Frozen
Kamēr es biju devies Ziemassvētku pārgājienā, Marina deva Esterei iespēju noskatīties multfilmu, kuras Lego komplekts ir Esteres krājumā jau labu laiku. Beidzot šķita, ka varbūt Esterei vairs nebūs pārmērīgi bail un viņa patiešām būs gatava šo multeni skatīties. Reāli izrādījās - ne gluži, proti, lielāko daļu laika viņa bija slēpusies un ekrāna virzienā neskatījusies, bet vismaz viņa bija pietiekami iepazinusies ar multfilmas sižetu, lai nākamajā dienā to noskatītos jau pilnvērtīgāk abu vecāku klātbūtnē. Līdz beigām gan viņa tāpat neizturēja - daļēji tālab, ka bija bail, daļēji - tāpēc ka apnika, bet vismaz kaut kāds progress ir. Un tad otrajā reizē arī es biju skatītāju vidū, un arī varēju izveidot personīgo viedokli par to, kas šajā animācijas filmā ir labs.
Droši vien būtiskākais, ko nepieciešams uzsvērt un kā dēļ vismaz man un Marinai vajadzēja to skatīties, un jo īpaši - latviskā tulkojumā - ir apstāklis, ka latviešu valodā Annas (faktiski - centrālā tēla) balsi ierunājusi un iedziedājusi Beāte Zviedre, kura, cita starpā ir dziedājusi mūsu kāzās. Lieki gan teikt, ka 2015. gadā mums šāda detaļa nebija ne zināma, ne sevišķi aktuāla. Pašai Disney studijai šī filma skaitījās kā atgriešanās labā formā pēc ilgāka perioda ar visai otršķirīgu saturu, tomēr vismaz manās acīs "Frozen" tāpat ir pāris līmeņus zem tā, ko parasti taisa Pixar (kas gan arī ir Disney īpašumā, taču saturiski tur ir ļoti maz kopīga). Šī multfilma gan neiet totālu klišeju ceļu, filmas beigās saprecinot visus iespējamos pārus (pat sniegavīrs un ziemeļbriedis savas attiecības oficiāli nenokārto), taču pilnvērtīgi apgalvot, ka "Frozen" runā bērniem pieejamā valodā par sarežģītām tēmām, es arī nebūtu gatavs. Un sava deva pieaugušiem paredzēto joku, kas vēsta par to, ka "izmēram nav nozīmes" (pēdas, protams) vai par izmaksātu ragavu līzingu, nav tas, kas padarīto šo saturu par sarežģītāku vai vērtīgāku.
Ciktāl attiecas uz Disneja multfilmām par princesēm, Frozen ir itin labs piemērs, ar savu devu oriģināla satura, kuram par pamatu gan it kā ir Andersena "Ledus karaliene", bet realitātē, protams, ne pārāk daudz no Andersena te ir nonācis. Mana lielākā problēma laikam gan bija pārāk daudz dziesmu, kuras bieži nepilda nekādas sižetiskas funkcijas un vienkārši pagarina filmu, izteiksmīgākais piemērs te būtu sniegavīra dziesma ar sapņiem par vasaru. Kopumā varu teikt, ka multfilma ir itin laba, saprotu tās komerciālos panākumus (un iegūto Oskaru kā labākajai animācijas filmai gadā, kad Pixar neko vērā ņemamu nesarūpēja, kamēr ne-amerikāņu multfilmām šajā kategorijā iespēju parasti ir gaužām maz), taču tā kā neesmu sākumskolas vecuma meitene, man šī noteikti nevar kļūt par vienu no visa laika iecienītākajām multfilmām.
Droši vien būtiskākais, ko nepieciešams uzsvērt un kā dēļ vismaz man un Marinai vajadzēja to skatīties, un jo īpaši - latviskā tulkojumā - ir apstāklis, ka latviešu valodā Annas (faktiski - centrālā tēla) balsi ierunājusi un iedziedājusi Beāte Zviedre, kura, cita starpā ir dziedājusi mūsu kāzās. Lieki gan teikt, ka 2015. gadā mums šāda detaļa nebija ne zināma, ne sevišķi aktuāla. Pašai Disney studijai šī filma skaitījās kā atgriešanās labā formā pēc ilgāka perioda ar visai otršķirīgu saturu, tomēr vismaz manās acīs "Frozen" tāpat ir pāris līmeņus zem tā, ko parasti taisa Pixar (kas gan arī ir Disney īpašumā, taču saturiski tur ir ļoti maz kopīga). Šī multfilma gan neiet totālu klišeju ceļu, filmas beigās saprecinot visus iespējamos pārus (pat sniegavīrs un ziemeļbriedis savas attiecības oficiāli nenokārto), taču pilnvērtīgi apgalvot, ka "Frozen" runā bērniem pieejamā valodā par sarežģītām tēmām, es arī nebūtu gatavs. Un sava deva pieaugušiem paredzēto joku, kas vēsta par to, ka "izmēram nav nozīmes" (pēdas, protams) vai par izmaksātu ragavu līzingu, nav tas, kas padarīto šo saturu par sarežģītāku vai vērtīgāku.
Ciktāl attiecas uz Disneja multfilmām par princesēm, Frozen ir itin labs piemērs, ar savu devu oriģināla satura, kuram par pamatu gan it kā ir Andersena "Ledus karaliene", bet realitātē, protams, ne pārāk daudz no Andersena te ir nonācis. Mana lielākā problēma laikam gan bija pārāk daudz dziesmu, kuras bieži nepilda nekādas sižetiskas funkcijas un vienkārši pagarina filmu, izteiksmīgākais piemērs te būtu sniegavīra dziesma ar sapņiem par vasaru. Kopumā varu teikt, ka multfilma ir itin laba, saprotu tās komerciālos panākumus (un iegūto Oskaru kā labākajai animācijas filmai gadā, kad Pixar neko vērā ņemamu nesarūpēja, kamēr ne-amerikāņu multfilmām šajā kategorijā iespēju parasti ir gaužām maz), taču tā kā neesmu sākumskolas vecuma meitene, man šī noteikti nevar kļūt par vienu no visa laika iecienītākajām multfilmām.
2021-12-26
comments powered by Disqus