Walden
Henrija Deivida Toro grāmata "Voldena jeb dzīve mežā" vismaz kaut kādā mērā ir kalpojusi par ietekmi gan "Into the Wild" čalim, gan neskaitāmiem citiem cilvēkiem, kuri izvēlējušies atteikšanās no civilizācijas ceļu. Grāmatā autors stāsta par personīgo pieredzi uz diviem gadiem, diviem mēnešiem un divām dienām pārceļoties uz dzīvi mežā.
Grāmata ir vienlaikus ļoti skeptiska attiecībā pret moderno civilizāciju (nekas, ka tā ir vairāk kā 150 gadus sena modernā civilizācija), gan arī īpatnējā veidā optimistiska un pacilājoša. Kā vienā, tā otrā aspektā varu Toro lielā mērā piekrist. Piemēram, citāts par tobrīd aktuālo telegrāfa tehnoloģiju:
Aizstāj telegrāfu ar jebkādu mūsdienīgāku saziņas līdzekli, un saki vēl, ka autoram nav taisnība?
Taču vienlaikus grāmatā atrodami arī tiešām uzmundrinoši citāti, tādi kā šis:
Tīri kā lasāmviela mūsdieās šī grāmata gan ir tikai ierobežoti baudāma - baigi jau nu tās saturs ir stiepts un spilgtās frāzes bieži pazūd liekvārdības jūrā. Nemaz nerunājot par to, ka 2013.gadā nav sevišķi interesanti lasīt par to, cik deviņpadsmitā gadsimta vidū maksāja dažādi materiāli (lēti un lietoti), kurus Toro izmantoja savas mājas būvniecībai un kāda sanāca viņa saimniecības budžeta bilance. Ja nu vienīgi es plānotu veidot slēpni par šo tēmu, bet citādi - boring!
Grāmata, kuru ir vērts izlasīt, kura fragmentāri var būt iedvesmojoša (visdažādākajos veidos), bet kura diez vai kļūs par tavu iecienītāko lasāmvielu, kuras lappuses izbaudīt atkal un atkal.
Grāmata ir vienlaikus ļoti skeptiska attiecībā pret moderno civilizāciju (nekas, ka tā ir vairāk kā 150 gadus sena modernā civilizācija), gan arī īpatnējā veidā optimistiska un pacilājoša. Kā vienā, tā otrā aspektā varu Toro lielā mērā piekrist. Piemēram, citāts par tobrīd aktuālo telegrāfa tehnoloģiju:
We are in great haste to construct a magnetic telegraph from Maine to Texas; but Maine and Texas, it may be, have nothing important to communicate.
Aizstāj telegrāfu ar jebkādu mūsdienīgāku saziņas līdzekli, un saki vēl, ka autoram nav taisnība?
Taču vienlaikus grāmatā atrodami arī tiešām uzmundrinoši citāti, tādi kā šis:
However mean your life is, meet it and live it, do not shun it and call it bad names. The faultfinder will find faults even in paradise. Love your life, poor as it is.
Tīri kā lasāmviela mūsdieās šī grāmata gan ir tikai ierobežoti baudāma - baigi jau nu tās saturs ir stiepts un spilgtās frāzes bieži pazūd liekvārdības jūrā. Nemaz nerunājot par to, ka 2013.gadā nav sevišķi interesanti lasīt par to, cik deviņpadsmitā gadsimta vidū maksāja dažādi materiāli (lēti un lietoti), kurus Toro izmantoja savas mājas būvniecībai un kāda sanāca viņa saimniecības budžeta bilance. Ja nu vienīgi es plānotu veidot slēpni par šo tēmu, bet citādi - boring!
Grāmata, kuru ir vērts izlasīt, kura fragmentāri var būt iedvesmojoša (visdažādākajos veidos), bet kura diez vai kļūs par tavu iecienītāko lasāmvielu, kuras lappuses izbaudīt atkal un atkal.
2013-08-16
comments powered by Disqus