Kazhes pierakstu burtnīca

2015.gada 6.decembrī notika būtisks ieraksts sportiskās Rīgas vēsturē - 1. pusatklātais Grīziņkalna rogainings. Cik man zināms, šis bija jau otrais apkaimes vārdā dēvētais pusatklātais rogainings šogad, un atliek vien cerēt, ka arī nākamais gads rīdziniekus (un pilsētas viesus) priecēs ar līdzīgiem pasākumiem. Atšķirībā no Zasulauka pasākuma, kurā Marina un es bijām organizētāju statusā, Grīziņkalnā varējām startēt kā pilntiesīgi dalībnieki, par ko bija prieks (kā teikt - labi ir gan pasākumus rīkot, gan tajos piedalīties, galvenais - lai ir balanss). Tiesa, ne jau vienā komandā, jo tas neatbilstu nolikumam.

Gluži kā tas bija Zasulaukā, arī Grīziņkalna rogaininga dalībnieki pāros tika ielozēti (šoreiz piedalījās veselas 15 komandas jeb 30 cilvēki). Komandu tituldvārdi bija visnotaļ sportiski - dažādu vēsturisku Latvijas futbola komandu vārdā, apvienojot tās ar apkaimju nosaukumiem. Bija pārstāvētas gan Nākotne (savulaik - Dobele), gan Cerība (Preiļi), gan Ķīmiķis (Daugavpils), gan Vairogs (Rēzekne), gan Jaunekļu Kristīgā Savienība (Rīga). Marina tika vienā komandā ar Ilzi, startējot zem Bolderājas Cerības vārda, kamēr es tiku ielozēts kopā ar Mārtiņu (Bindonu) un mūs dēvēja par Imantas Darba Rezervēm (ja kas - 1955.gada LPSR čempionvienība).

Tā kā Bindons ir izslavēts skrējējs, nācās vien man pārvilkt ūzas - skaidrs bija, ka atpūtas tempā mēs maršrutu neveiksim, un velveta bikses nebūs vietā. Tiesa, nebiju pietiekami prātīgs, lai novilktu arī džemperi, ko pēc tam distancē nožēloju, bet īsti laika, ko tērēt uz pārģērbšanos, nebija, tāpēc nācās vien svīst. Nu, nekas, varbūt papildu slodzīte atļaus bišķi nomest lieko svaru. Distances veikšanai mums bija atvēlētas divas stundas un izsniegta morāli novecojusi Rīgas karte no 19.gadsimta beigām (tāda pat, kā tika nodrošināta Zasulauka rogainingā). Apmeklējamo punktu bija pāri par 70, kas lika domāt - visu tāpat nepaspēsim, tāpēc salīdzinoši mierīgi piecietām vairākas neveiksmes pirmajos punktos turpat netālu no starta - Grīziņkalna parka, paļaujoties, ka gan jau ātrās kājas tāpat ļaus izcīnīt labu vietu. Tiesa, zināms, ka ātra skriešana bieži rezultējas garām palaistās vērtībās, un tā mums dažviet patiešām gadījās.

Vispār gan jāatzīst, ka Grīziņkalns mani pārsteidza. Organizētājiem par visiem simts procentiem izdevās izpildīt pasākuma nolikumā teikto, ka jākliedē mīts par Grīziņkalnu kā vietu, kur Rubika Latvijas Sociālistiskā partija rīko pasākumus 1.maijā, jo patiesībā Grīziņkalns var sniegt daudz vairāk. Patiesi! Savdabīgas ieliņas, interesanti arhitektoniski risinājumi, milzīgs daudzums zināmāku un mazāk zināmu piemiņas plākšņu, vēsturisku uzrakstu, attēlu uz ugunsmūriem, un vēl un vēl! Brīdinu: tūliņ es izteikšu Grīziņkalnam komplimetu! Šī apkaime ir tik feina, ka es būtu priecīgs, ja tā atrastu labajā, nevis sliktajā Daugavas krastā (proti - labais Daugavas krasts atrodas tās kreisajā pusē). Tikām iepriekš man bija vairāk iespaids, ka tas ir tāds itin tukšs un padrūms apvidus, kura galvenās pazīmes ir prostitūtas un narkomāni. Un, protams, narkotikas lietojošas prostitūtas un prostituējoši (par devu) narkomāni. Bet izrādās - te ir ne tikai divi futbola stadioni un divas baznīcas, bet arī daudz, daudz visa kā cita. Visu cieņu Grīziņkalnam, līdz ar to nemaz vairs nebrīnos par to, ka Vārnu ielai ir sava republika, kamēr Zasulauks joprojām ir spiests samierināties ar protektorāta statusu...

Mūsu maršruta plānošana nebija tā perfektākā, un punktu atrašana arī reizēm gāja smagi, ko kaut cik varējām kompensēt tikai ar skriešanu, un vismaz ar to mums problēmu nebija - kā beigās izrādījās, apmeklēt visus punktus laika bija pietiekami, tik vien tās bēdas, ka atrast tos gan tik viegli nebija. Finišā ieradāmies trīs minūtes pirms kontrollaika beigām, neatraduši 9 no 73 punktiem (vērts piebilst, ka garām traucoties tāpat paspējām ievērot vēl vairākus desmitus objektu, kas pilnīgi noteikti būtu savu punktu cienīgi). Uzreiz devāmies iesniegt rezultātus, un atklājās, ka dažiem bija gājis daudz labāk kā mums - vismaz viena komanda bija atradusi pilnīgi visus punktus! Tiesa, sevišķs pārsteigums tas nebija, jo tieši šai komandai jau pirms starta visi paredzēja galveno favorītu statusu, un kungi nevarēja likt publikai vilties. Ziepniekkalna Auseklis ausa spoži jo spoži!

"Trīs vīros laivā", kur notika sacensību pēcballīte, pārrunājām katrs, kā nu kuram gājis. Atklājās, ka Marinas pārstāvētā "Bolderājas Cerība" bija savākusi vien par trīs punktiem mazāk kā mēs, un gandrīz bez skriešanas (mums tikām, atbilstoši maniem aprēķiniem 2 stundās sanāca veikt 16 kilometrus)! Uzzinājām, kur kļūdījāmies mēs, kur kļūdījās citi un kur nekļūdījās Auseklis.

Pēc kāda laiciņa tika izziņoti rezultāti, kas pavēstīja, ka kaut kāda jēga mūsu skriešanai tomēr bija - kamēr "Cerība" ieņēma itin cerīgo piekto vietu, "Darba rezerves" aizkapājās līdz pat otrajai. Protams, kur nu mums līdz Auseklim, bet par to jau vispār nebija runas. Līdz ar to: hip hip urrā Grīziņkalna rogaininga uzvarētājiem Gatim (tam, kas K) un Edijam (tam, kas fon Šmits, nevis tam, kas no Mežciema)! Un divkārt urravas Mārtiņam un Gunai par pasākuma organizēšanu! Bija riktīgi garšīgs!