Koncerts FOB bārā
Pagājušajā gadā nevienu reizi nebiju šeit kaut ko rakstījis par apmeklētu Grēcīgo partizānu koncertu. Tomēr vienā tādā biju gan, taču tas bija pārāk nepublisks pasākums, lai man šķistu pareizi par to izplūst vārdos. Arī tagad būšu lakonisms - risinājās tas Rozulas skolā, un es biju tas cilvēks, kas sadunāja grupas uzstāšanos. Bija forši, bet ne par to šoreiz.
2026. gadā tikām Partizānu uzstāšanās FOB bārā man kļuva par gada pirmo apmeklēto koncertu. Vieta savdabīga. Šaues pagrabs, kur mūziķi uzstājas bez skatuves, vajadzības gadījumā pakāpjoties uz kādas tukšas dzērienu kastes. Mana auguma cilvēkam tā gan nebija sevišķa bēda, lai arī nebiju pirmajās rindās, redzēju gana labi. Mazliet gan traucēja tuvumā esošie koncerta apmeklētāji, kuri nesekoja Pūķa ieteikumam dziesmu laikā nerunāt, kas akustiska koncerta gadījumā nav optimāli. Bet arī to tik ļoti nepārdzīvoju, centos koncentrēties tam, kas notiek priekšā, nevis sānā.
Par to, ka Partizāni spēj uzstāties arī bez apskaņošanas, es zināju, līdz ar to satraukuma nebija. Un tāpat es zināju - viņu koncertos lielākoties būs tāda auditorija, kas iegriezīsies līdzi ballītei. Jā, akustiskā variantā uzvedība ir rāmāka kā parasti un trakdancis bija tikai vienas dziesmas laikā, bet tādi jau bija tie noteikumi. Gluži sajūsmā par FOB kā koncertvietu es, kā var saprast, neesmu, bet vienlaikus - forši ir pieredzēt kaut ko jaunu, un tādam konservatīvam pasākumu apmeklējam kā man ir saistoši pabūt tur, kur citādi neiegrieztos.
Dziesmas, protams, visas (varbūt izņemot vienu?) labi zināmas, kā teikt - pagriez skaļāk un dziedi līdzi. Nebija "Melnais karogs" un "Kapsētas blūzs" (Arno noteikti nedzied gana skaļi, lai šajos apstākļos viņu varētu dzirdēt). No otras puses, "Lielās cerības" bija, un tas ar nav kliedzamais gabals. Arī "4 akordi" ar savu akapella ievadu, līdz ar to - varbūt nemaz nevajag domāt par to, kas bija un kāpēc bija un kas nebija un kāpēc. Vienkārši jāizbauda. Kāpēc? Te gan atziņa no cita pasākuma, "Vecajo kults": "... jo dzīve ir īsa un beidzas ar nāvi". Un arī Pūķis koncertos ielūdz uz savām bērēm, atgādinot - tev būs dzīvi svinēt. Ne vienmēr tas būs par glāžu pacelšanu un kāša padošanu, bet tu jau saprati.
Līdz vasarai Partizāniem koncertu nebūšot, tad gan - tradicionālā tūre. Ar stopiem vai velo gan jau. Jāmēģina šoreiz viņus kaut kur noķert.
2026. gadā tikām Partizānu uzstāšanās FOB bārā man kļuva par gada pirmo apmeklēto koncertu. Vieta savdabīga. Šaues pagrabs, kur mūziķi uzstājas bez skatuves, vajadzības gadījumā pakāpjoties uz kādas tukšas dzērienu kastes. Mana auguma cilvēkam tā gan nebija sevišķa bēda, lai arī nebiju pirmajās rindās, redzēju gana labi. Mazliet gan traucēja tuvumā esošie koncerta apmeklētāji, kuri nesekoja Pūķa ieteikumam dziesmu laikā nerunāt, kas akustiska koncerta gadījumā nav optimāli. Bet arī to tik ļoti nepārdzīvoju, centos koncentrēties tam, kas notiek priekšā, nevis sānā.
Par to, ka Partizāni spēj uzstāties arī bez apskaņošanas, es zināju, līdz ar to satraukuma nebija. Un tāpat es zināju - viņu koncertos lielākoties būs tāda auditorija, kas iegriezīsies līdzi ballītei. Jā, akustiskā variantā uzvedība ir rāmāka kā parasti un trakdancis bija tikai vienas dziesmas laikā, bet tādi jau bija tie noteikumi. Gluži sajūsmā par FOB kā koncertvietu es, kā var saprast, neesmu, bet vienlaikus - forši ir pieredzēt kaut ko jaunu, un tādam konservatīvam pasākumu apmeklējam kā man ir saistoši pabūt tur, kur citādi neiegrieztos.
Dziesmas, protams, visas (varbūt izņemot vienu?) labi zināmas, kā teikt - pagriez skaļāk un dziedi līdzi. Nebija "Melnais karogs" un "Kapsētas blūzs" (Arno noteikti nedzied gana skaļi, lai šajos apstākļos viņu varētu dzirdēt). No otras puses, "Lielās cerības" bija, un tas ar nav kliedzamais gabals. Arī "4 akordi" ar savu akapella ievadu, līdz ar to - varbūt nemaz nevajag domāt par to, kas bija un kāpēc bija un kas nebija un kāpēc. Vienkārši jāizbauda. Kāpēc? Te gan atziņa no cita pasākuma, "Vecajo kults": "... jo dzīve ir īsa un beidzas ar nāvi". Un arī Pūķis koncertos ielūdz uz savām bērēm, atgādinot - tev būs dzīvi svinēt. Ne vienmēr tas būs par glāžu pacelšanu un kāša padošanu, bet tu jau saprati.
Līdz vasarai Partizāniem koncertu nebūšot, tad gan - tradicionālā tūre. Ar stopiem vai velo gan jau. Jāmēģina šoreiz viņus kaut kur noķert.
2026-01-10
comments powered by Disqus