Hail, Caesar!
Brāļu Koenu filma "Sveicināts, cēzar!" diez vai kļūs par vienu no viņu leģendārākajiem veikumiem, atnesīs plašu Oskaru kolekciju un ieguls Holivudas zelta fondā. Tas gan nenozīmē, ka filma būtu neizdevusies vai bezvērtīga, gluži vienkārši uz viņu spožāko veikumu fona tās trumpji nav tik jaudīgi, lai arī filmas plusi ir acīmredzami.
Sāksim kaut vai ar to, ka šai filmai Koeni ir sapulcinājuši stipri zvaigžņotu aktieru sastāvu - te ir Džordžs Klūnijs, Džošs Brolins, Ralfs Fīnss, Džona Hils, Skārleta Johansone, Frānsisa Makdormanda (kā nu bez viņas Koenu filmā!), Tilda Svintone, Čenings Teitums un mazākās lomās - Kristofers Lamberts un Dolfs Lundgrens (protams, viņš atveido krievu, kuram nenākas daudz runāt), bet filmu ierunājis Maikls Gembons. Tāpat var just, ka filmas veidotāji patiešām mīl to, par ko ir filma (kas gan ir tikai loģiski, jo filma ir par kino), un neviens neapšauba Koenu spējas scenāriju un dialogu rakstīšanā.
Filmas galvenais varonis ir vairāk vai mazāk vēsturiska persona - vienas no vadošajām Holivudas studijām darbonis Edijs Menikss (Brolins), kuru varētu saukt par studijas universālo kareivi - viņa darba pienākumu saraksts ir teju neierobežots un tajā ietilpst gan psihologa funkciju pildīšana aktieriem un režisoriem, gan rūpēšanās par aktieru tikumību, gan komunikācija ar dažādu konfesiju mācītājiem par Jēzus dzīvi attēlojošas filmas atbilstību doktrīnai, gan dažādas citas mazākas un lielākas lietas. Sižets, kā jau Koeniem piedienas, ir itin raibs - pa starpu citam te parādās komunistu sazvērestība, kuras rezultātā tiek nolaupīts filmas "Sveicināts, cēzar!" galvenās lomas atveidotājs (Klūnijs), stāvoklī esoša aktrise (Johansone), kurai steidzami jāatrod kāds risinājums, lai viņas grūtniecība nekļūtu par iemeslu viņas tikumīgā tēla zaudēšanai (Skārletas loma ir īsa un kolorīta, absolūti viņai neraksturīga, mazliet līdzīgi kā bija Bredam Pitam citā Koenu filmā "Burn After Reading"). Un tam visam pa starpu mēs redzam fragmentus no dažādām tobrīd studijām topošām filmām, kas visas gan ir stipri sviestainas, bet sava laika garam atbilstošas - te ir gan tipisks spageti vesterns (ir, ja kas, filmā arī aina ar spageti), gan mūzikls ar dziedošiem jūrniekiem, gan dramatiski pārspīlēta episka filma (tas pats "cēzars"), gan dziedoša komēdija, gan sinhronās peldēšanas (!) filma.
Es ticu, ka šī filma lielā mērā ļoti labi ataino to, kā Holivudā tapa (un varbūt arī top) filmas, tās personāži ir kolorīti un dīvaini, bet vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka tā nav filma, ko atcerēties. Laba izklaide vakaram kinoteātrī vai sestdienai mājās, bet tas galīgi nav "No Country for Old Men", "A Serious Man", "Fargo", "Barton Fink", "O Brother Where Art Thou?", "The Big Lebowski" vai "The Man Who Wasn't There" līmenis. Proti, ne filma, kuru atcerēties arī piecus, desmit, piecpadsmit gadus pēc noskatīšanās.
Sāksim kaut vai ar to, ka šai filmai Koeni ir sapulcinājuši stipri zvaigžņotu aktieru sastāvu - te ir Džordžs Klūnijs, Džošs Brolins, Ralfs Fīnss, Džona Hils, Skārleta Johansone, Frānsisa Makdormanda (kā nu bez viņas Koenu filmā!), Tilda Svintone, Čenings Teitums un mazākās lomās - Kristofers Lamberts un Dolfs Lundgrens (protams, viņš atveido krievu, kuram nenākas daudz runāt), bet filmu ierunājis Maikls Gembons. Tāpat var just, ka filmas veidotāji patiešām mīl to, par ko ir filma (kas gan ir tikai loģiski, jo filma ir par kino), un neviens neapšauba Koenu spējas scenāriju un dialogu rakstīšanā.
Filmas galvenais varonis ir vairāk vai mazāk vēsturiska persona - vienas no vadošajām Holivudas studijām darbonis Edijs Menikss (Brolins), kuru varētu saukt par studijas universālo kareivi - viņa darba pienākumu saraksts ir teju neierobežots un tajā ietilpst gan psihologa funkciju pildīšana aktieriem un režisoriem, gan rūpēšanās par aktieru tikumību, gan komunikācija ar dažādu konfesiju mācītājiem par Jēzus dzīvi attēlojošas filmas atbilstību doktrīnai, gan dažādas citas mazākas un lielākas lietas. Sižets, kā jau Koeniem piedienas, ir itin raibs - pa starpu citam te parādās komunistu sazvērestība, kuras rezultātā tiek nolaupīts filmas "Sveicināts, cēzar!" galvenās lomas atveidotājs (Klūnijs), stāvoklī esoša aktrise (Johansone), kurai steidzami jāatrod kāds risinājums, lai viņas grūtniecība nekļūtu par iemeslu viņas tikumīgā tēla zaudēšanai (Skārletas loma ir īsa un kolorīta, absolūti viņai neraksturīga, mazliet līdzīgi kā bija Bredam Pitam citā Koenu filmā "Burn After Reading"). Un tam visam pa starpu mēs redzam fragmentus no dažādām tobrīd studijām topošām filmām, kas visas gan ir stipri sviestainas, bet sava laika garam atbilstošas - te ir gan tipisks spageti vesterns (ir, ja kas, filmā arī aina ar spageti), gan mūzikls ar dziedošiem jūrniekiem, gan dramatiski pārspīlēta episka filma (tas pats "cēzars"), gan dziedoša komēdija, gan sinhronās peldēšanas (!) filma.
Es ticu, ka šī filma lielā mērā ļoti labi ataino to, kā Holivudā tapa (un varbūt arī top) filmas, tās personāži ir kolorīti un dīvaini, bet vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka tā nav filma, ko atcerēties. Laba izklaide vakaram kinoteātrī vai sestdienai mājās, bet tas galīgi nav "No Country for Old Men", "A Serious Man", "Fargo", "Barton Fink", "O Brother Where Art Thou?", "The Big Lebowski" vai "The Man Who Wasn't There" līmenis. Proti, ne filma, kuru atcerēties arī piecus, desmit, piecpadsmit gadus pēc noskatīšanās.
2016-07-29
comments powered by Disqus