Dubultspēles Vilcieniņu meistarībā

2019-12-07

Vilcieniņu meistarības trešā kārta atnesa dubulto spēli, dalībniekiem sacenšoties Āzijas un Nīderlandes savaldīšanā. Līdzīgi kā iepriekšējā sezonā, arī šogad trešajā kārtā dalībnieki tika sagrupēti pēc vietām kopvērtējumā, labākajiem tiekoties ar labākajiem un pārējiem - ar pārējiem.

Pirms šīs kārtas Meistarība saskārās ar nelielām tehniskām problēmām, kuru rezultātā šajā kārtā Līvas vārds bija Edijs, bet salīdzinoši ar to, cik ļoti buksē Rail Baltica, šis bija tīrais sīkums. Tiesa, Vilcieniņu meistarībai pret Rail Baltica ir viens milzīgs pluss - tā ir pilnīgi reāla un notiek jau kuro sezonu, nevis tikai par to tiek veidotas neskaitāmas darba grupas bez redzama rezultāta.
Rail Baltica

Lai mazliet saldinātu "Restorānvagona" dzīvi, izstāstīsim jums jaunākās tenkas. Zināms, ka ir dažādi veidi, kā korespondenti mēdz ievākt kuluāros figurējošus stāstus, bet viens no labākajiem ir vienkārši noklausīties svešas sarunas. Ko tik šādā veidā nenākas dzirdēt! Reizēm gan dzirdētais ir tik traumatisks, ka to uzreiz nākas noslīcināt pamatīgā daudzumā alkohola, citādi gadīsies kā mūsu praktikantam Gunvaldim Žagariņam, kurš reiz trīspadsmitajā trolejbusā bija dzirdējis kādu miesās ļoti apjomīgu kundzi gados skaidrojam draudzenei, ka iemesls, kāpēc viņa dzīvoklī tur tos daudzos kaķus, ir seksuālais atalgojums un ka ar saldo krējumu var paveikt brīnumainas lietas. Lai arī normāli par Gunvaldi cilvēki apgalvoja, ka viņam vispār nav iztēles, šis iedomātais skats viņu vajā vēl joprojām. Ļoti ceram, ka neviļus nebūsim to pielipinājuši arī tev, dārgo lasītāj!
Kaķis

Tātad, šis stāsts ir noklausīts kādā ātrās ēdināšanas restorānā, kuru ērtības labad sauksim par Hesburger. Pie blakus galdiņa "Restorānvagona" ārštata praktikantei Jadvigai Sniegpulkstenītei un viņas tinderdraugam Gatim Atim Matiņam, ar kuru Jadviga labprāt saistītu savu dzīvi ilgāk par vienu ātru nogrūšanos ātrās ēdināšanas restorāna (sauksim to par Makdonaldu) tualetē, apsēdās lielāka kompānija, kurā bija vai nebija vairāki Vilcieniņu meistarības dalībnieki. Nemanot, ka viņu sarunā ieklausījās praktikante un puisis, kura profilā bija teikts, ka viņam "patīk mašīnas un autiņi", šie cilvēki uzsāka sarunu par kādu klāt neesošu cilvēku, kurš arī bija vai nebija Vilcieniņu meistarības dalībnieks. Kā izrādījās, šim jaunajam cilvēkam drīzumā bija gaidāma dzimšanas diena un visi klātesošie grasījās uz to doties. Jaunais cilvēks ļoti vēlējās dāvanā saņemt jaunākās paaudzes viedpulksteni, kura cenu kategorija lika domāt par Garmin 6X vai ko līdzvērtīgu. Kā atzina šī cilvēka draugi, cena bija mazliet par šerpu, jo katram no viņiem nāktos piķot pie simts eiro, kamēr realitātē tas čalis pat desmitnieka vērts neesot. Un vēl sliktāk būšot, ja pilna summa nesavāksies, jo, dabūjis naudu, viņš nevis pieliks klāt savējo un nopirks pulksteni, bet visu summu vienkārši nodzers.
Garmin Fenix 6x

Vispār esot tā, ka viņam vispār naudu neviens nekad neuzticot - pat kad viņš un Baņuta (vārds, iespējams, mainīts) precējās, dāvanā naudu kāzu ceļojumam un Bangladešu (vieta, iespējams, mainīta) jaunajam pārim neviens neizsniedza, jo citādi viņi to notriektu un nekur neaizbrauktu. Tā palika pie vedējiem drošā glabāšanā. Taču tad burtiski pēc pusgada puisis un viņa jaunā sieva ņēma un izšķīrās, un to kāzu ceļojuma naudu vienkārši sadalīja uz pusēm, jo braukt medusmēnesī pēc šķiršanās neesot baigi forši. Tāds, lūk, pastāsts. Noklausījušies šo, Jadviga un Gatis Atis, devās uz labierīcībām.


Tas ir lasītāja paša ziņā - uzminēt, cik daudz šajā stāstā ir patiesības, ar ko tas īstenībā atgadījās un vai tam ir jebkāda saistība ar Vilcieniņu meistarības dalībniekiem. Lūk, tev viela pārdomām! Un tagad laiks Vilcieniņu meistarības 3. kārtas apskatam!

Pirmie mači risinājās Zasulauka protektorātā, kur (to vērts pieminēt, jo tas atgadās ne katru gadu) Raimonds K. bija uzcepis vistu aknu kariju. Neviens tajā brīdī nenojauta, ka tā ir vēl tikai iesildīšanās nākotnes karijiem, kuri no kārtas uz kārtu kļūs arvien mežonīgāki, līdz Stockpot 10+ asuma mērcītes Zasulauka karija baudītājiem šķitīs pārāk maigas. Šajās spēlēs tikās Māra, Marina, Gustavs un Raitis. Ieskatoties turnīra vēstures krājumos, atklājās, ka galvenais spēles favorīts bija Gustavs, jo viņš savu otro Meistarības titulu ieguva tieši tajā gadā, kad turnīra pamatspēle bija Āzija, kamēr Raitis toreiz bija piektais, bet ne Mārai, ne Marinai tā sezona nebija sevišķi veiksmīgi. Un ko tu domā? Gustavs patiešam uzvarēja, izpildot veselas sešas misijas un neradot ne mazākās šaubas par to, kas pie šī galda ir galvenais. Salīdzinoši labas izskatījās Raita pozīcijas, līdz atklājās, ka viņš bija nometis garo misiju, līdz ar to nekādi lielie punkti viņam sanākt nevarēja. Māra tikām pamanījās neizpildīt divas misijas, līdz ar to viņas rezultāts sanāca pagalam žēlīgs.

Taču zināms, ka šajā kārtā jāspēlē divas spēles, un otrajā viss varēja mainīties. Tā principā arī motika. Šoreiz pienāca Raita kārta iegrābties ar neizpildāmām misijām, bet Māras kārta dominēt. Te gan viņai būtiski palīdzēja tas, ka Gustavam gāja švaki ar finansēm, līdz ar to savu pārsvaru punktos Māra ieguva, pateicoties taupīgākai rīcībai ar naudu. Zināms jau, cik tajā Nīderlandē ir daudz ebreju - tur tā muļķīgi tērēties nedrīkst!

Nākamās spēles risinājās otrā krastā - Zvaigžņu ielas republikā, kur spēlē devās divi no mājiniekiem (Kārlis pagaidām vēl turnīrā piedalās vērotāja statusā), Baiba un Raimonds K. Āzijas spēle padevās diezgan miermīlīga - visi iecerētās misijas izpildīja, uzvarēja tas, kas uzbūvēja lielāko tīklu (Raimonds K.). Toties Nīderlandē gan cīņas sanāca spraigas, kā jau tas tur parasti notiek. Ne sevišķi labi gāja Gunai, kura nepaspēja neko daudz uzbūvēt, jo Raimonds izmantoja ātrās pabeigšanas stratēģiju, kas viņa gadījumā arī bija vienīgā derīgā, jo konkurentiem bija daudz labāki uzbūvētie tīkli un katrs nākamais gājiens viņam tikai nāktu par skādi. Rezultātā gan tāpat uzvarēja Baiba, bet ja viņai būtu bijis vēl viens gājiens, viņas pārsvars būtu daudz lielāks. Raimonds jutās gandarīts par divām labi aizvadītām spēlēm pie līderu galda, bet tobrīd vēl nenojauta, cik ļoti viņš izgāzīs nākamo turnīra kārtu (par to, protams, citreiz).

Pēdējās spēles notika trešajā intensīvajā laukumā - Kuģu ielas depo. Tur Līva ieradās Edija drēbēs, tāpat spēlēja Ilze, Raimonds N. un Māris/Reinis (katrs pa vienai spēlei). Izrādījās, ka Edijam ilgāka nepiedalīšanās turnīrā nav nākusi par skādi sportiskajai formai. Par dominējošo lomu abās spēlēs viņš sacentās ar Raimondu N., vienu reizi triumfējot vienu, otru - otram. Edijam bija pārsvars misijās, Raimondam - ceļu būvē un naudā (šīs lietas droši vien ir saistītas). Pārējie dalībnieki īsti cīņā par uzvaru iesaistīties nespēja, abiem kungiem demonstrējot lielisku sniegumu.

Ko tas nozīmē turnīra kopvērtējumā? Lūk, ko!



Raimonds N., kas sāka kārtu 9. vietā, ir pacēlies uz ceturto, kamēr Guna, kas bija ceturtā, tagad ir vienpadsmitā. Gustavs no piektās vietas ticis trešajā, kamēr Mārtiņš no trešās atkāpies uz piekto. Edijs par divām vietā pacēlis augšup Līvu. Tās tādas nozīmīgākās pārmaiņas.

P.S. Rakstā šoreiz daudz bilžu, jo lasītāji iepriekš sūdzējās par vizuāla satura trūkumu Restorānvagonā.