Kazhes pierakstu burtnīca

Par grupas "Effekts" eksistenci es uzzināju, kad "DJ Krankenwagen" izziņoja sava otrā albuma prezentācijas koncertu kopā ar šādu kolektīvu. Kā izrādījās, pilnīgi no nulles šī iepazīšanās nebija jāsāk, jo grupas dalībnieki reizi nedēļā dzirdami Radio Naba "Smagajā rītā", kuru vada personāži vārdos Rektors, Vektors un Sektors (trūkst informācijas, vai kā viesis tajā mēdz piedalīties arī Hektors). Un viens no šīs trijotnes (neesmu pieviksējis, ar kādu burtu sākas viņa vārds) - ārpus "Effekta" ir zināms kā Leļļu teātra aktieris Rihards Zelezņevs (plašākai sabiedrības daļai varētu būt zināms kā Anšlavs Eglītis seriālā "Pansija pilī"). Pirms gaidāmā koncerta pietiekami daudz reižu noklausījos "Effekta" debijas albumu, lai "Angārā" ierastos ar sajūtu, ka šī grupa man ir zināma un - pat vēl vairāk - ka man šī grupa patīk. Protams, tik traks fanbojs, lai pasludinātu šo par vienu no manām mīļākajām grupām, es neesmu kļuvis, bet gaidīju no koncerta visai daudz.

Vai tas attaisnoja uz sevi liktās cerības? Daļēji. Te vajadzētu mazliet pastāstīt par šīs grupas vēsturi - aizsākusies Covid ierobežojumu laikā kā joku projekts, grupa "Effekts" savos pirmsākumos esot galvenokārt ākstījusies, uzstājusies jaciņās ar glitteriem un bijusi brīva no jebkādas dziļākas domas, līdz ar to tā bija iederīga vienā kategorijā ar "Gapoljeriem", "Regīnu" un citām "aktierīšu grupām". Taču laika gaitā "Effekts" kļuvis nopietnāks, un tā debijas albums ar nosaukumu "Zudusī paaudze" ir pazaudējis jebkādas glitera zīmes, ieturēts galvenokārt melnā krāsā, vairāki tā skaņdarbi ("Tas notika nesen", "Zudusī paaudze", "Šajā ģimenē viss ir kārtībā") ir tiešām spēcīgi. Koncerta versijā gan, manuprāt, šīs dziesmas kaut ko no sava šarma zaudēja - dzīvajā versijā tās šķita drusku paātrinātas, ar tādu kā cerības pieskaņu, kamēr albumā tieši drūmums ir to galvenais spēks. Arī grupas uzstāšanās līdz galam nepārliecināja. Skaidrs, ka tās skatuves klātbūtnes centrālā ass ir Zelezņevs, kurš ierakstā līdzās dziedāšanai spēlē bungas, kamēr koncertversijā grupas kodola trio papildināja ģitārists un bundzinieks, kuri noteikti dod papildu profesionālumu, bet kaut ko noņem no personīgā effekta. Tiesa, ja iedomājas, ka alternatīvajā variantā koncertā nevis Zelezņevs spēlētu bungas, bet to partijas nebūtu "dzīvas", tad labāk jau noteikti šādi. Un tomēr - lai arī harizmas Rihardam, protams, ir pietiekami, un piepildīt skatuvi viņam nav problēmu, varbūt tieši tas bija klupšanas akmens - ka uz skatuves es redzēju "Rihards Zelezņevs atveido rokzvaigzni", nevis puisi, kas sevi dēvē par piederīgu zudušajai paaudzei, nākušu no ģimenes, kurā viss ir kārtībā. Lieli žesti, plašas kustības - te varētu piesaukt Frediju Merkūriju, aiz kura bravūras arī slēpās gana daudz sarežģījumu, bet tas bija komplektā ar mūziku, kuru par intīmu nekādi nenosauksi. Šeit tikām - nu, tā. It kā nebija slikti, bet ne gluži tas, ko biju gaidījis. Varbūt gan šo var izskaidrot ar to, ka "Effekta" mūzika ir tik personīga, ka vismaz kaut kāda maska uz skatuves mūziķiem ir nepieciešama, un tad nu viņi aiz tās sargājas. Un tas ir saprotams.

Droši vien iepriekšējais teksts liek domāt, ka mans iespaids bija iz kategorijas "sūds totālākais", bet tā nemaz nav. Jā, es biju gaidījis kaut ko citu un līdz ar to drusku vilšanās bija, bet vienlaikus - bija drīzāk labi, nekā slikti, un es ticu, ka "Effektam" ir nākotne, un es pat teiktu - būtu gatavs apmeklēt vēl kādu viņu koncertu. Kā jau teikts, Rihards Zelezņevs ir harizmātisks solists, grupas dziesmas ir spēcīgas un kopējais skatuves tēls man arī šķiet patīkams. Jā, ir vieta izaugsmei, bet tas jau pats par sevi nav nekas slikts.

P.S. Būtisks apliecinājums, ka neesmu šajā grupā vīlies - pēc tās uzstāšanās beigām iegādājos plati.