Sadursme
Gunas Rozes "Sadursme" ir viena no saistošākajām pēdējā laikā lasītajām grāmatām, pateicoties autores ļoti labam sniegumam sižeta sapiņķerēšanā. Nē, to galīgi nav grūti lasīt, bet lai šo grāmatu pilnvērtīgāk uztvertu, tā noteikti ir jāizlasa divreiz, un tad daudzas lietas labāk saliksies kopā. Vai arī ir variants - vispirms izlasa otrs cilvēks, tad lasa otrs - un abi pārrunā tur notiekošo, atkal jau saliekot visu pa plauktiņiem.
Grāmatas atslēgas notikums ir sadursme (ne velti tā ir arī tās nosaukumā), kurā viena no iesaistītajām pusēm ir ātrās palīdzības mašīna, bet par pārējām viss skaidrs kļūst tikai laika gaitā. Turklāt auto sadursme nav vienīgā sadursme, kas notiek ar grāmatas varoņiem tajā aprakstītās vienas dienas laikā. Pēc tam, kad biju grāmatu izlasījis, izšķirstīju to vēlreiz, lai uzzimētu aptuvenu shēmu, kā varoņi un notikumi ir viens ar otru saistīti, visas detaļas noteikti nepiefiksēju, bet vismaz aptuvens ieskats tajā, cik ļoti šie "stāsti", kas veido romānu, ir saistīti, var tikt iegūts.
Saistošākais šajā padarīšanā ir tas, ka Roze ne tikai stāstus raksta no dažādu varoņu perspektīvām, bet arī atšķirīgās rakstības manierēs, es pat teiktu, ka žanriskā piederība stāstiem mēdz būt ļoti atšķirīga. Tiesa, pats pirmais stāsts, kas šķiet piederam pie zinātniskās fantastikas, īsti ar visu pārējo kopā nelīmējas, un tā funkcijas es neuztvēru, bet viss pārējais kopā līmējas ļoti labi. Un, pārrunājot dažādu stāstu detaļas ar Marinu, tādas izteiktas vājās vietas autores loģikā neuzpeldēja, kas ir liels pluss grāmatā, kur ir tik daudz savienojuma vietu, ka daudz kas varētu šķist piespiedu kārtā savienots.
Atstāstīt sižetu šajā reizē man sevišķi neprasās - grāmatu patiešām interesantāk ir lasīt, nekā atstāstīt, un te ir tik daudz varoņu un savstarpēji saistītu notikumu, ka īss apkopojums neko vērtīgu klāt nedos. Bet patiešām varu uzslavēt autori par viņas daudzveidīgo rakstības stilu, un to, ka grāmata izlasās vienā elpas vilcienā.
Grāmatas atslēgas notikums ir sadursme (ne velti tā ir arī tās nosaukumā), kurā viena no iesaistītajām pusēm ir ātrās palīdzības mašīna, bet par pārējām viss skaidrs kļūst tikai laika gaitā. Turklāt auto sadursme nav vienīgā sadursme, kas notiek ar grāmatas varoņiem tajā aprakstītās vienas dienas laikā. Pēc tam, kad biju grāmatu izlasījis, izšķirstīju to vēlreiz, lai uzzimētu aptuvenu shēmu, kā varoņi un notikumi ir viens ar otru saistīti, visas detaļas noteikti nepiefiksēju, bet vismaz aptuvens ieskats tajā, cik ļoti šie "stāsti", kas veido romānu, ir saistīti, var tikt iegūts.
Saistošākais šajā padarīšanā ir tas, ka Roze ne tikai stāstus raksta no dažādu varoņu perspektīvām, bet arī atšķirīgās rakstības manierēs, es pat teiktu, ka žanriskā piederība stāstiem mēdz būt ļoti atšķirīga. Tiesa, pats pirmais stāsts, kas šķiet piederam pie zinātniskās fantastikas, īsti ar visu pārējo kopā nelīmējas, un tā funkcijas es neuztvēru, bet viss pārējais kopā līmējas ļoti labi. Un, pārrunājot dažādu stāstu detaļas ar Marinu, tādas izteiktas vājās vietas autores loģikā neuzpeldēja, kas ir liels pluss grāmatā, kur ir tik daudz savienojuma vietu, ka daudz kas varētu šķist piespiedu kārtā savienots.
Atstāstīt sižetu šajā reizē man sevišķi neprasās - grāmatu patiešām interesantāk ir lasīt, nekā atstāstīt, un te ir tik daudz varoņu un savstarpēji saistītu notikumu, ka īss apkopojums neko vērtīgu klāt nedos. Bet patiešām varu uzslavēt autori par viņas daudzveidīgo rakstības stilu, un to, ka grāmata izlasās vienā elpas vilcienā.
2019-05-04
comments powered by Disqus