From Russia with Love
Kārta otrajam Bondam - no Krievijas ar mīlestību. Šajā filmā ienāk pāris jaunas vēsmas: Q un Bonda gadžeti, slepenās organizācijas SPECTRE noslēpumainais vadītājs, lielbudžeta pakaļdzīšanās ainas. Daudz kas, protams, paliek nemainīgs.
Jāatzīst, ka filmas ļaundaru loģika šoreiz ir pagalam idiotiska: "Spectre" vēlas sanaidot savā starpā britus un padomjus (ok, šī daļa ir pietiekami sakarīga, it īpaši Aukstā kara apstākļos), lai ar Bonda starpniecību nolaupītu padomju šifrēšanas aparātu, kuru pēc tam pārdotu tiem pašiem padomjiem. Kāpēc shēma ir stulba? Pirmkārt, milzīgas izmaksas operācijai, kas to varētu padarīt nerentablu. Otrkārt, atklāta iekārtas zādzība automātiski piespiestu padomjus mainīt šifrēšanas sistēmu un padarīt iegūto ierīci par bezvērtīgu (un to lieliski gan jau saprastu arī MI6), nemaz nerunājot par to, ka visticamākais tāda aparāta iegūšana pat neuzkrītošā veidā neko daudz uzreiz nedotu - ja jau 2. Pasaules kara laikā "Enigmas" uzlaušana prasīja gadus, diez vai PSRS savu slepeno ziņojumu nosūtīšanai sešdesmitajos izmantotu substitūcijas metodi. Bet ne par to, protams, ir stāsts.
Salīdzinoši ar "Dr No", šoreiz Bonds ir ticis pie kvalitatīvākas pamatmeitenes - Danielas Bjanki atveidotā Tatjana Romanova ir ne tikai skaista, bet arī ar kaut cik jēdzīgu back story un viņas loma neaprobežojas ar ietērpšanos bikini. Nē, gluži par stipru un patstāvīgu sievieti viņu arī nevar nosaukt, bet kaut kāds progress ir. Un pats Bonds, kā jau iepriekš teikts, ir ticis pie gadžetiem. Itin kvalitatīvi personāži ir arīdzan Vladeka Šeibala atveidotais ļaunais šahists, kā arī Pedro Armendariza britu pārstāvis Stambulā (jāatzīmē, ka aktierim filmēšanas laikā tika konstatēts vēzis vēlīnā stadijā un vēl tās filmēšanas laikā viņš izdarīja pašnāvību).
Būtu liels pārspīlējums apgalvot, ka šī filma būtu sevišķi dziļāka par "Dr No", bet tā šķiet kopumā autentiskāka - par spīti savam absurdumam - tēlojums ir drusku piezemētāks, humors drusku dzīvāks, filma kopumā drusku veiksmīgāka. Daudzi šo un tai sekojošo "Goldfinger" uzskata vispār par visu laiku labākajām Bonda filmām. Kaut kādā mērā mani tas apbēdina - kā nekā mēs esam tikai bondiādes sākumā, un tas nozīmē, ka priekšā būs pāris desmiti sliktāku filmu. Bet nu - redzēs kā būs (jā, es patiešām neesmu redzējis gandrīz nevienu Bonda filmu, tā nu ir sanācis).
Jāatzīst, ka filmas ļaundaru loģika šoreiz ir pagalam idiotiska: "Spectre" vēlas sanaidot savā starpā britus un padomjus (ok, šī daļa ir pietiekami sakarīga, it īpaši Aukstā kara apstākļos), lai ar Bonda starpniecību nolaupītu padomju šifrēšanas aparātu, kuru pēc tam pārdotu tiem pašiem padomjiem. Kāpēc shēma ir stulba? Pirmkārt, milzīgas izmaksas operācijai, kas to varētu padarīt nerentablu. Otrkārt, atklāta iekārtas zādzība automātiski piespiestu padomjus mainīt šifrēšanas sistēmu un padarīt iegūto ierīci par bezvērtīgu (un to lieliski gan jau saprastu arī MI6), nemaz nerunājot par to, ka visticamākais tāda aparāta iegūšana pat neuzkrītošā veidā neko daudz uzreiz nedotu - ja jau 2. Pasaules kara laikā "Enigmas" uzlaušana prasīja gadus, diez vai PSRS savu slepeno ziņojumu nosūtīšanai sešdesmitajos izmantotu substitūcijas metodi. Bet ne par to, protams, ir stāsts.
Salīdzinoši ar "Dr No", šoreiz Bonds ir ticis pie kvalitatīvākas pamatmeitenes - Danielas Bjanki atveidotā Tatjana Romanova ir ne tikai skaista, bet arī ar kaut cik jēdzīgu back story un viņas loma neaprobežojas ar ietērpšanos bikini. Nē, gluži par stipru un patstāvīgu sievieti viņu arī nevar nosaukt, bet kaut kāds progress ir. Un pats Bonds, kā jau iepriekš teikts, ir ticis pie gadžetiem. Itin kvalitatīvi personāži ir arīdzan Vladeka Šeibala atveidotais ļaunais šahists, kā arī Pedro Armendariza britu pārstāvis Stambulā (jāatzīmē, ka aktierim filmēšanas laikā tika konstatēts vēzis vēlīnā stadijā un vēl tās filmēšanas laikā viņš izdarīja pašnāvību).
Būtu liels pārspīlējums apgalvot, ka šī filma būtu sevišķi dziļāka par "Dr No", bet tā šķiet kopumā autentiskāka - par spīti savam absurdumam - tēlojums ir drusku piezemētāks, humors drusku dzīvāks, filma kopumā drusku veiksmīgāka. Daudzi šo un tai sekojošo "Goldfinger" uzskata vispār par visu laiku labākajām Bonda filmām. Kaut kādā mērā mani tas apbēdina - kā nekā mēs esam tikai bondiādes sākumā, un tas nozīmē, ka priekšā būs pāris desmiti sliktāku filmu. Bet nu - redzēs kā būs (jā, es patiešām neesmu redzējis gandrīz nevienu Bonda filmu, tā nu ir sanācis).
2015-12-05
comments powered by Disqus