Lēnā palīdzība
Grupā "DJ Krankenwagen" man patīk teju viss, līdz ar to apzinos, ka viņu jauno albumu vērtēšu no absolūti partejiskām pozīcijām. Bet, ja ņem vērā, ka rakstu to, kas man tīk, par to, kas man tīk, problēmu te neredzu. Tomēr vispirms nepieciešama sūkstīšanās par to, kas man šajā grupā nepatīk. Protams, ka tas ir nosaukums. Pat nav īsti svarīgi, kāds tieši bija tas stāsts, kālab šai grupai tik ļoti piemērotajam vārdam "Krankenwagen" priekšā nonāca tie divi burti, kas rada pilnīgi nepareizas asociācijas par to, kā varētu izklausīties šī grupa un kāda varētu būt tās mērķauditorija. Vai pat precīzāk, rodas iespaids, ka tev ir darīšana ar vienu konkrētu indivīdu, kas labākajā gadījumā skrečo plates, bet sliktākajā - vienkārši pārslēdz dziesmas ar crossfade funkciju. Un nav svarīgi, vai tev ir darīšana ar dīdžeju Bobo vai ar to personāžu, par kuru vēsta "Last Night a DJ Saved My Life" - tā gluži vienkārši nevarētu būt mūzika man. Un tad kaut kur nejauši tu izdzirdi kādu šī izpildītāja dziesmu un saproti - "Sasodīts, tā ir štelle! Apfelsaft!" Nu, jā, tātad man nepatīk šīs grupas nosaukums vai pareizāk, tā pirmā daļa.
Šis ir grupas otrais studijas albums, iznācis precīzi desmit gadus pēc sava priekšgājēja, kura nosaukums bija absolūti precīzs: "Albums". Kā var nojaust, šo desmit gadu laikā grupas dalībnieki ir mazliet pasoļojuši uz priekšu pa dzīvi, un to apzinās arī viņi paši, ka kādreizējie Iļģuciema metālisti tagad strādā kur nu kurais, kamēr bijušie sanitāri kļuvuši par atalgotiem speciālistiem un dziesmā "Hospitāļu ielas sanitārs" izteiktais jautājums par to, vai bijušais sanitārs spēs rast to pašu dumpiniecisko enerģiju, kas viņam piemita pirms desmit gadiem, ir pilnīgi vietā. Labā ziņa, ka atbilde ir: "Natürlich!"
Man trūkst zināšanu par to, kā tas bija ar pirmo grupas albumu, bet "Lēnā palīdzība" nudien nāca lēni. Patiesībā pat bez jebkādām zināšanām varu teikt - "Albums" bija daudz ātrāka padarīšana, jo desmit gadus pirms tā tapšanas grupas dalībnieki vēl mācījās sākumskolā un visticamāk savā daiļradē būtu varējuši ietvert nevis "The Prodigy" dziesmu fragmentus, bet gan "Schnappi das kleine Krokodil" melodiju. Tiesa, es nebūtu sevišķi šokēts, ja arī tagadnē viņi rastu veidu kādā dziesmā ieintegrēt šo leģendāro reptili. Lai vai kā, dziesmas, kas nonākušas "Lēnajā palīdzībā", lielākoties ir dzirdētas dažādos veidos un dažādās formās, gan klātienē, gan kaut kādās ierakstu formās, līdz ar to šis albums nenāk kā pārsteigums, bet gan kā sen gaidīts ciemiņš. Tā gan vispār šķiet normāla prakse vairumam Latvijas grupu - vispirms dziesmas noslīpēt koncertos un tikai tad izdot ierakstā. Ja nekļūdos, no šajā albumā iekļautajām kompozīcijām tikai trīs nebiju dzirdējis iepriekš, un viena no tām pat vispār nav dziesma. "Anamnēze" nav gluži skits, tas nav gluži stāsts, tas ir drīzāk komentārs, kas izteiksmīgi raksturo to, kā veidojas "DJ Krankenwagen" neatkārtojamais skanējums un kādas vērtības tas sevī ietver. "Dr. Drošsirdis" (šī teksta rakstīšanas brīdī to var saukt par grupas aktuālo singlu, lai gan Radio Naba topā joprojām mīt "Idiņš") gan ir tipiska grupas dziesma, kurā savu vietu atrod gan Imanta Kalniņa "Zilais putns", gan Justice vs Simian ar "We Are Your Friends", taču tas nekādi nav popūrijs, ar ko nodarbojas "DJ Krankenwagen", bet gan kaut kā pilnīgi jauna būvēšana uz vecu pamatu fragmentiem. Nezinu, vai kāds ir sūdzējies par grupas lietotajiem kultūrcitātiem, bet man jau ļoti patīk šādi piegājieni. Trešais (man) jaunais skaņdarbs ir ierakstu noslēdzošā tituldziesma "Lēnā palīdzība", kura vistuvāk pienāk manis piesauktajam mazajam krokodilam, jo vācu bērnu panti te parādās, tāpat kā "Nas ņe dogoņat".
Kas attiecas uz jau zināmām dziesmām, albumā tās ieguvušas mazliet citādu skanējumu. Pirmkārt, te jārunā par "Tumaninē", kurai kārtējo reizi mainījušies vokālisti. Pirmo reizi šo dziesmu dzirdēju grupas atklātajā mēģinājumā Aleponijā, kur Aleksandra Matjussona vadība dziesma tika preparēta, bet par to, kam jāizpilda dziesmas panti, bija diskusija ar diviem pamata variantiem: Renāte Kalniņa un Mārtiņš Ennītis. Kad šī dziesma piedzīvoja profesionālu ierakstu un AI ģenerētu videoklipu, par vokālisti bija kļuvusi Renāte, bet albumā pēkšņi atklājas, ka solists tajā ir Gints Rausis, kurš agrāk bija "DJ Krankenwagen" dalībnieks, bet tagad ir staru terapeits. Tāpat pie jauna skanējuma ticis "Iļģuciema metālists", kurā solista partijas uzņemas bītmeikeris 181h, bet dziesmu producējis viņa brālis reperis ansis. Ievērojot to, ka par spīti metālista piesaukumam dziesmas nosākumā, šī dziesma ir "DJ Krankenwagen" ekskursija repā, šāds piegājiens ir saprotams, turklāt ceru, ka tas arī varētu palīdzēt vēl kādam cilvēkam uzzināt par šīs lieliskās grupas eksistenci (savukārt ansis ir izslavēts ar savu kolaborāciju visdažadākajos virzienos un kālab gan lai ne ar "DJ Krankenwagen"?).
Esmu albumu noklausījies jau savas reizes desmit, varbūt arī vairāk, un man vairs nav skaidrs, kas tieši ir šī albuma spožākie skaņdarbi. "Idiņš?" - noteikti (šo dziesmu arī mani bērni pasākuši dungot)! "Hospitāļu ielas sanitārs"? Kā gan citādi - tas, ko "Ātrā palīdzība" izdarījusi ar Šubrovska dziesmu, ir patiešām lieliski - Linarda Kalniņa balss šajā dziesmā tiešām liek domāt par tādu visai šaubīgu sanitāru, no kura nevar nebaidīties. "Tumaninē" līdz ar Ginta Rauša kļūšanu par vokālistu man sākumā šķita kaut kāda nepareiza, bet pamazām esmu pieņēmis, ka var arī tā. Kora dziesma "Dzemde" (koris "Dziesmuvara" piedalās vēl dažās citās dziesmās) - kā to pirmo reizi dzirdēju RVVĢ jubilejas pasākumā, nespēju to klausīties bez smaida. "Kur tu teci" (ar izteiksmīgo "Invaders Must Die" pamatni) - nu, graujoši! Un tad vēl "Dr. Drošsirdis". Īsumā man te patīk viss - rotaļīgie teksti, spēlēšanās ar kultūrcitātiem, smaguma un viegluma apvienojums, vienojošā medicīnas tēma (no kuras gan pāris skaņdarbi izkrīt, bet nevar taču visu laiku tikai par darbu).
Ar nepacietību gaidu to drīzo dienu, kad notiks albuma prezentācijas koncerts un varēšu tikt pie tā plates. Un turpināšu censties nest "DJ Krankenwagen" vārdu ļaudīm, jo šī ir grupa, kas, manuprāt, ir pelnījusi plašāku atpazīstamību ārpus Radio Naba klausītājiem.
Šis ir grupas otrais studijas albums, iznācis precīzi desmit gadus pēc sava priekšgājēja, kura nosaukums bija absolūti precīzs: "Albums". Kā var nojaust, šo desmit gadu laikā grupas dalībnieki ir mazliet pasoļojuši uz priekšu pa dzīvi, un to apzinās arī viņi paši, ka kādreizējie Iļģuciema metālisti tagad strādā kur nu kurais, kamēr bijušie sanitāri kļuvuši par atalgotiem speciālistiem un dziesmā "Hospitāļu ielas sanitārs" izteiktais jautājums par to, vai bijušais sanitārs spēs rast to pašu dumpiniecisko enerģiju, kas viņam piemita pirms desmit gadiem, ir pilnīgi vietā. Labā ziņa, ka atbilde ir: "Natürlich!"
Man trūkst zināšanu par to, kā tas bija ar pirmo grupas albumu, bet "Lēnā palīdzība" nudien nāca lēni. Patiesībā pat bez jebkādām zināšanām varu teikt - "Albums" bija daudz ātrāka padarīšana, jo desmit gadus pirms tā tapšanas grupas dalībnieki vēl mācījās sākumskolā un visticamāk savā daiļradē būtu varējuši ietvert nevis "The Prodigy" dziesmu fragmentus, bet gan "Schnappi das kleine Krokodil" melodiju. Tiesa, es nebūtu sevišķi šokēts, ja arī tagadnē viņi rastu veidu kādā dziesmā ieintegrēt šo leģendāro reptili. Lai vai kā, dziesmas, kas nonākušas "Lēnajā palīdzībā", lielākoties ir dzirdētas dažādos veidos un dažādās formās, gan klātienē, gan kaut kādās ierakstu formās, līdz ar to šis albums nenāk kā pārsteigums, bet gan kā sen gaidīts ciemiņš. Tā gan vispār šķiet normāla prakse vairumam Latvijas grupu - vispirms dziesmas noslīpēt koncertos un tikai tad izdot ierakstā. Ja nekļūdos, no šajā albumā iekļautajām kompozīcijām tikai trīs nebiju dzirdējis iepriekš, un viena no tām pat vispār nav dziesma. "Anamnēze" nav gluži skits, tas nav gluži stāsts, tas ir drīzāk komentārs, kas izteiksmīgi raksturo to, kā veidojas "DJ Krankenwagen" neatkārtojamais skanējums un kādas vērtības tas sevī ietver. "Dr. Drošsirdis" (šī teksta rakstīšanas brīdī to var saukt par grupas aktuālo singlu, lai gan Radio Naba topā joprojām mīt "Idiņš") gan ir tipiska grupas dziesma, kurā savu vietu atrod gan Imanta Kalniņa "Zilais putns", gan Justice vs Simian ar "We Are Your Friends", taču tas nekādi nav popūrijs, ar ko nodarbojas "DJ Krankenwagen", bet gan kaut kā pilnīgi jauna būvēšana uz vecu pamatu fragmentiem. Nezinu, vai kāds ir sūdzējies par grupas lietotajiem kultūrcitātiem, bet man jau ļoti patīk šādi piegājieni. Trešais (man) jaunais skaņdarbs ir ierakstu noslēdzošā tituldziesma "Lēnā palīdzība", kura vistuvāk pienāk manis piesauktajam mazajam krokodilam, jo vācu bērnu panti te parādās, tāpat kā "Nas ņe dogoņat".
Kas attiecas uz jau zināmām dziesmām, albumā tās ieguvušas mazliet citādu skanējumu. Pirmkārt, te jārunā par "Tumaninē", kurai kārtējo reizi mainījušies vokālisti. Pirmo reizi šo dziesmu dzirdēju grupas atklātajā mēģinājumā Aleponijā, kur Aleksandra Matjussona vadība dziesma tika preparēta, bet par to, kam jāizpilda dziesmas panti, bija diskusija ar diviem pamata variantiem: Renāte Kalniņa un Mārtiņš Ennītis. Kad šī dziesma piedzīvoja profesionālu ierakstu un AI ģenerētu videoklipu, par vokālisti bija kļuvusi Renāte, bet albumā pēkšņi atklājas, ka solists tajā ir Gints Rausis, kurš agrāk bija "DJ Krankenwagen" dalībnieks, bet tagad ir staru terapeits. Tāpat pie jauna skanējuma ticis "Iļģuciema metālists", kurā solista partijas uzņemas bītmeikeris 181h, bet dziesmu producējis viņa brālis reperis ansis. Ievērojot to, ka par spīti metālista piesaukumam dziesmas nosākumā, šī dziesma ir "DJ Krankenwagen" ekskursija repā, šāds piegājiens ir saprotams, turklāt ceru, ka tas arī varētu palīdzēt vēl kādam cilvēkam uzzināt par šīs lieliskās grupas eksistenci (savukārt ansis ir izslavēts ar savu kolaborāciju visdažadākajos virzienos un kālab gan lai ne ar "DJ Krankenwagen"?).
Esmu albumu noklausījies jau savas reizes desmit, varbūt arī vairāk, un man vairs nav skaidrs, kas tieši ir šī albuma spožākie skaņdarbi. "Idiņš?" - noteikti (šo dziesmu arī mani bērni pasākuši dungot)! "Hospitāļu ielas sanitārs"? Kā gan citādi - tas, ko "Ātrā palīdzība" izdarījusi ar Šubrovska dziesmu, ir patiešām lieliski - Linarda Kalniņa balss šajā dziesmā tiešām liek domāt par tādu visai šaubīgu sanitāru, no kura nevar nebaidīties. "Tumaninē" līdz ar Ginta Rauša kļūšanu par vokālistu man sākumā šķita kaut kāda nepareiza, bet pamazām esmu pieņēmis, ka var arī tā. Kora dziesma "Dzemde" (koris "Dziesmuvara" piedalās vēl dažās citās dziesmās) - kā to pirmo reizi dzirdēju RVVĢ jubilejas pasākumā, nespēju to klausīties bez smaida. "Kur tu teci" (ar izteiksmīgo "Invaders Must Die" pamatni) - nu, graujoši! Un tad vēl "Dr. Drošsirdis". Īsumā man te patīk viss - rotaļīgie teksti, spēlēšanās ar kultūrcitātiem, smaguma un viegluma apvienojums, vienojošā medicīnas tēma (no kuras gan pāris skaņdarbi izkrīt, bet nevar taču visu laiku tikai par darbu).
Ar nepacietību gaidu to drīzo dienu, kad notiks albuma prezentācijas koncerts un varēšu tikt pie tā plates. Un turpināšu censties nest "DJ Krankenwagen" vārdu ļaudīm, jo šī ir grupa, kas, manuprāt, ir pelnījusi plašāku atpazīstamību ārpus Radio Naba klausītājiem.
2024-11-21
comments powered by Disqus