Koncerts Dzegužkalna estrādē
Rīgā vasarā notiek daudz un dažādi koncerti un arī citu veidu kultūras pasākumi. Diemžēl mūsu iespējas to apmeklēšanai ierobežo kaitinošais laika faktors. Tomēr, kad uzzini, ka "Grēcīgie partizāni" spēlēs tepat Dzegužkalnā, ir skaidrs - tik daudz laika jau nu vajadzētu atrast.
Četru cilvēku un trīs velosipēdu sastāvā (plus piekabe) ieradāmies Dzegužkalnā dažas minūtes pirms septiņiem, kad bija gaidāms, ka sāks spēlēt "Partizāni", kuri šajā vakarā iesildīja grupu "Raxtu raxti". Šādos pasākumos man kā koncertu apmeklētājam ir mazliet bažas - kā publika, kuras lielum lielais vairums nebūs ieradies "Partizānu" dēļ, viņus uzņems. Un vispār - kā tas iet kopā - Rīgas domes atbalstīts pasākums, kurā pie ieejas reklāmas materiālus dala "Apvienotais saraksts" un "Jaunā Vienotība" un panki? Jā, "Grēcīgie partizāni" nav PND vai vēl jo vairāk "Depustūtes" - un tomēr, vai pašvaldības pārstāvjiem, jo īpaši no AS, kuri brīžam izteikti spēlē "tradicionālo vērtību" kārti, ir pilnīgi ok grupa, kas dzied par brīvības garu caur anarhiju, to, ka zagt no lieliem veikaliem nav grēks, ķieģeļu no katedrāles zeltītajām sienām mešanu Daugavā, reizēm gadās arī kāds skarbāks vārds dziesmu tekstos? Domājams, ka faktors, kas glābj situāciju - lielie kungi parasti vispār nekur neiedziļinās, nav viņiem par to intereses. Un tad otrs faktors - Dzegužkalna estrāde ir iekārtota tā, ka pārliecinošais vairākums sēdēs solos. Bet "Partizānu" mūzika ir domāta dejošanai. Kā ar to būs?
Pareizā atbilde - izrādījās, ka konkrēti man par to ir dziļi vienalga. Ar Jurģi un Esteri jau no pirmajām minūtēm bijām pie skatuves, un tur arī palikām līdz koncerta beigām (Marina palika pieskatīt mūsu mantas un pievienojās mums vien tuvāk koncerta izskaņai). Dejojām, lēkājām, vismaz es - dziedāju līdzi. Bija vēl cilvēki, kas darīja kā mēs, nebija viņu daudz, bet bija. Pārējie? Tā ir viņu darīšana, kā viņi izbaudīja vai neizbaudīja koncertu. Mums bija jautri.
Dziesmas, kas skanēja? Setlistu neesmu dabūjis, mēģināšu pēc atmiņas (neskatoties dziesmu sarakstos albumos) sarakstīt to, ko atceros, noteikti ne secībā, kā dziesmas skanēja koncertā, arī nosaukumus ne visām dziesmām zinu, šur tur gadīsies piedziedājums nosaukuma vietā: "Rakstāmgalds", "Ķēms", "Brīvības gars", "Daugavā", "Sabiedrības slogos", "Manās bērēs", "Kapsētas blūzs", "Purva velns", "Sviedru jūra", "Ļaunums ir mūžīgi dzīvs". Šķiet, tas viss, ko esmu iegaumējis. Tikām prognozējami (tomēr publisks pasākums) "Vējš ir ments" neskanēja, arī "4 akordi un tie paši pizģīti" ne. Skaņa, iespējams, nebija tā labākā - to labi varēja novērtēt, kā apskaņošanas kvalitāte mainījās, kad uz skatuves kāpa "Raxtu raxti", bet emocijas vismaz man - pēc pilnas programmas. Pulkstenis ar prieku ziņoja par sasniegtajām soļu skaita normām. Diez vai šī vakara rezultātā "Partizāni" būs tikuši pie daudziem jauniem līdzjutējiem, bet vismaz pāris cilvēku no manis noskaidroja, kā sauca to grupu, kas nupat spēlēja.
Četru cilvēku un trīs velosipēdu sastāvā (plus piekabe) ieradāmies Dzegužkalnā dažas minūtes pirms septiņiem, kad bija gaidāms, ka sāks spēlēt "Partizāni", kuri šajā vakarā iesildīja grupu "Raxtu raxti". Šādos pasākumos man kā koncertu apmeklētājam ir mazliet bažas - kā publika, kuras lielum lielais vairums nebūs ieradies "Partizānu" dēļ, viņus uzņems. Un vispār - kā tas iet kopā - Rīgas domes atbalstīts pasākums, kurā pie ieejas reklāmas materiālus dala "Apvienotais saraksts" un "Jaunā Vienotība" un panki? Jā, "Grēcīgie partizāni" nav PND vai vēl jo vairāk "Depustūtes" - un tomēr, vai pašvaldības pārstāvjiem, jo īpaši no AS, kuri brīžam izteikti spēlē "tradicionālo vērtību" kārti, ir pilnīgi ok grupa, kas dzied par brīvības garu caur anarhiju, to, ka zagt no lieliem veikaliem nav grēks, ķieģeļu no katedrāles zeltītajām sienām mešanu Daugavā, reizēm gadās arī kāds skarbāks vārds dziesmu tekstos? Domājams, ka faktors, kas glābj situāciju - lielie kungi parasti vispār nekur neiedziļinās, nav viņiem par to intereses. Un tad otrs faktors - Dzegužkalna estrāde ir iekārtota tā, ka pārliecinošais vairākums sēdēs solos. Bet "Partizānu" mūzika ir domāta dejošanai. Kā ar to būs?
Pareizā atbilde - izrādījās, ka konkrēti man par to ir dziļi vienalga. Ar Jurģi un Esteri jau no pirmajām minūtēm bijām pie skatuves, un tur arī palikām līdz koncerta beigām (Marina palika pieskatīt mūsu mantas un pievienojās mums vien tuvāk koncerta izskaņai). Dejojām, lēkājām, vismaz es - dziedāju līdzi. Bija vēl cilvēki, kas darīja kā mēs, nebija viņu daudz, bet bija. Pārējie? Tā ir viņu darīšana, kā viņi izbaudīja vai neizbaudīja koncertu. Mums bija jautri.
Dziesmas, kas skanēja? Setlistu neesmu dabūjis, mēģināšu pēc atmiņas (neskatoties dziesmu sarakstos albumos) sarakstīt to, ko atceros, noteikti ne secībā, kā dziesmas skanēja koncertā, arī nosaukumus ne visām dziesmām zinu, šur tur gadīsies piedziedājums nosaukuma vietā: "Rakstāmgalds", "Ķēms", "Brīvības gars", "Daugavā", "Sabiedrības slogos", "Manās bērēs", "Kapsētas blūzs", "Purva velns", "Sviedru jūra", "Ļaunums ir mūžīgi dzīvs". Šķiet, tas viss, ko esmu iegaumējis. Tikām prognozējami (tomēr publisks pasākums) "Vējš ir ments" neskanēja, arī "4 akordi un tie paši pizģīti" ne. Skaņa, iespējams, nebija tā labākā - to labi varēja novērtēt, kā apskaņošanas kvalitāte mainījās, kad uz skatuves kāpa "Raxtu raxti", bet emocijas vismaz man - pēc pilnas programmas. Pulkstenis ar prieku ziņoja par sasniegtajām soļu skaita normām. Diez vai šī vakara rezultātā "Partizāni" būs tikuši pie daudziem jauniem līdzjutējiem, bet vismaz pāris cilvēku no manis noskaidroja, kā sauca to grupu, kas nupat spēlēja.
2026-08-12
comments powered by Disqus