Norway

Hunt for Paradise

8
Paradīzes meklējumos ir pirmā grāmata, ko uzrakstīja Tūrs Heijerdāls - tolaik vēl pavisam jauns vīrietis, par kuru pat dzimtajā Norvēģijā droši vien bija dzirdējis retais. Viņa atstāstījums par piedzīvojumiem Fatu Hivā dienasgaismu Norvēģijā piedzīvoja 1938. gadā, taču Otrais Pasaules karš apturēja plānus par tā tulkojumiem, tad Heijerdālu pasaulslavenu padarīja "Kon-Tiki" ekspedīcija, bet "Paradīzes meklējumos" tulkojums vairs nešķita vietā (ieskaitot to, ka Heijerdāls sen bija šķīries no savas pirmās sievas - ceļabiedrenes Fatu Hivā, faktiski jau tas bija viņu kāzu ceļojums), un rezultātā 1974. gadā Heijerdāls uzrakstīja pilnīgi jaunu tekstu par šo pieredzi. Taču tas, ko lasīju es, bija "oriģinālais apraksts", jo ne pārāk skaidru iemeslu dēļ sešdesmito gadu sākumā Heijerdāls bija atļāvis savu sākotnējo aprakstu iztulkot krievu valodā.
2019-05-23 05:05:10
book, 1938

Rockland

6
Diezgan klusi klajā nācis simpātiskā norvēģu multiinstrumentālo meiteņu kvarteta "Katzenjammer" trešais studijas ripulis, kura nosaukums liecina par tā nākšanu no Roka zemes. Jautājums, vai tajā atrodamās dziesmas spēs apburt tikpat labi kā divi iepriekšējie ansambļa veikumi?
2015-04-02 12:59:10
music, 2015

Le Pop

8
Mana pazīšanās ar "Katzenjammer" daiļradi nesanāca gluži hronoloģiski pareiza - vispirms es iepazinu šī ansambļa otro albumu un tikai tad - debijas plati. Protams, grupai ar diviem ierakstiem tas nav nekas dramatisks, bet vienlaikus - izsekot progresam (vai tā trūkumam šādā veidā ir pagrūti).
2014-04-03 08:19:41
music, 2008

A Kiss Before You Go

8.5
Reizēm es esmu ļoti viegli ietekmējams cilvēks - pietika man dzirdēt, ka fon_Schmitz gribētu, lai šis ansamblis uzstātos "Positivus", lai rastos interese noskaidrot - kas tad īsti ir "Katzenjammer" un kāpēc kāds gribētu redzēt uz skatuves uzstājamies ansambli ar nosaukumu "Paģiras".
2013-10-30 02:56:36
music, 2011

Growth of the Soil

8
Neatceros, kad es būtu kādu grāmatu lasījis tik ilgi kā šo, un te man pat nav nekādu dižu attaisnojumu - ne tā ir mežonīgi gara, ne neizturami garlaicīga, vienkārši tā nu sagadījies, ka pēdējā laikā esmu netipiski maz lasījis, taču, šķiet, ka lielākais šīs vasaras trakums ir pāri un tagad kādu brīdi pievērsīšos normālam un rāmam dzīvesveidam, kur atradīsies daudz laika grāmatām, vācu vīnam un dueta "Sandra" dziesmu baudīšanai.
2013-07-14 10:48:15
book, 1908

Headhunters

6
Norvēģu valodā šīs filmas nosaukums ir "Hodejegerne", ja nu gadījumā tu esi troļļu valodas pārzinātājs. Ziemeļvalstu filmas man parasti patīk - tās labi uztur spriedi, to personāži man kā ziemeļniekam ir saprotami un tās reti grimst banalitātē. Šī augstu novērtētā filma taču nevarētu kļūt par izņēmumu?
2013-05-26 07:13:41
film, 2011

Den brysomme mannen

8
Pasaule darbojas mīklainā veidā. Gaisā virmo kaut kādas idejas, kuras vienlaikus materializējas divās dažādās Zemeslodes malās, katra patstāvīgi, bet vienlaikus saistīti. Par ko es te murgoju? "Wristcutters: A Love Story" vs "The Bothersome Man".
2013-05-10 01:28:47
film, 2006

Kon-Tiki

8
2010.gada septembrī skatījos paša Tūra Heijerdāla uzņemto dokumentālo filmu Kon-Tiki un toreiz tā uz mani atstāja ļoti lielu iespaidu.
2013-01-21 07:46:10
film, 2012

Nordkalotten 365

8
Šķiet, ka norvēģi ir viena psiha tauta - valstī, kuras galvenais vēsturiskais varonis ir Tūrs Heijerdāls (vai alternatīvi - Roalds Amundsens), gandrīz katrs otrais pusi savas dzīves pavada, klaiņojot pa akmeņiem. Vismaz šāds iespaids man tagad ir radies. Ar šo filmu mēs iepazināmies, kad braucām ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem, kur ieraudzījām, kā viens čalis dodas pārgājienā ar suni pa ziemu kaut kur tālos ziemeļos. Uz prāmja gan filma tika rādīta bez skaņas ar subtitriem somu valodā, bet mums radās vēlme noskaidrot - kas tur īsti bija par lietu.
2012-07-23 21:57:19
film, 2007

Trolljegeren

8
Norvēģu filma "Troļļu mednieks" lielos vilcienos ir veidota pēc tās pašas receptes, kas pasaulei deva "Blairwitch Project" un veselu virkni filmu, kas tai centās līdzināties. Kas pozitīvi atšķir šo filmu no pārējām, ir spēja pasmieties pašai par sevi + lielisks mazbudžeta kino apvienojums ar pietiekami profesionālu vizuālo pusi. Ideja ir visai vienkārša - jaunieši uzņem filmu par mīklainos apstākļos saplosītiem zvēriem un cilvēkiem, kur par vainīgajiem tiek uzskatīti lāči, taču kaut kas tajā visā nelīmējas kopā un īpašas aizdomas raisa kāds noslēpumains vīrs, kas brauc ar visai smagi cietušu Land Rover Defender un kas it kā ir malu mednieks. Jaunieši šo vīrieti izseko un uzzina, ka patiesība ir drusku savādāka - lāči ir tikai sabiedrībai izmantojamā atruna, kamēr patiesie plēsoņas ir troļļi, kuri nav vis radījumi no leģendām, bet gan liela izmēra plēsēji, kuri visai lielos daudzumos mīt Norvēģijas mežos un kuri cilvēku sajūt pēc smakas, bet it īpaši labi viņi saož kristiešus.
2011-05-06 09:28:00
film, 2010

Kunsten å tenke negativt

8.5
Šo filmu Movielens ieteica vienlaicīgi man, N.R. un vēl vienam cilvēkam, kas to nokomentēja N.R. blogā. Tad nu izlēmām, ka vajadzētu to noskatīties, jo pēdējā laikā novērots, ka ziemeļvalstu filmas mūsu letiņu mentalitātei ir labi piemērotas, it īpaši tas (vismaz manā gadījumā) attiecas uz melnajām komēdijām, tādām kā šī.
2011-01-19 07:40:20
film, 2006

Appelsinpiken

7
"Apelsīnu meiteni" Liene bija plānojusi kopā ar otru Lieni noskatīties Kino Rīgā , kur šī filma tika izrādīta kā daļa no filmu cikla "sievietes skats" (nelietošu vārdu "ietvaros", lai nesaņemtu kritiku par savu trūcīgo leksiku), taču - nesanāca. Atradāmies sastrēgumā uz Vanšu tilta, kad uzzinājām, ka Dita Rietuma esot aizbultējusi zāles durvis un papildu cilvēki iekšā laisti vairs netiekot. Neko darīt - nācās skatīties šo filmu nedaudz citā ceļā.
2010-11-29 07:57:48
film, 2009

Kon-Tiki

8
Tūrs Heijerdāls - lūk, tas bija viens vecis! Es neesmu no tiem ļaudīm, kam tīk teikt: "Eh, kā es apskaužu X, kā gribētos dzīvot viņa dzīvi." Bet šajā gadījumā teikšu - jā, es gribētu tā nodzīvot kā Heijerdāls. Un pulkstenis tikai tikšķ - laiks iet arvien uz priekšu, un es joprojām neko neesmu izmainījis šai pasaulē. Joprojām esmu standarta algots darbinieks ar 9-5 darbu, kas vakarā pēc darba skatās filmas, pavada brīvdienas ārpus pilsētas un reizi gadā dodas atvaļinājumā. Ar laiku, ar gadiem es droši vien nomierināšos un uzskatīšu, ka tā tam būs būt, ka viss ir kārtībā, ka daudziem klājas sliktāk nekā man un ka vispār jaunības maksimālisms ir stulbs un bezjēdzīgs. Bet vēl tā diena nav pienākusi. Vēl es neesmu gandarīts ar neko.
2010-09-10 15:56:13
film, 1950

Is Slottet

7
Es nebeidzu pats sevi pārsteigt - ja tu spēj atrast kaut vienu iemeslu, kādēļ man vajadzēja skatīties šo norvēģu filmu, tu mani pazīsti labāk nekā es pats. Vienu Norvēģijas filmu jau biju iepriekš noskatījies. Šī konkrētā filma nav nedz jauna, nedz aktuāla, nedz kritiķu aprindās fenomenāli saslavēta. Un vēl to skatījos VHS Rip kvalitātē. Nemaz nerunājot par to, ka šī filma ir šaušalīgi lēna, depresīva un disturbing.
2009-04-10 10:41:32
film, 1987

Cirka direktora meita

7
"Cirka direktora meita" ir romāns, kas man kļuva par patīkamu pārsteigumu un lielu vilšanos vienlaicīgi. Pēc pirmās romāna puses izlasīšanas es biju stāvā sajūsmā - oriģināli, patiešām svaigi un lieliski pārliecinoši. Sižets pietiekami nelineārs, ar dažādiem interesantiem iestarpinājumiem un negaidītiem elementiem. Bet jo tuvāk nāca beigas, jo vairāk es jutu, ka beigas būs paredzamas un "lētas" - tādas, kādas vien var gaidīt. Tā kā detektīvromāns, kurā tu jau pa vidu uzzini, kas ir slepkava un tad tev atliek vien gaidīt, kamēr galvenais varonis nonāks pie tā paša secinājuma, kas tev jau sen kļuvis skaidrs.
2008-01-14 17:23:20
book, 2001

Free Jimmy

7.5
Cik daudzas norvēģu multfilmas tu esi redzējis? Cik daudzas norvēģu 3D datorgrafikas multfilmas tu esi redzējis? Cik daudzas norvēģu 3D datorgrafikas multfilmas par ziloņiem-narkomāniem tu esi redzējis? Ja atbilde uz visiem jautājumiem ir vienāda un tā ir viens, tad tu droši vien esi redzējis "Brīvību Džimijam". Ja kaut vienā jautājumā tava atbilde ir lielāka par viens, tad tu esi lielāks Norvēģijas animācijas mākslas eksperts par mani.
2007-11-26 17:10:56
film, 2006

Naivee. Super

8.4
Godājamais Lū kungs,
2007-11-20 10:39:34
book, 1996

Ifolge Sofia

5
Pēdējā laikā tā intensīvāk esmu pievērsies ziemeļvalstu literatūras iepazīšanai, kas man ir nesusi gan patīkamākus mirkļus, gan mazāk patīkamus. Pie pirmajiem būtu pieskaitāms Svens Oge Madsens, kas vispār ir mans pēdējā mēneša iecienītākais rakstnieks (varētu saukt arī ilgāku termiņu). Eisteins Lenns noteikti ietilps otrajā kategorijā. Šis viņa romāns, manuprāt, ir diezgan nekārtīgs. To ir grūti lasīt un grūti uztvert, bet atšķirībā no jau pieminētā Madsena šī sarežģītība rada haotiska rakstījuma sajūtu un nevis veikli savērpta tīkla iespaidu. Līdz ar to šķiet, ka Lennam vienkārši nav izdevies uzrakstīt romānu tā, lai tas būtu interesants. Romānā it kā nav īpaši daudz personāžu - sprinteris (pusmūžā) Bērds, viņa māsa Sofija, viņas vīrs Simmens, Bērda un Simmena draugs Leons - punduris džeza pianists, Linda - Leona kādreizējā mīļākā, kas iepriekš bijusi prostitūta, Ulsens - kādreiz viņš bija Leona priekšnieks mehāniķu darbnīcā, kur tika pārstrādāti zagti autiņi, tad viņš kļuva bagāts un tika ietupināts cietumā. Tagad Sofija ir aizbēgusi no Simmena uz Spāniju, kur sastapusi tipu, ar kuru kādreiz kopā mācījusies un kura vārdu es nespēju atcerēties. Leons ir Alžīrā - savā bērnības zemē, kur viņš mēģina vai nu kaut ko sevī atrast vai arī nē. Bērdam kļūst slikti ar sirdi skrienot. Un vispār viņiem visiem ir garlaicīgi. To varētu nosaukt par tādu kā buržuāzijas valdzinošo šarmu, ja te būtu kāda miņa no kāda šarma vai no kāda valdzinošuma. Faktiski te ir miņa tikai no bezgalīgas miega sajūtas, kas mani personīgi dara traku. Nekas nenotiek, šķiet, ka nekam arī nevajadzētu notikt, bet romāns tikai turpinās un turpinās un man kļūst arvien garlaicīgāk, tik garlaicīgi, ka "atrisinājums" (ja šāds vārds te vispār būtu lietojams) manī izraisa tikai vienu emociju - atvieglojumu, ka beidzot šī grāmata ir galā.
2007-09-10 16:36:41
book, 2003

Dark Medieval Times

2
Njā, Satyricon gan nav no tām grupām, kuras man kādreiz nešķita simpātiskas, bet tagad ir tādas kļuvušas. Iespējams tādēļ, ka grupas spēlētais black metal nav klausāms. Jā, ļoti iespējams, ka tieši tādēļ. Patiesību sakot, tas ir tieši izteikti neklausāms. Tipisks šī ieraksta piemērs ir ievadošā kompozīcija "Walk the Path of Sorrow", kas sastāv no salīdzinoši klausāmām, bet diezgan primitīvām akustiskām pauzēm, šausmīgas smadzenes saskaldošas gičas zāģēšanas un kaut kādiem pretīgiem ķērcieniem (sliktākiem nekā vairumā metāla bliču, kuras esmu pēdējā laikā klausījies). Tas viss ilgst astoņas ar pusi minūtes un tikai paretām tu gūsti atelpu no atbaidošā skanējuma, bet tad tas atkal atgriežas pie tevis un uzdzen vēmienu. Kad tu esi pietiekami nomocījies, tev tiek piedāvāta albūma tituldziesma, kura ir precīzi tāda pati kā pirmā kompozīcija, tikai bez akustiskajām pauzēm. Ja grupa zina, ko tā spēlē un kāpēc, tad man vismaz tas skaidrs nešķiet, vienkārši troksnis kaut kāds. Tālāk atskan "Skyggedans", kur bungas vismaz piešķir kaut ko ritmam līdzīgu, bet Satīra (tā saucas viņu vokālists) radītās skaņas ir pietiekami pretīgas, lai tu jau sen būtu šo albūmu izmetis miskastē. Pēkšņi grupa tevi izdomā pārsteigt un "Min Hyllest Til Vinterland" iesāk kā skaistu akustisku balādi ar norvēģu tautas mūzikas elementiem, bet tu jau zini, ka tūliņ būs ķērkšana, tūliņ būs zāģis, kas baudīšanu padara diezgan grūtu, tomēr vismaz pirmā minūte paiet mierīgi un tikai otrās minūtes vidū Satīrs sāk brēkt, bet šoreiz viņš to dara diezgan reti un pat ne pārāk atbaidoši, vienīgi melodijas šai dziesmai visām tās četrarpus minūtēm nepietiek, interesanta tā nav, bet vismaz klausāma. Toties "Into the mighty forest" ir kārtējā pārslēgšanās - klasika/metāls, un metāls ir tikpat puvušu miesu izdalošs kā iepriekšējās ieraksta dziesmās, bet vislabāko rēcienu Satīrs piedāvā "The Dark Castle in the Deep Forest" sākumā - patiešām uzslavas cienīgs pretīgums. Vispār gribas teikt, ka šis albūms ir īsteni pretīgs un nebaudāms, jo tieši tāds tas ir. Protams, es kaut ko šajā mūzikā nesaprotu, bet ja tu man nepierādīsi, ka tur ir kaut kas saprašanas vērts, tad es tīri labi varu izdzīvot arī tāpat.
music, 1993

A Rose for the Dead

5
"Traģēdijas teātris", kā jau var nojaust, spēlē gotisku nāves metālu, lai arī pēdējos gados, kā esmu dzirdējis, grupa kļuvusi stipri popsīgāka kā savos agrākajos ierakstos - piemēram, īsspēlējošajā platē "A rose for the dead".
music, 1997

The Bookseller of Kabul

8
This is not fiction, or at least it`s supposed not to be fiction. On the other hand fiction is quite often less impressive than documentary. A norwegian journalist depicts a story of a muslim family in Kabul. The story is about Sultan - a book merchant - , and his family - two wifes Sharif and Sonja, his sons and his other relatives. The thing that`s most weird about the whole thing is that none of those people come off as being completely intolerable assholes, evil muslims or something like that. Sultan, for instance, is a man of culture who was a real rebel (or something like that) in the days of those crazy taleban sickos, he is liberal at some things yet he literally buys a second wife about thirty years younger than himself, he doesn`t care that his sons don`t get no education and is a real tyrant of the house. And that`s the case not only of Sultan. Probably it was the thing that saved this book for me - it wasn`t too preachy - a thing I dreaded it would be. No, it was quite interesting to learn what life can be like for a muslim. The main thing probably is that life not only sucks if you`re a muslim woman, but also if you`re a muslim man. And it puts a bit a different perspective to a lot of things, especially to my own attitude towards the whole Afganistan thing and the US. By the way, by this book it seems that Soviets weren`t one of the worst things that ever happened to Afganistan, which also is a thing I`d never think of otherwise. As a literary statement this book surely has no value, despite the fact that it does contain "stories" about people of the family.
book, 2003

The Deep End

8
Finally a new country is added to my factoid. Norway - the country which has given the world Ole Einar Bjorndalen and probably something else as well, Knut Hamsun, for instance, has given us the band "Madrugada". I don`t mean to tell that the band is particulary popular anywhere in the world but who cares about fame, who cares about anything? So, the band is a bit pessimistic in its sound having some goth elements in its sound. The first track on the album "The kids are on the high street" is a superb one, and the album goes on in a similar manner having some references probably to "The Cure", some to "Joy Division" but with less synths and more guitars. That means that Joy Division can be replaced with the Smiths and now you`ll get it more. A good record for sure, although it doesn`t make you shake your lazy ass off the chair.
music, 2005