Koncerts pie Noasa
Edgaru Šubrovski uzstājamies solo, kā šķiet, vēl nebiju redzējis. Viņa uzstāšanās ir skatītas daudz - lai arī neesmu piedzīvojis (kā mūzikas cienītājs) nedz M.Gvardi, nedz "Kartāgu", ir būts gan Hospitāļu ielas, gan Gaujarta, gan Mantas koncertos, tāpat ir redzēts Šubrovskis spēlējam kopā ar Sniedzi Prauliņu, bet pats par sevi - vēl ne. Tad nu trešdienas vakarā pēc Barišņikova izmantojām iespēju apskatīties un paklausīties, kāds tad būs Edgars pats par sevi.
Skaidrs, ka vislielākās paraleles būtu velkamas ar Valmiermuižas vēstniecībā redzētko koncertu Edgars+Sniedze formātā, taču repertuārs mani atkal jau pārsteidza. Šī bija viena no tām reizēm, kad Šubrovskis itin daudz pievērsās Hospitāļu ielas repertuāram. Visu, protams, neatcerēšos, bet noteikti koncertā skanēja "Baltā haizivs", "Rjadom so mnoi", "Cilvēks no zāles", "Visādas mazas veiksmītes" un "Pūķis". Gan jau vēl kaut kas, bet kurš gan to visu var atcerēties! Katrā ziņā "Raimi" un "Kiosku" nespēlēja (ā, un mazzināma Hosielas dziesma par meitenēm un kļūdām). Neesmu tik kompetents, nepateikšu, vai dziesma par to, ka katra minūte ir latu divdesmit vērta ir no Hospitāļu ielas laikiem vai arī nē. Lieki teikt, ka šis bija ļoti mierīgs koncerts - aptuveni tikpat mierīgs kā kopā ar Sniedzi, tikai vēl klusāks - kaut vai tāpēc vien, ka instruments tak arī tikai viens. Šis tas bija arī no "Anekdotēm", kā šādos koncertos tipiski - no "Vārnu ielas" multfilmas, mazliet citu autoru dziesmu, mazliet stāstu.
Bija ļoti patīkami klausīties sen nedzirdētas dziesmas. Protams, joprojām es labprātāk to pašu "Pūķi" gribētu dzirdēt pilnā grupas izpildījumā, bet laikam jau patiešām vienā upē atkārtoti parasti nekāpj, "Hospitāļu ielas" laiks ir pagājis, Edgaram ir gana daudz citu projektu - interesantu un mainīgu. Ir patīkami atcerēties to, kas ir bijis, un ir patīkami pieredzēt to, kas ir joprojām. Un skaidrs, ka pēc pāris dienām "Labā Dabā" atkal būs laiks pilnīgi citam Edgaram Šubrovskim, un arī tas ir labi! Kamēr par to, ka es allaž esmu priecīgs redzēt viņu uzstājamies (visādos sastāvos) un dzirdēt man tuvas dziesmas, šaubu jau tāpat nav.
Skaidrs, ka vislielākās paraleles būtu velkamas ar Valmiermuižas vēstniecībā redzētko koncertu Edgars+Sniedze formātā, taču repertuārs mani atkal jau pārsteidza. Šī bija viena no tām reizēm, kad Šubrovskis itin daudz pievērsās Hospitāļu ielas repertuāram. Visu, protams, neatcerēšos, bet noteikti koncertā skanēja "Baltā haizivs", "Rjadom so mnoi", "Cilvēks no zāles", "Visādas mazas veiksmītes" un "Pūķis". Gan jau vēl kaut kas, bet kurš gan to visu var atcerēties! Katrā ziņā "Raimi" un "Kiosku" nespēlēja (ā, un mazzināma Hosielas dziesma par meitenēm un kļūdām). Neesmu tik kompetents, nepateikšu, vai dziesma par to, ka katra minūte ir latu divdesmit vērta ir no Hospitāļu ielas laikiem vai arī nē. Lieki teikt, ka šis bija ļoti mierīgs koncerts - aptuveni tikpat mierīgs kā kopā ar Sniedzi, tikai vēl klusāks - kaut vai tāpēc vien, ka instruments tak arī tikai viens. Šis tas bija arī no "Anekdotēm", kā šādos koncertos tipiski - no "Vārnu ielas" multfilmas, mazliet citu autoru dziesmu, mazliet stāstu.
Bija ļoti patīkami klausīties sen nedzirdētas dziesmas. Protams, joprojām es labprātāk to pašu "Pūķi" gribētu dzirdēt pilnā grupas izpildījumā, bet laikam jau patiešām vienā upē atkārtoti parasti nekāpj, "Hospitāļu ielas" laiks ir pagājis, Edgaram ir gana daudz citu projektu - interesantu un mainīgu. Ir patīkami atcerēties to, kas ir bijis, un ir patīkami pieredzēt to, kas ir joprojām. Un skaidrs, ka pēc pāris dienām "Labā Dabā" atkal būs laiks pilnīgi citam Edgaram Šubrovskim, un arī tas ir labi! Kamēr par to, ka es allaž esmu priecīgs redzēt viņu uzstājamies (visādos sastāvos) un dzirdēt man tuvas dziesmas, šaubu jau tāpat nav.
2016-08-03
comments powered by Disqus