Gespenster
Droši vien to esmu kādreiz jau šeit rakstījis, bet atkārtošana, kā zināms, ir sklerozes sievasmāte, tāpēc rakstu atkal: man īpaši nepatīk nekāda mākslinieciskā darbība, kas nākusi no Vācijas. Sevišķi nemīlu ne vācu literatūru, ne vācu mūziku, ne vēl jo vairāk - vācu kino. Ā, un tēlotājmākslu es vispār nesaprotu, jo esmu truls un aprobežots. Vai arī vismaz ieņemu šādu pozu. Un, protams, visam pastāv izņēmumi.
Filmas "Gespenster" DVD man aizdeva @uldis, par kura filmu gaumi es patiesībā nezinu itin neko. Gribēju jau rakstīt, ka it kā Uldis šķiet esam inteliģents jauns cilvēks, bet varbūt viņā iekšā mīt truls nūģis, bet pārdomāju - nav ko šādi rakstīt, varbūt kāds padomās, ka es to nopietni. Bet es to nenopietni. Lai gan patiesībā es esmu ļoti nopietns un visa ākstīšanās ir tikai maska, mēģinājumi apslēpt to, cik ļoti esmu ievainojams. Vai arī neesmu, un atkal meloju. Iespējams, ka kaut kur ir patiesība.
Filma "Spoki" diemžēl nemaz par spokiem nestāsta. Vai pareizāk - tā nestāsta par tādiem spokiem kā šis:
Tā vietā mums tiek parādīta meitene vārdā Nina. Viņa ir bārene un dzīvo kaut kādā +/- sociālajā namā. Viņa ir vienpatne, ne ar vienu īsti nesarunājas un vienīgais, ko dara - raksta dienasgrāmatu, kura ir skaistāka par reālo dzīvi. Tad viņa iepazīstas ar Toniju - pirms kāda laika no psihenes izlaistu sievieti, kura ir vēl lielākā putrā šajā pasaulē nekā Nina. Starp viņām izveidojas kaut kas pa vidu starp draudzību un attiecībām, bet jāatzīst, ka Tonija pavisam nav radīta tam, lai ar viņu jebkam būtu jebkāds puslīdz normāls kontakts. Rezultātā viss, protams, ir slikti, un īpaši par labu nenāk arī tas, ka kāda francūziete atpazīst Ninā savu sen pazudušo meitu (kura Nina gan patiesībā nav).
Filmas galvenā iezīme ir tās teju katastrofālais dinamikas trūkums un spēja radīt manī pat pēc vācu kino standartiem augstvērtīgu garlaikotības sajūtu. Iespējams, pastāv tādi apstākļi, kuros es šo filmu noskatītos ar kaut ko interesei līdzīgu, bet šovakar, šķiet, tādi nav, un man bija patiešām tikai un vienīgi garlaicīgi. Un dīvainā kārtā es garlaicīgumu neuzskatu par filmas trumpi.
Jā, un varu atzīt, ka man ir nospļauties uz augsto mākslu, ja tā vismaz kaut kādā līmenī nespēj mani izklaidēt. Un šī filma patiešām to nespēja.
Filmas "Gespenster" DVD man aizdeva @uldis, par kura filmu gaumi es patiesībā nezinu itin neko. Gribēju jau rakstīt, ka it kā Uldis šķiet esam inteliģents jauns cilvēks, bet varbūt viņā iekšā mīt truls nūģis, bet pārdomāju - nav ko šādi rakstīt, varbūt kāds padomās, ka es to nopietni. Bet es to nenopietni. Lai gan patiesībā es esmu ļoti nopietns un visa ākstīšanās ir tikai maska, mēģinājumi apslēpt to, cik ļoti esmu ievainojams. Vai arī neesmu, un atkal meloju. Iespējams, ka kaut kur ir patiesība.
Filma "Spoki" diemžēl nemaz par spokiem nestāsta. Vai pareizāk - tā nestāsta par tādiem spokiem kā šis:
Tā vietā mums tiek parādīta meitene vārdā Nina. Viņa ir bārene un dzīvo kaut kādā +/- sociālajā namā. Viņa ir vienpatne, ne ar vienu īsti nesarunājas un vienīgais, ko dara - raksta dienasgrāmatu, kura ir skaistāka par reālo dzīvi. Tad viņa iepazīstas ar Toniju - pirms kāda laika no psihenes izlaistu sievieti, kura ir vēl lielākā putrā šajā pasaulē nekā Nina. Starp viņām izveidojas kaut kas pa vidu starp draudzību un attiecībām, bet jāatzīst, ka Tonija pavisam nav radīta tam, lai ar viņu jebkam būtu jebkāds puslīdz normāls kontakts. Rezultātā viss, protams, ir slikti, un īpaši par labu nenāk arī tas, ka kāda francūziete atpazīst Ninā savu sen pazudušo meitu (kura Nina gan patiesībā nav).
Filmas galvenā iezīme ir tās teju katastrofālais dinamikas trūkums un spēja radīt manī pat pēc vācu kino standartiem augstvērtīgu garlaikotības sajūtu. Iespējams, pastāv tādi apstākļi, kuros es šo filmu noskatītos ar kaut ko interesei līdzīgu, bet šovakar, šķiet, tādi nav, un man bija patiešām tikai un vienīgi garlaicīgi. Un dīvainā kārtā es garlaicīgumu neuzskatu par filmas trumpi.
Jā, un varu atzīt, ka man ir nospļauties uz augsto mākslu, ja tā vismaz kaut kādā līmenī nespēj mani izklaidēt. Un šī filma patiešām to nespēja.
2013-02-01
comments powered by Disqus