Esam izspēlējuši "Šurpu turpu" divas reizes, domājams, iespaids ir radies gana skaidrs, lai varētu padalīties ar to arī ar citiem potenciāliem interesentiem.
Spēles komplektu veido:
- 1 spēles laukums - Latvijas karte
- 6 spēlētāju figūriņas (spēlēt var 2-6 cilvēki)
- Katram spēlētājam 5 krāsu rimbulīši
- 60 apskates objektu kārtis
- liels skaits (nav svarīgi, kāds tieši) notikumu kāršu
- mazākas kartiņas, kas apzīmē dzelzceļa, upju un lidojumu biļetes
Spēles princips ir gaužām vienkāršs: katram spēles dalībniekam ir jāapmeklē 4 tūrisma objekti Latvijā (pa vienam katrā novadā, objekti tiek izsniegti dalībniekiem spēles sākumā). Pārvietoties var pa ceļiem, upēm un lidojot. Spēles laikā vari tikt pie papildu "notikumu" kārtīm, kas tev pārvietošanos atvieglos, bet taviem konkurentiem sarežģīs, un vari pirkt jaunas biļetes dzelzceļu, upju ceļu un lidostu izmantošanai. Sākot ar nulli priekšzināšanu, 5-10 minūšu laikā vari sākt savu pirmo spēli, kas nozīmē, ka "learning curve" ir ļoti ātrs, un principā uzreiz jau tev arī būs skaidrs, kas un kā būtu pareizāk jādara.
Pēdējais minētais punkts ir viens no acīmredzamākajiem spēles trūkumiem - tā ir stratēģijas ziņā nepietiekami interesanta, katrā ziņā ne īpaši stratēģiskāka kā "Riču račs", un droši vien arī mērķauditorija varētu būt spēlei līdzīga. Proti, kā jau tas ir raksturīgi "spēlēm visai ģimenei", tā īsti nav spēle visai ģimenei, un īsti neesmu drošs, ka arī bērniem tā šķitīs ļoti aizraujoša.
Spēles plusi:
- Grafiskā puse. Ja nu ir kāds iemesls to iegādāties, tad tas ir tāds, ka tā ir brīnišķīgi ilustrēta. Vienlaikus - tekstu fontam būtu jābūt lielākam, ja jau tā ir spēle visai ģimenei. Ne bērns, ne vecāks cilvēks, tos tekstus nelasīs.
- Ātrā spēles apgūšana. Noteikumi ir vienkārši un bez novērojamām pretrunām.
- Diezgan labas kvalitātes teksti, kas apraksta spēles objektus. Ne pārāk sausi, bet arī bez pārspīlētas tieksmes pēc asprātības.
Spēles trūkumi:
- Nenodrošina sevišķu azarta līmeni, diezgan bezemociju spēle manā uztverē.
- Diezgan minimāls "decision making" spēlētajā ziņā - pārāk daudz nosaka tavs četru punktu komplekts, kurš vienmēr būs vairāk vai mazāk veiksmīgs.
- Tā kā gameplay ir vienkāršs ar minimālām variācijām, Notikumu kārtis pašu notikumu daudzveidības ziņā ir diezgan trūcīgas - spēlē ir par maz faktoru, kurus var "grozīt".
- Iedomātas lidostas Latvijas kartē.
Īsais vērtējums: iespaids ir tāds, ka spēlei ir bijis nepietiekams testēšanas apjoms - lai arī tās konceptam pašam par sevi nav ne vainas, īsti tajā nestrādā gandarījuma sajūta, izpildot uzdevumus, un nav arī nekādu āķu, kas tevi motivētu spēlēt atkal un atkal. Pāris reizes to uzspēlēt var, bet iegādāties savā kolekcijā - nav vērts.
Un tagad - pats svarīgākais! Kamēr pati spēle neizrādījās sevišķi iedvesmojoša, tā iedvesmoja uz kaut ko citu - uz kārtējo izaicinājumu, kurā piedalīties varēsi arī TU! Precīzāka informācija sekos, bet doma ir tāda, ka būs jāapceļo objekti no šīs spēles un jāuzņem fotogrāfijas, kuru saturs būs iespaidots no Gata Šļūkas zīmējumiem.
P.S. Paldies Māras un Mārtiņa mammai, kas šo spēli bija iegādājusies, tādējādi nodrošinot mums iespēju to novērtēt praksē!