Spēlēja divas grupas - "Die Flöte" un "Eric Shoves Them in His Pockets". Kamēr par pirmo nezināju pilnīgi neko, par Ēriku biju vismaz nosacīti dzirdējis - pagājušogad viņi uzstājās Opener festivālā un, cik atceros, mēs pat gandrīz bijām apsvēruši domu aiziet apskatīties viņu uzstāšanos, bet puiši spēlēja pārāk agri un mums bija svarīgākas (vīna) darīšanas, līdz ar to nebijām uzzinājuši, ko tieši Ēriks iestūķē kabatā.
Gana interesantas bija koncerta norises telpas - izrādījās, ka devāmies mēs uz teātra kafejnīcu, turklāt šis teātris atrodas ēkā, kas aizdomīgi līdzinās Zinātņu akadēmijai tepat Rīgā (zināms, ka šādas būves tapa teju ikvienā lielajā sociālisma pasaules pilsētā).
Pirmā uz skatuves devās "Die Flöte" - grupa ar veseliem sešiem dalībniekiem, kura potenciāli varētu būt interesanta, ja vien tās dalībnieki spēlētu un dziedātu kaut drusciņ mazāk šķībi. Turklāt, pārsteidzošā kārtā ierakstā viņu sniegums ir aptuveni tikpat šķībs kā koncertā. Protams, var gadīties, ka puiši nodarbojas ar kādu augsto mākslu, tomēr realitātē viņi vienkārši izklausās stipri atonāli un nebaudāmi, un man vismaz nav radusies sajūta, ka viņi šādā veidā vienkārši cīnās pret pārmērīgu komerciālismu. Turklāt patiesībā viņu dziesmas nav tik sliktas kā to izpildījums - ja neskaita tās dažas, kas šķita sastiķētas no neatkarīgām un īsti nesavietojamām daļām, kuras puišiem tik ļoti patīk, ka viņi neuzskata par nepieciešamu tās kaut kā integrēt vienu ar otru. Vēl pie "Die Flöte" mīnusiem būtu jāpieskaita pārmērīgi ilgstošā pļāpāšana ar publiku - protams, es te nebiju bezpartejisks, jo nesaprotot poļu valodu, nekādi nevarēju izbaudīt puišu stāstus par viņu dziesmām, bet pārāk lielu koncerta daļu šie pavadīja muldot.
Uz šī fona "Eric Shoves Them in His Pockets" izklausījās daudz cienījamāk - lai arī trijotnes spēlētā mūzika nav nekas diži vairāks par vienkāršu poproku (ar koledžroka elementiem), viņi vismaz varēja redzēt, ka paši savu uzstāšanos izbaudīja, un tā ir jebkura koncerta diezgan būtiska sastāvdaļa. Uz pāris dziesmām viņiem vēl piebiedrojās čalis ar tamburīnu un otrs ģitārists, kas padarīja uzstāšanos dzīvāku. Dažas lēnās dziesmas koncertā gan bija, manuprāt, diezgan nevietā un traucēja kopējai atmosfērai, bet iespaidi par koncertu man bija drīzāk pozitīvi. Ne tik pozitīvi, lai es būtu gatavs iegādāties "Ērika" albumu vinila formātā, bet uz to īsti arī nebiju cerējis. Katrā ziņā bija interesanti apskatīties uz koncertu publiku mazā pasākumā Polijā (faktiski - nekādu sevišķu atšķirību no tā, ko varētu sastapt tepat "Depo") un vispār apmeklēt nebūtisku koncertu ārzemēs. Spožu nākotni gan nevienai no šajā vakarā redzētajām grupām paredzēt nevarētu.