecināja ne tās vāciņš, ne arī nosaukums. Arī pirms pāris nedēļām faktiski biju to jau nolicis kaudzītē ar grāmātām, kuras man nevajadzēs, tomēr pēdējā brīdī iegūglēju, kas tā tāda - Korija ten Būma un rezultātā visai drīz sāku šo grāmatu lasīt.

Īss satura atstāstījums varētu likt domāt, ka šī grāmata galīgi nav unikāla - tematika ir daudz un plaši iztirzāta visdažādākajos medijos dažādās valstīs: tas ir stāsts par kādu nīderlandiešu ģimeni, kas Otrā pasaules kara laikā iesaistās Pretošanās kustībā un slēpj ebrejus, pēc kāda laika viņu grupiņa tiek atklāta, daļa tās dalībnieku iet bojā, bet galvenā varone nonāk vispirms cietumā, tad koncentrācijas nometnē, līdz visubeidzot birokrātiskas kļūdas dēļ tiek atbrīvota. Unikālais šajā gadījumā ir tas, kā šī grāmata (latviskais tās nosaukums droši vien ir "Patvērums") ir uzrakstīta.

Svarīga detaļa: ten Būmu dzimta bija (ir?) ļoti kristīga, turklāt nevis liekulīgā un ārišķīgā formā kristīga, bet savā būtībā. Vēl pirms kara viņu mājās pastāvīgi mitinājās kādi bāreņi, kurus sirmais Korijas tēvs Kaspers un viņa divas neprecētās meitas audzināja, jo viņi nemācēja un nevēlējās atteikt cilvēkiem palīdzību, bet līdz ar nacistiskās okupācijas sākumu viņiem vispār nebija jautājumu - ja pie tevis vēršas cilvēks, kam nepieciešama palīdzība, kā gan tu viņam varēsi atteikt. Grāmatā ir kāda epizode, kad Korijas tēvs mēģina sarunāt, ka vienu ebrejieti un viņas zīdaini paglābj kāds mācītājs, kurš no šī piedāvājuma kratās vaļā ar vārdiem: "Vai lai es riskētu ar savu dzīvību šo ebreju dēļ?", uz ko astoņdesmitgadīgais Kaspers atbild, ka viņam tas būtu lielākais iespējamais gods. Vērts atzīmēt: mācītāju tas nepārliecina. Visus cilvēkus savā mājā viņi uzņemt, protams, nevar, bet saistoties ar lielāku pagrīdes grupējumu, viņi veido veselu tīklu ar dažādām vietām, kur ebreji rod patvērumu. Un jā - grāmatas īpatnība ir tajā, ka galvenā varone (stāstītāja) par visām piedzīvotajām šausmām stāsta bez jebkāda naida pret to pastrādātājiem. Viņa gan visu laiku akcentē, ka viņa nav tik stipra ticībā un pārliecībā kā viņas māsa, kura spēj aizlūgt arī par vācu lidotājiem, kas bombardē viņu pilsētu, taču tālu no tā nav, un arī Korijai spēja piedot ir ļoti svarīga. Šis stāsts būtu izcils un aizraujošs arī tad, ja tā būtu fikcija, bet nē - ten Būmi bija pilnīgi reāla ģimene, kuras nopelni pēcāk ir arī publiski atzīti, un lai arī es no dabas esmu visnotaļ cinisks un skeptisks, šī ir tā reize, kad es spēju stāstam noticēt ar visu to, ka brīžiem tas robežojas ar mītu. Turklāt "Patvērums" paņem ne tikai ar savu emocionāli spēcīgo saturu - grāmata ir arī teicami uzrakstīta (šķiet, ka te Korijai palīdzēja kāds amerikāņu pāris). Man nav īsti skaidrs, kāda ir grāmatas oriģinālvaloda - holandiešu vai angļu, bet pats to lasīju vācu valodā, kas droši vien jebkuram tekstam, kas vēsta par Otro pasaules karu, ir labi piemērota. Bez mazākās šaubīšanās iesaku to izlasīt, ja rodas šāda iespēja - tik spēcīgu motivējošo literatūru reti gadās sastapt. Un, ja gadās nokļūt Hārlemā, Nīderlandē, noteikti ir vērts apmeklēt ten Būmu māju - muzeju un redzēt slēpto istabu - patvērumu, kurā (ja nekļūdos) 8 cilvēki paglābās dienā, kad Koriju, viņas ģimeni (un vēl dažus desmitus cilvēku, kas apmeklēja viņu māju) arestēja.

Un, jā, es apzinos, ka es te pēkšņi ļoti atzinīgi izsakos par grāmatu, kas kvalificējas kā "Christian literature". Bet ko lai es daru, ja man šī grāmata patiešām šķita izcila?
2019-08-23
9.0
comments powered by Disqus