Džons Mērdoks pamostas vannā viesnīcā, viņam nav skaidru atmiņu ne tikai par to, kā viņš nonācis šajā vannā, bet par jebko, kas saistīts ar viņa paša dzīvi - pat savu vārdu viņš pats neatcerās. Toties numurā ir atrodams brutāli nogalinātas prostitūtas līķis, un Mērdoks ir dabiskākais potenciālais slepkava. Nebūdams apveltīts ar atmiņām, viņš pats nezina - ir viņš slepkava vai nav. Toties to, kā šķiet, zina dakteris Šrībers, kas viņam piezvana un liekt bēgt, pirms ieradušies bedējošie vīri ar bālajiem ģīmjiem - kuru uzvedībā patiešām ir šis tas no aģenta Smita no Matrix.
"Tumšās pilsētas" pasaule ir interesanta un ne tikai ar to, ka tā ir tumša un ka visi zina, ka ir tāda vieta - Shell Beach - un visi tur ir bijuši, bet neviens neatceras ceļu uz turieni, lai gan tepat blakus viss ir. Vai arī tā viņi domā, jo kādā brīdī Džons Mērdoks atklāj, ka viņam piemīt šādas tādas spējas pārveidot pasauli. Agrāk vai vēlāk viņam būs lemts noskaidrot, kas slēpjas aiz bālajiem vīriem un kāpēc viņam ir sajūta, ka viņš savu sievu nupat ir saticis pirmo reizi dzīvē.
Lai arī sižetiski šeit ir šis tas kopīgs ar Matrix, filmas pasaule ir principiāli atšķirīga un kopumā "Dark City" ir jēdzīgākas kvalitātes kino - bez pretenzijām uz to, ka tā būtu super dziļa filma un vienlaikus - bez aizraušanās ar specefektiem un nebeidzamām dejojošas cīņas ainām. Jā, te ir spriedze un sava deva action, bet tas viss ir drīzāk pēckara film noir manierē (arī estētiski futūriskā vide, kurā norisinās filmas darbība, ir gandrīz neatšķirama no post-WW2 pasaules).
Šajā filmā ir viss, kas man varētu patikt - retro stila mūzika un vide, vairāki interesanti knifiņi un labi nostrādāts nobeigums, kas skaidri pasaka "turpinājuma nebūs" (atšķirībā no jau minētā Matrix, kur turpinājumi pavisam sačakarēja sākotnējo ideju) un vienlaikus ir gana komplicēts, lai to nevarētu nosaukt par vienkāršu atrakstīšanos. Man ļoti patika!