Filmas darbība norisinās kādā Francijas mazpilsētā/ciematiņā, kurā dzīvojošā skaistule Džuljeta (21 gadu veca Bardo, atveidojoša 18 gadīgu varoni) ir jauna sieviete, kurai ir itin vienalga, ko par viņu domā apkārtējie. Un ko apkārtējie par viņu domā? Ka viņa ir vieglas uzvedības sieviete. Pa daļai viņiem ir taisnība, pa daļai - ne tik ļoti. Kā nekā Džuljeta patiesi iemīlas vienā vīrietī - kuģu darbnīcas saimes vecākajā dēlā Antuānā, taču patiesībā vieglas uzvedības ir vairāk tas čalis nekā Džuljeta - viņaprāt meitene ir gana laba vienas nakts sakaram, bet noteikti ne tik laba, lai viņu ņemtu līdzi uz pilsētu, kas jauno sievieti dabiski itin sadusmo. Vienlaikus viņai ir vēl viens pielūdzējs - gados vecāks bagātnieks, kurš ir gatavs kādu laiku gaidīt uz savu laimi, taču arī ar šo vecāko vīru Džuljeta nemaz tik ļoti intensīvi neflirtē. Īsi sakot - viņa nemaz nav tik briesmīga, kāda ir viņas mazpilsētā iegūtā reputācija. Taču stājusies izvēles priekšā līdz 21 gada dzimšanas dienai atgriezties bērnu namā vai apprecēt Antuāna jaunāko brāli (Žanluī Trentinjans), kurš viņā ir iemīlējies, Džuljeta izvēlas laulības, kuras nav īsti saucamas par mīlestības diktētām. Taču skaidrs, ka brīdī, kad mazpilsētā atgriezīsies Antuāns, būs slikti. Un patiešām slikti ir.
Mazliet par to bikini tēmu - dažādos avotos tiešām var izlasīt, ka ieraudzījuši šajā filmā Bridžitu tērpušos bikini, amerikāņi acumirklī iemīlējās šajā peldkostīma variantā. Taču diez vai tā būs patiesība, jo... šajā filmā nekāda bikini nav. Vispār es kaut ko nesaprotu - mēģinot atrast pierādījumus tam, ka šajā filmā bikini tomēr parādās (varbūt mēs to neievērojām? varbūt skatījāmies kādu cenzētu versiju?), uzgāju daudzas interneta lapas, kas atsaucās uz bikini šajā filmā, bet pievienotajās fotogrāfijas redzama Bridžita pilnīgi citā filmā vai arī fotogrāfijās, kas vispār nav ne no vienas filmas, savukārt pievienotie filmas fragmenti nekādu bikini nerāda. Īsi sakot - viena vienīga mistifikācija.
Tomēr par filmu - man patika Bardo personāžs tajā (kas gan laikam ir loģiski - kā gan kādam var nepatikt jauna Bridžita Bardo) - filma ir itin viegla un rotaļīga, lai arī ar atsevišķām smagākām notīm. Un man patīk, kādas filmas varēja uzņemt Eiropā laikos, kad Amerikā vēl darbojās Production Code ierobežojumi un pat ieminēties par laulības pārkāpšanu filmās bija pilnīgs tabū. Šedevrs gan šī filma īsti nav, bet man kā franču kino mīlim - gana labs materiāls.