Right Thoughts, Right Words, Right Action

Klausoties jaunāko "Franz Ferdinand" plati, mani pārņēma sajūta, ka šī grupa daudz mazāk līdzinās daudzajiem atdzimušā garāžroka pārstāvjiem - tādiem kā "The Strokes", "Kaiser Chiefs", "White Stripes" un tamlīdzīgajiem, bet ka savu iedvesmu viņi visvairāk ir smēlušies no "Sparks" astoņdesmito gadu ierakstiem.
Protams, Alex Kapranos balss tembrs un amplitūda sevišķi nelīdzinās Rassela Mela teju operai radītajam vokālam, bet mūzikas ziņā šis ieraksts pat ļoti atgādina "Sparks" veikumus. Kaut vai "Evil Eye" ir visai izteiksmīgs "Beat the Clock" atdarinājums. Būtībā tas, ko grupa spēlē, ir diskoroks - ļoti iederīgs konkrētās dzīves situācijās un labi baudāms koncertos, bet kā uz austiņām klausāmā mūzika šis strādā visai viduvēji. Dziesmā "Fresh Strawberries" Kapranos klaji atdarina vēlīnu Polu Makartniju, kas varbūt nav pat slikti - dziesma ir patīkami atmosfēriska, lai gan, protams, skaidrs, ka "Franz Ferdinand" nav bītli.
Savdabīga ir ierakstu noslēdzošā "Goodbye Lovers and Friends", kura laikam gan neliecina par to, ka Franz Ferdinand būtu izbeigušies. Kaut kas šajā dziesmā pamatīgi atsauc pagājušā gada mega hitu "Somebody I Used to Know", taču tajā pārsteidzošākais ir apgalvojums: "I don&39;t play pop music - You know I hate pop music", kaut kā gribētos pieņemt, ka šeit ir druska pašironijas, jo ar visu cieņu - tas, ko spēlē Franz Ferdinand, pilnīgi noteikti IR popmūzika, lai arī bieži visai lipīga.

Principā - nav slikti, bet varētu labāk. Ja FF atbrauktu uz Rīgu, uz koncertu es aizietu, bet disku nepirktu. Tādas tās lietiņas īsumā.
2013-10-01
7.0
comments powered by Disqus