Kazhes pierakstu burtnīca

Norvēģu valodā šīs filmas nosaukums ir "Hodejegerne", ja nu gadījumā tu esi troļļu valodas pārzinātājs. Ziemeļvalstu filmas man parasti patīk - tās labi uztur spriedi, to personāži man kā ziemeļniekam ir saprotami un tās reti grimst banalitātē. Šī augstu novērtētā filma taču nevarētu kļūt par izņēmumu?
Viena no filmu kategorijām, kas mani parasti īpaši nesajūsmina, ir tādas, kuras neviļus tavās acīs kļūst par komēdijām, lai arī tās nemaz nav iecerētas smieklīgas. Šī izrādījās viena no TĀM filmām. Sākas viss pa nopietno - Rodžers ir kādā ļoti nopietnā uzņēmumā atbildīgs par jaunu darbinieku sagādi, taču brīvajā laikā viņš nodarbojas ar gleznu zādzībām, lai varētu uzturēt savu ekskluzīvo sievu. Nav jau joka lieta - ja tavs augums ir 168 centimetri, bet tu centies būs liels, iespaidīgs un ietekmīgs. Un tālab līdzās skaistajai sievai tev ir nepieciešama vismaz tikpat skaista blondīne, jo citādi tu nejutīsies gana prestiži. Taču ar vienu zādzību viss aiziet greizi - izrādās, ka apzogamais ir specializējies uz mikroskopisku GPS raidītāju izgatavošanu, un visai ātri izrādās, ka Rodžeram būs ļoti jācenšas palikt līdz filmas beigām dzīvam. Tieši ar šo arī sākas sviests - filmas dinamika, lielais asiņu daudzums, varoņu uzvedība sāk kļūt arvien piederīgāka pasaku pasaulei un tu kā skatītājs gluži vienkārši nespēj just līdzi varoņiem. Ja godīgi, nevaru saprast, kādā veidā šī filma var būt izpelnījusies tik daudz atzinīgu vārdu, būdama tik nereāli... sviestaina. Dažas ainas bija tiešām tādas, ka varētu jau sākt smieties, it īpaši - zinot, ka tas viss ir jāņem par pilnu un ka man kā skatītājam būtu jārūp, lai Rodžers izdzīvotu, lai sliktie saņemtu sodu un tamlīdzīgi (jā - gleznu zaglis šajā gadījumā ir labais varonis). Izklaidējoša šī filma noteikti ir, bet ka tā būtu laba - nepiekrītu.