Kas tur kustas?
Valmieras vasaras teātra festivāla desmitais gads mums sākās ļoti savlaicīgi - jau pagājušajā nedēļā, jo Esteri pieteicām kā dalībnieci vienai no festivāla izrādēm (par to izrādi arī, protams, būs apraksts), līdz ar to jau vairāk kā nedēļu ik dienas mērojam ceļu no Rozulas uz Valmieru un atpakaļ uz mēģinājumiem. Tā, protams, ir papildu slodze, bet līdzi tai nāk arī zināmi bonusi. Viens no tiem ir būšana festivāla pilsētā nedēļā pirms paša festivāla, kas ļauj itin daudz redzēt no mēģinājumu procesa (maksimālais, ko izdevies novērot, sēžot pie teātra un gaidot Esteri, ir sekot trīs izrāžu tapšanai vienlaicīgi), un vienu no izrādēm caurlaides (tā vismaz to stādīja priekšā, ne kā ģenerālmēģinājumu) veidā. Līdz ar to jāņem vērā, ka "Kas tur kustas?" es redzēju, domājams, ne gluži pabeigtā veidā un, iespējams, arī neesmu tiesīgs dalīties savos iespaidos. No otras puses, tā kā teikšu labus vārdus un līdz ar to, cerams, drīzāk kādu pārliecināšu uz šo izrādi aiziet, nevis pretējo, ticu, ka tas nav grēka darbs. Un, protams, jāņem vērā, ka nekādu lielo auditoriju ar šo aprakstu tāpat nesasniegšu, līdz ar to var prognozēt, ka ietekmes tam nebūs nekādas.
Sāksim ar to, ka izrādes mērķauditorija noteikta vecuma grupā 4+. Proti, jaunākie tās skatītāji ir lasīt neprotoši (proti, viņiem šis teksts būs īpaši neaktuāls), un viens tāds man pašam bija līdzi. Tiesa, iesaistīšanās izrādē no viņa puses nebija sevišķi novērojama, kamēr astoņgadīgā Estere... nu, jā - viņa nemaz nekautrējās komentēt notiekošo, kā arī uzdot jautājumus un uz tiem atbildēt. Izrādes darbība risinās aiz Valmieras teātra ēkas, un liela tās daļa - gravā. Te gan jāpiebilst, ka maniem jauniešiem ar pašu vārdu "grava" skaidrības nebija - kas tas tāds. Jurģis spītīgi runāja par grāvi, bet Estere izlikās, ka šajā ziņā viņai jautājumu nav, un jau tikai mašīnā pēc izrādes es viņiem (kā nu mācēju) paskaidroju, kas ir "grava" un kas ir "grāvis". Tas, ka reiz bija tāda underground grupa "Gravis" un tai, savukārt, dziesma "Geroin", kas skanēja Nabas (vai toreiz vēl KNZ?) raidījumā tā pirmsākumos, viņiem diez vai būtu šķitis aktuāli un es pat nezinu, kāpēc to vispār te pieminu.
Mūsu pieredze liecina, ka izrādi vienlīdz labi var skatīties gan piecgadnieks, gan astoņgadnieks, gan arī šo jauniešu vecāks. Tātad, būtiskākais kritērijs ir izturēts, bet pievērsīsimies detaļām. Kā jau tas raksturīgs izrādēm, kas domātas pašiem mazākajiem (vai - gandrīz mazākajiem), sižeta izklāsts uz papīra varētu nešķist iedvesmojošs, tālab no tā centīšos izvairīties. Ja man būtu nepieciešams atbildēt uz jautājumu: "Par ko ir šī izrāde?", droši vien es teiktu tā: "Tā aicina skatītāju būt zinātkāram par dabā notiekošo, nebaidīties no atšķirīgā un nepierastā, doties iekšā piedzīvojumā." Kaut kā tā. Noteikti tajā varētu un vajadzētu iepīt jautājumu par ekoloģiju, kuru īpaši aktualizē tas, ka grava ir pilna ar to ekoloģisko katastrofu, ko sauc "Spānijas kailgliemezis". Izrādes skatītāji (kurus šajā reizē gan var vismaz daļēji uzskatīt arī par tās dalībniekiem) kopā ar Madaras Enkuzenas atveidoto meiteni, par kuru zinām vien to, ka viņai ir bail no gravas un tajā mītošajiem pārvar bailes un dodas piedzīvojumā, kas pieejams tepat, nekur tālu nedodoties.
Izrādē piedalās pieci Liepājas leļļu teātra aktieri. Diemžēl mums tā arī vēl nav sanācis pabūt kaut vienā izrādē šajā teātrī, līdz ar to aktieri ne tikai bērniem, bet arī man bija nezināmi, bet šaubu nav, ka leļļu teātra elementi šajā izrādē ir, galvenokārt - masku veidā. Un, kas attiecas uz maskām (pieņemot, ka par tādu var uzskatīt aktieru tērpus, ne tikai to, kas sejai priekšā) - tās ir vērts redzēt, nevis lasīt manus nīkulīgos mēģinājumus tās attēlot. Mana leksika ir pārāk trūcīga, lai raksturotu Koku, Akmeni, Aua un E, kas vilina Meiteni gravā (un jāpiebilst - gravā nav nekā draudīga, šī nav pamācoša šausmu izrāde; izņemot, protams, tos glumos spāņus).
Šis ir tikai mans minējums, bet nojaušu, ka jau uz pirmizrādi "Kas tur kustas?" varētu piedzīvot drusku vai nu tempa kāpinājumu vai arī kaut kādus satura īsinājumus, jo, manuprāt, potenciāliem četrgadniekiem izrādes ilgums ~75 minūtes varētu būt ar lielu, bet arī vispār rēķinos, ka šī caurlaide jau pēc noklusējuma varētu būt drusku lēnākā tempā nekā reālā izrāde (un par šo varēšu netiešā veidā pārliecināties - Marina izrādi skatīsies jau oficiālā festivāla laikā), bet citādi varu teikt, ka tā ir kārtējais labais piemērs Valmieras vasaras teātra festivālā tam, ka teātrim nav obligāti jārisinās četrās sienās, un - kur gan citur lai runā par dabu, ja ne pašā dabā? Noteikti rekomendācija no manas puses, atkal un atkal es mudinu: brauciet uz Valmieru augusta sākumā! Un ne jau tāpēc, ka te sestdien uzstāsies tā grupa no Jelgavas, ja gribat koncertu - būs sestdienas vakarā Jēkabs Nīmanis, kā arī gan sestdien, gan svētdien koncertizrāde "Es arī te, kas man ir jādara".
Sāksim ar to, ka izrādes mērķauditorija noteikta vecuma grupā 4+. Proti, jaunākie tās skatītāji ir lasīt neprotoši (proti, viņiem šis teksts būs īpaši neaktuāls), un viens tāds man pašam bija līdzi. Tiesa, iesaistīšanās izrādē no viņa puses nebija sevišķi novērojama, kamēr astoņgadīgā Estere... nu, jā - viņa nemaz nekautrējās komentēt notiekošo, kā arī uzdot jautājumus un uz tiem atbildēt. Izrādes darbība risinās aiz Valmieras teātra ēkas, un liela tās daļa - gravā. Te gan jāpiebilst, ka maniem jauniešiem ar pašu vārdu "grava" skaidrības nebija - kas tas tāds. Jurģis spītīgi runāja par grāvi, bet Estere izlikās, ka šajā ziņā viņai jautājumu nav, un jau tikai mašīnā pēc izrādes es viņiem (kā nu mācēju) paskaidroju, kas ir "grava" un kas ir "grāvis". Tas, ka reiz bija tāda underground grupa "Gravis" un tai, savukārt, dziesma "Geroin", kas skanēja Nabas (vai toreiz vēl KNZ?) raidījumā tā pirmsākumos, viņiem diez vai būtu šķitis aktuāli un es pat nezinu, kāpēc to vispār te pieminu.
Mūsu pieredze liecina, ka izrādi vienlīdz labi var skatīties gan piecgadnieks, gan astoņgadnieks, gan arī šo jauniešu vecāks. Tātad, būtiskākais kritērijs ir izturēts, bet pievērsīsimies detaļām. Kā jau tas raksturīgs izrādēm, kas domātas pašiem mazākajiem (vai - gandrīz mazākajiem), sižeta izklāsts uz papīra varētu nešķist iedvesmojošs, tālab no tā centīšos izvairīties. Ja man būtu nepieciešams atbildēt uz jautājumu: "Par ko ir šī izrāde?", droši vien es teiktu tā: "Tā aicina skatītāju būt zinātkāram par dabā notiekošo, nebaidīties no atšķirīgā un nepierastā, doties iekšā piedzīvojumā." Kaut kā tā. Noteikti tajā varētu un vajadzētu iepīt jautājumu par ekoloģiju, kuru īpaši aktualizē tas, ka grava ir pilna ar to ekoloģisko katastrofu, ko sauc "Spānijas kailgliemezis". Izrādes skatītāji (kurus šajā reizē gan var vismaz daļēji uzskatīt arī par tās dalībniekiem) kopā ar Madaras Enkuzenas atveidoto meiteni, par kuru zinām vien to, ka viņai ir bail no gravas un tajā mītošajiem pārvar bailes un dodas piedzīvojumā, kas pieejams tepat, nekur tālu nedodoties.
Izrādē piedalās pieci Liepājas leļļu teātra aktieri. Diemžēl mums tā arī vēl nav sanācis pabūt kaut vienā izrādē šajā teātrī, līdz ar to aktieri ne tikai bērniem, bet arī man bija nezināmi, bet šaubu nav, ka leļļu teātra elementi šajā izrādē ir, galvenokārt - masku veidā. Un, kas attiecas uz maskām (pieņemot, ka par tādu var uzskatīt aktieru tērpus, ne tikai to, kas sejai priekšā) - tās ir vērts redzēt, nevis lasīt manus nīkulīgos mēģinājumus tās attēlot. Mana leksika ir pārāk trūcīga, lai raksturotu Koku, Akmeni, Aua un E, kas vilina Meiteni gravā (un jāpiebilst - gravā nav nekā draudīga, šī nav pamācoša šausmu izrāde; izņemot, protams, tos glumos spāņus).
Šis ir tikai mans minējums, bet nojaušu, ka jau uz pirmizrādi "Kas tur kustas?" varētu piedzīvot drusku vai nu tempa kāpinājumu vai arī kaut kādus satura īsinājumus, jo, manuprāt, potenciāliem četrgadniekiem izrādes ilgums ~75 minūtes varētu būt ar lielu, bet arī vispār rēķinos, ka šī caurlaide jau pēc noklusējuma varētu būt drusku lēnākā tempā nekā reālā izrāde (un par šo varēšu netiešā veidā pārliecināties - Marina izrādi skatīsies jau oficiālā festivāla laikā), bet citādi varu teikt, ka tā ir kārtējais labais piemērs Valmieras vasaras teātra festivālā tam, ka teātrim nav obligāti jārisinās četrās sienās, un - kur gan citur lai runā par dabu, ja ne pašā dabā? Noteikti rekomendācija no manas puses, atkal un atkal es mudinu: brauciet uz Valmieru augusta sākumā! Un ne jau tāpēc, ka te sestdien uzstāsies tā grupa no Jelgavas, ja gribat koncertu - būs sestdienas vakarā Jēkabs Nīmanis, kā arī gan sestdien, gan svētdien koncertizrāde "Es arī te, kas man ir jādara".
2025-07-30
comments powered by Disqus