Ogilvy on Advertising
Deivids Ogilvijs bija viens no divdesmitā gadsimta reklāmas pasaules pīlāriem, ilggadīgs aģentūras Ogilvy & Mather (pēdējos gados, jau pēc viņa nāves, tās nosaukumā ir tikai Ogilvija vārds) vadītājs, uzrakstījis arī dažas grāmatas par reklāmas pasauli. Vienu no tām - "Ogilvijs par reklāmu" - tagad esmu izlasījis.
Ķeroties pie šīs grāmatas, protams, jāņem vērā, ka tā nav gluži pirmā svaiguma - lai arī manās rokās nonāca atkārtots izdevums, reāli grāmata ir tapusi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, un varu tev pačukstēt, ka pasaule kopš tiem laikiem ir būtiski mainījusies. Kaut vai tādā detaļā, ka Latvija šobrīd par laimi ir pareizajā Dzelzs priekškara pusē. Taču reklāmas un mārketinga ziņā, protams, būtiskāk ir tas, cik ļoti mainījies ir reklāmas tirgus un dominējošās reklāmas formas kopš tiem laikiem, kad Ogilvijs bija karalis.
Liela daļa Ogilvija rakstītā ir stipri vien zaudējusi savu aktualitāti. Skaidrs, ka pirms četrdesmit gadiem paredzēt, ka nākotnē galvenās reklāmas izpausmes būs Internetā, ka pastāvēs influenceri, kuru iesaistīšana reklāmā atšķirībā no Ogilvija kritizētajām viņa laika nevietā iesaistītajām slavenībām, patiešām būs noderīga. Lai gan - par tradicionālo slavenību iesaisti viņam droši vien joprojām ir taisnība - lai arī es ļoti labi iztēlojos to reklāmu, kur Žans Klods van Damme izpildās starp divām fūrēm, man nācās gūglēt, lai noskaidrotu, ko tieši viņš tur reklamēja. Ok, nemelošu, patiesībā arī pats van Damme man ne ar ko konkrētu nesaistās, līdz ar to mans pirmais meklējums bija "Jackie Chan truck commercial".
Laikam vismazāk realitātei mūsdienās atbilst tas, ka "garš teksts ir labāks par īsu tekstu" - pasaulē, kad cilvēki savus spriedumus par lietām veido, pavirši izlasījuši skandalozus ziņu virsrakstus (kuri gan atbilst Ogilvija filozofijai, ka reklāmas virsrakstiem jābūt izteiksmīgiem) reklāmraksti ar 5000 vārdu derēs ļoti šaurai auditorijai. Lai gan - reklāmraksti jau nekur nav pazuduši, līdz ar to varbūt arī viss nav mainījies.
Jā, ja tā padomā - varbūt šī grāmata nav nemaz tik ļoti novecojusi, kā man sākotnēji šķita. Protams, Ogilvija prognozes nākotnei gan izrādījās totāli garām - ne atdzimšanu piedzīvoja drukātā prese (ja vien par tādu neuzskata Internetu), ne ir pazuduši ceļmalu plakāti (īpaši Polijā), ne - un tas ir trakākais šāviens garām, kādu vien ir iespējams iedomāties - politiķi ir pārstājuši reklāmās melot. Jā - Ogilvijs pilnā nopietnībā paredzēja, ka politiskās reklāmas nākotnē kļūs godīgākas. Kā teikt - paturi manu aliņu.
Bet vienlaikus - lai arī man nav nekādas vēlmes un intereses nākotnē tuvināties reklāmas un mārketinga pasaulēm ārpus tā, cik man tas ir nepieciešams darbs - šādas tādas vērtīgas atziņas no šīs grāmatas var paņemt, un cerams, es kaut kad beidzot sadūšošos un nomainīšu blogā fontu pret lasāmāku.
Ķeroties pie šīs grāmatas, protams, jāņem vērā, ka tā nav gluži pirmā svaiguma - lai arī manās rokās nonāca atkārtots izdevums, reāli grāmata ir tapusi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, un varu tev pačukstēt, ka pasaule kopš tiem laikiem ir būtiski mainījusies. Kaut vai tādā detaļā, ka Latvija šobrīd par laimi ir pareizajā Dzelzs priekškara pusē. Taču reklāmas un mārketinga ziņā, protams, būtiskāk ir tas, cik ļoti mainījies ir reklāmas tirgus un dominējošās reklāmas formas kopš tiem laikiem, kad Ogilvijs bija karalis.
Liela daļa Ogilvija rakstītā ir stipri vien zaudējusi savu aktualitāti. Skaidrs, ka pirms četrdesmit gadiem paredzēt, ka nākotnē galvenās reklāmas izpausmes būs Internetā, ka pastāvēs influenceri, kuru iesaistīšana reklāmā atšķirībā no Ogilvija kritizētajām viņa laika nevietā iesaistītajām slavenībām, patiešām būs noderīga. Lai gan - par tradicionālo slavenību iesaisti viņam droši vien joprojām ir taisnība - lai arī es ļoti labi iztēlojos to reklāmu, kur Žans Klods van Damme izpildās starp divām fūrēm, man nācās gūglēt, lai noskaidrotu, ko tieši viņš tur reklamēja. Ok, nemelošu, patiesībā arī pats van Damme man ne ar ko konkrētu nesaistās, līdz ar to mans pirmais meklējums bija "Jackie Chan truck commercial".
Laikam vismazāk realitātei mūsdienās atbilst tas, ka "garš teksts ir labāks par īsu tekstu" - pasaulē, kad cilvēki savus spriedumus par lietām veido, pavirši izlasījuši skandalozus ziņu virsrakstus (kuri gan atbilst Ogilvija filozofijai, ka reklāmas virsrakstiem jābūt izteiksmīgiem) reklāmraksti ar 5000 vārdu derēs ļoti šaurai auditorijai. Lai gan - reklāmraksti jau nekur nav pazuduši, līdz ar to varbūt arī viss nav mainījies.
Jā, ja tā padomā - varbūt šī grāmata nav nemaz tik ļoti novecojusi, kā man sākotnēji šķita. Protams, Ogilvija prognozes nākotnei gan izrādījās totāli garām - ne atdzimšanu piedzīvoja drukātā prese (ja vien par tādu neuzskata Internetu), ne ir pazuduši ceļmalu plakāti (īpaši Polijā), ne - un tas ir trakākais šāviens garām, kādu vien ir iespējams iedomāties - politiķi ir pārstājuši reklāmās melot. Jā - Ogilvijs pilnā nopietnībā paredzēja, ka politiskās reklāmas nākotnē kļūs godīgākas. Kā teikt - paturi manu aliņu.
Bet vienlaikus - lai arī man nav nekādas vēlmes un intereses nākotnē tuvināties reklāmas un mārketinga pasaulēm ārpus tā, cik man tas ir nepieciešams darbs - šādas tādas vērtīgas atziņas no šīs grāmatas var paņemt, un cerams, es kaut kad beidzot sadūšošos un nomainīšu blogā fontu pret lasāmāku.
2022-09-06
comments powered by Disqus