Koncerts Noasā
Jau otro reizi šogad skatīju Šubrovski un Oskara Jansona kopīgu uzstāšanos un jāatzīst, drusku mani sāka pārņemt bailes. Vai tik nebūs tā, ka Šubrovskis tagad ieies savas muzikālās daiļrades country posmā, līdzīgi kā "Hospitāļu iela" bija Šubrovska regeja periods? Pārmaiņas, protams, ir laba lieta, nevar visu laiku stagnēt un simts koncertus pēc kārtas spēlēt dziesmu "Par Raimi", tomēr būtu pārspīlējums apgalvot, ka aktuālākais pavērsiens Šubrovska daiļradē manī raisītu nepārvaramu sajūsmu.
Šķiet, no visiem līdz šim apmeklētajiem Šubrovska koncertiem šis bija vismazāk saistītais ar paša Edgara muzikālo pagātni (vismaz - muzikālo pagātni paša radīto kompozīciju ziņā). Pilnībā izpalika "Hospitāļu ielas" dziesmas, no "Mantas" bija tik vien kā "Ai, nāve, nāvīte". Repertuārā gan lielākā daļa kompozīciju tāpat bija dzirdētas - itin lielā mērā tas pārklājās ar Vinilbārā dzirdēto setlistu, ja nu vienīgi animācijas filmas par kantrī un Smilteni skaņu celiņš šoreiz bija vairāk pārstāvēts (un arī detalizētāk izskaidrots). Tiesa, ar manām gūglēšanas prasmēm tāpat nav pietiekami, lai kaut ko vairāk uzzinātu par to, kas ir šī multfilma, kādai auditorijai tā paredzēta, kur to noskatīties un vai meitenes vārds ir Darlīna vai Darlī.
Vispār, kas attiecas tīri uz kantrī tēmu - nav jau tā, ka Šubrovska un Jansona duets būtu līdzīgs tipiskam pašmāju šlāgerkantrī, viss ir gana gaumīgi un ja kādu mūziķi man Jansona kontekstā vajadzētu piesaukt kā piemēru, tad tas būtu Džonijs Kešs, kas galīgi nav slikts virziens, kam līdzināties. Proti, es nesaku, ka viss ir slikti, drīzāk es saku, ka man ne visai patīk. Turklāt (cik nu man šo izdevās iegaumēt) Jansona dziesmas, kas skanēja koncertā, lielākoties bija tās pašas, ko varēja dzirdēt Vinilbārā - pārsteigumu nav daudz. Tā kā es tajās sevišķi neorientējos, te ir saraksts ar manām piezīmēm par Jansona dziesmām no koncerta (nosaukumi un/vai raksturojums):
- kaut kas par jūru un harpūnu Dievam
- Babylon (Šubrovskis svilpo)
- Nebēdājies, māte Saule
- Ja tu vari iemīlēties
- Where Do I Go
- I Leave Behind
Vēl iz maniem koncerta pierakstiem - novērojums, ka izpildījuma ziņā un daļēji arī tematiski Igora Kalēja dziesma par Lodi ir tāda kā ij/jaņ otrās puses dziesma attiecībā pret "Ai, nāve, nāvīte". Kaut kā ļoti sērīgi vakar skanēja "Meitenes un muzikanti". Bija milzīgas pauzes starp dziesmām, mūziķiem mainoties ar ģitārām un mēģinot panākt, lai tās arī skanētu. Publikas nebija sevišķi daudz, bet arī ne kritiski maz, laiks jau nebija nekāds dižais. Trešo reizi droši vien uz Šubrovski+Jansonu neiešu, nav šis formāts īsti man (pirmajā reizē bija interesanti, jo kaut kas jauns, šoreiz vairs nē).
Šķiet, no visiem līdz šim apmeklētajiem Šubrovska koncertiem šis bija vismazāk saistītais ar paša Edgara muzikālo pagātni (vismaz - muzikālo pagātni paša radīto kompozīciju ziņā). Pilnībā izpalika "Hospitāļu ielas" dziesmas, no "Mantas" bija tik vien kā "Ai, nāve, nāvīte". Repertuārā gan lielākā daļa kompozīciju tāpat bija dzirdētas - itin lielā mērā tas pārklājās ar Vinilbārā dzirdēto setlistu, ja nu vienīgi animācijas filmas par kantrī un Smilteni skaņu celiņš šoreiz bija vairāk pārstāvēts (un arī detalizētāk izskaidrots). Tiesa, ar manām gūglēšanas prasmēm tāpat nav pietiekami, lai kaut ko vairāk uzzinātu par to, kas ir šī multfilma, kādai auditorijai tā paredzēta, kur to noskatīties un vai meitenes vārds ir Darlīna vai Darlī.
Vispār, kas attiecas tīri uz kantrī tēmu - nav jau tā, ka Šubrovska un Jansona duets būtu līdzīgs tipiskam pašmāju šlāgerkantrī, viss ir gana gaumīgi un ja kādu mūziķi man Jansona kontekstā vajadzētu piesaukt kā piemēru, tad tas būtu Džonijs Kešs, kas galīgi nav slikts virziens, kam līdzināties. Proti, es nesaku, ka viss ir slikti, drīzāk es saku, ka man ne visai patīk. Turklāt (cik nu man šo izdevās iegaumēt) Jansona dziesmas, kas skanēja koncertā, lielākoties bija tās pašas, ko varēja dzirdēt Vinilbārā - pārsteigumu nav daudz. Tā kā es tajās sevišķi neorientējos, te ir saraksts ar manām piezīmēm par Jansona dziesmām no koncerta (nosaukumi un/vai raksturojums):
- kaut kas par jūru un harpūnu Dievam
- Babylon (Šubrovskis svilpo)
- Nebēdājies, māte Saule
- Ja tu vari iemīlēties
- Where Do I Go
- I Leave Behind
Vēl iz maniem koncerta pierakstiem - novērojums, ka izpildījuma ziņā un daļēji arī tematiski Igora Kalēja dziesma par Lodi ir tāda kā ij/jaņ otrās puses dziesma attiecībā pret "Ai, nāve, nāvīte". Kaut kā ļoti sērīgi vakar skanēja "Meitenes un muzikanti". Bija milzīgas pauzes starp dziesmām, mūziķiem mainoties ar ģitārām un mēģinot panākt, lai tās arī skanētu. Publikas nebija sevišķi daudz, bet arī ne kritiski maz, laiks jau nebija nekāds dižais. Trešo reizi droši vien uz Šubrovski+Jansonu neiešu, nav šis formāts īsti man (pirmajā reizē bija interesanti, jo kaut kas jauns, šoreiz vairs nē).
2017-06-07
comments powered by Disqus