Fabula par vārnu, lapsu un tofu

2017-09-12

Reiz gadījās tā, ka vārna bija tikusi pie gabaliņa tofu. Kas to vairs lai pasaka, kur tas tofu bija radies un kā pie vārnas nonācis. Iespējams, kāds bārdaināks džentelmenis nebija pamanījis tofu gabaliņu ieķērušos savā krāšņajā sejas apmatojumā pēc pusdienām MiiTā vai kādā no jaukajām Miera ielas pasēdētavām. Tādā gadījumā gan droši vien tofu kumoss nebija nekāds prāvais. Taču varbūt pelīte bija izgrauzusi caurumu linu maisiņā, kurā iegādātais tofu gabals tika nests mājup no Kalnciema tirgus. Vai arī nelīdzenais Barona ielas bruģis izspēlēja nelāgu triku ar riteņbraucēju, kam no groziņa izlidoja paciņa tofu. Ja darīšana bija ar paciņu, tad tur varētu būt savi 200 grami tofu, kas vārnai ir itin pamatīgs ķēriens. Pati vārna, kā izrādās, vidēji sver ap puskilogramu, līdz ar to varētu pieņemt, ka tai šāda tofu paciņa būtu itin labas vakariņas. Tikām gabaliņš, kas izkritis no hipstera bārdas, diez vai būtu īsti fabulas vērts. Tālab pieņemsim, ka darīšana mums patiešām bija ar normālu iepakojumu, kuru vārna ar lielām pūlēm knābī spēja uznest augstākajā egles zarā. Precizējums: ja tā bija tā pati egle, kurā sēdēja Tālavas taurētājs, tad skaidrs, ka notikumi ar vārnu risinājās vispirms, jo Tālavas taurētāja incidents beidzās ar to, ka egle tika nogāzta.

Tātad, sēdēja vārna egles zarā un priecājās par gardo tofu gabaliņu. "Ēst uzreiz, vai vispirms ielikt bildi Instagramā?" domāja vārna. "Bilduku noteikti vajadzētu - lai citām vārnām skauž tas, cik feinas man šodien vakariņas! Eh, ja vēl būtu kāda glāzīte vietējā ražojuma sidra, tad būtu vispār kā īstā pasakā!" Sidra gan tomēr nebija, līdz ar to nācās izlīdzēties tāpat. Pagāja itin daudz laika, kamēr vārna izvēlējās pareizo filtru un mirkļbirkas (#vakariņas #eko #nogluten #chill #saulriets). Tad vēl nācās uzgaidīt, kamēr bilde aizsūtījās, jo pretēji nebeidzamajām mobilo sakaru operatoru reklāmām un apgalvojumiem par 4G visā Latvijā, mežā zona joprojām bija ļoti vāja. Un tad jau vārna būtu gatava tā kā iekosties tofu gabaliņā, kad pēkšņi tā izdzirda no lejas pazīstamu balsi.

"Labvakar, vārnas madāma!" sauca lapsa, kura gluži nejauši bija gājusi garām visaugstākajai eglei. Vispār jau lapsa itin reti pēdējā laikā uzturējās mežā - savas pamata vajadzības tā varēja apmierināt arī Kaņepes kultūras centrā, bet reizēm dabas balss viņu tomēr sauca pie sevis. "Skatos, jums ienācies tofu - vai plānojat to grillēt vai arī taisīsiet vegāniskus grieķu salātus?" Vārna neatbildēja. Viņai nebija sevišķu iebildumu pret lapsu - feisītī viņas draudzējās un apsveica viena otru dzimšanas dienās, taču vārna bija pietiekami gudra, lai saprastu, ka reizē runāt un noturēt divsimtgramīgo tofu iepakojumu viņai nebūtu pa spēkam. Lapsa tomēr nepadevās un turpināja sarunu, tā vien gaidot kādu atbildi no vārnas: "Kur jūs to pirkāt? Es jau vislabprātāk dodos uz Stockmann, bet tur pēdējā laikā publika tāda prasta kļuvusi, pat kauns sāk kļūt. Vai varbūt jums tofu ir no zemnieku tirdziņa - atbalstām vietējo ražotāju, kā teikt?" Vārna klusēja. "Vai uz pēdējo koncertu fon Stricka villā bijāt? Uh, kā es tur izballējos, gandrīz asti pazaudēju!" turpināja lapsa. Vārna klusēja. "Un kā jums patika vegānfestivāls? Es diemžēl netiku - tajā nedēļā piedalījos gājienā gar Baltijas jūru." Vārna klusēja. "Vai jauno Mantas vinilu jau klausījāties? Manuprāt, viens no pēdēju gadu labākajiem ierakstiem pašmāju mūzikā," nerimās lapsa. Vārna klusēja. "Vai jums kāda klusēšanas apņemšanās? Tādas mūsdienās esot varen populāras, palīdzot attīrīt karmisko enerģiju," lapsa nebeidza gvelzt muļķības. Vārna klusēja. "O, skatos tofu bildei jau septiņi laiki instagramā! Un cik smuks filtrs!" lapsa pārgāja pie komplimentiem, zinot to, ka vārna nebija vienaldzīga pret glaimiem. Vārna klusēja. "Bet kas tas? Bildi ar tādu pašu tofu pirms stundas nošārējusi kaimiņu vāvere ar tekstu: Nepērciet! Šis tofu nav ekoloģiski sertificēts!"

"Bļā!" ieķērcās vārna, "un es tādu gribēju ēst vakariņās!" un tofu iepakojums izkrita viņai no mutes. Dažas sekundes vēlāk tas atsitās pret lapsas pieri, taču viņai nekas ļauns nenotika, jo lapsa (to aizmirsām šeit pieminēt) mežā brauca ar riteni un viņai bija ķivere. Loģiskais turpinājums būtu tāds, ka lapsa savāktu tofu un vārna paliktu tukšu knābi, taču tā nemaz nenotika, jo tofu nebija ekoloģisks. "LOL!" pateica lapsa, un aizdevās tālāk. "Bļā," turpināja ķērkt vārna. Tikām tofu apēda kurmītis, kurš bija akls un nemācēja izlasīt produkta sastāvu.