Unterm Rad
"All work and no play makes Jack a dull boy" - šo frāzi, kuru neskaitāmas reizes uz rakstāmmašīnas atkārtoti pierakstīja Džeka Nikolsona varonis vienā no visu laiku iespaidīgākajām šausmu filmām "The Shining", pilnā mērā var attiecināt arī uz Hermaņa Heses agrīno romāna "Zem rata" galveno varoni Hansu Gībenrātu.
Grāmatas galvenais varonis ir ļoti apdāvināts zēns, tik apdāvināts, kādu mazpilsēta līdz šim nav pieredzējusi, un tieši tur ir Hansa lielākā nelaime. Viņu audzina vientuļš tēvs, kurš pats galīgi nav ne apdāvināts, ne progresīvs, bet ļoti lepojas ar sava dēla talantiem. Tāpat ar viņu lepojas gan skolotāji, gan priesteris, taču problēma visā tajā ir, ka ikviens no Hansa mēģina izspiest maksimālu daudzumu sulas - viņam ir jāmācās viss vienlaikus un neierobežotos daudzumos, lai pavērtu pēc iespējas dižākas nākotnes perspektīvas, tādā veidā pāragri pārtraucot Hansa bērnību. Faktiski viņš nedrīkst darīt neko tādu, ar ko nodarbojas viņa vienaudži, kā rezultātā viņš uz skolasbiedriem skatās no augšas, lai gan patiesībā viņš noteikti varētu apskaust viņu brīvību. Blēņas, laiskošanās, peldēšanās, makšķerēšana, mājdzīvnieki - tas viss Hansam nav pieejams, jo viņš ir Talants. Un kā Talants viņš tiek sūtīts uz Štutgarti, lai kārtotu eksāmenu dalībai super prestižā klostera skolā. Psiholoģiski nestabilais zēns eksāmenu nokārto teicami, bet jaunā skola kļūst par viņa lejupejas straujāko veicinātāju. (itin spēcīgi grāmatā parādās arī homoerotiskā nots, kura gan ne ar ko īsti nebeidzas)
Ticis prom no standarta vērotāju acīm, viņš nonāk citā vidē, kur joprojām akadēmiskie panākumi tiek stādīti augstāk par cilvēkiem, taču šeit viņš sastop kādu dzejiski noskaņotu skolasbiedru vārdā Hermanis (diezgan droši var nojaust, ka Hermanis un Hanss ir divas paša Heses personības šķautnes - ne velti viņš pats bija gājis šajā klostera skolā, un viņa liktenis bija pa vidu starp Hansa un Hermaņa piedzīvoto), kurš ļauj Hansam uz dzīvi paskatīties arī drusku plašāk. Diemžēl Hanss šādam plašākam skatījumam izrādās galīgi nepiemērots - viņš kļūst atkarīgs no Hermaņa, pamazām sabrūkot gan kā cilvēks, gan kā skolēns. Viss beidzas ar to, ka no skolas viņu atskaita un viņam vajadzētu ārstēt nervus, bet tēvs kautrējas par šādu ģimenes negodu, līdz ar to viss beidzas vēl daudz sliktāk.
Teikt, ka "Zem rata" būtu pozitīvs stāsts par skolas gadiem, laikam jau nevar - Hese galīgi nebija apmierināts ar tādu izglītības sistēmu, kādai pats izgāja cauri, un lielā mērā es varētu saskatīt, ka šajā grāmatā aprakstītās problēmas ir aktuālas arī simts gadus vēlāk, lai arī sengrieķu un senebreju valodas mūsdienās tikai retajam nākas mācīties, bet skaidrs, ka vecāku un skolotāju ambīcijas itin bieži ļoti minimāli saskan ar audzēkņu interesēm (te gan galīgi nerunāju no personīgās pieredzes - būtu liels pārspīlējums apgalvot, ka es jebkad būtu mācījies pārāk daudz), līdz ar to šī grāmata galīgi nešķiet novecojusi. Protams, salīdzinoši ar Heses slavenākajiem darbiem, šis darbs ir ļoti vienkāršs un nepretenciozs, bet kā lasāmviela - gana pārdomas raisošs un noderīgs.
Grāmatas galvenais varonis ir ļoti apdāvināts zēns, tik apdāvināts, kādu mazpilsēta līdz šim nav pieredzējusi, un tieši tur ir Hansa lielākā nelaime. Viņu audzina vientuļš tēvs, kurš pats galīgi nav ne apdāvināts, ne progresīvs, bet ļoti lepojas ar sava dēla talantiem. Tāpat ar viņu lepojas gan skolotāji, gan priesteris, taču problēma visā tajā ir, ka ikviens no Hansa mēģina izspiest maksimālu daudzumu sulas - viņam ir jāmācās viss vienlaikus un neierobežotos daudzumos, lai pavērtu pēc iespējas dižākas nākotnes perspektīvas, tādā veidā pāragri pārtraucot Hansa bērnību. Faktiski viņš nedrīkst darīt neko tādu, ar ko nodarbojas viņa vienaudži, kā rezultātā viņš uz skolasbiedriem skatās no augšas, lai gan patiesībā viņš noteikti varētu apskaust viņu brīvību. Blēņas, laiskošanās, peldēšanās, makšķerēšana, mājdzīvnieki - tas viss Hansam nav pieejams, jo viņš ir Talants. Un kā Talants viņš tiek sūtīts uz Štutgarti, lai kārtotu eksāmenu dalībai super prestižā klostera skolā. Psiholoģiski nestabilais zēns eksāmenu nokārto teicami, bet jaunā skola kļūst par viņa lejupejas straujāko veicinātāju. (itin spēcīgi grāmatā parādās arī homoerotiskā nots, kura gan ne ar ko īsti nebeidzas)
Ticis prom no standarta vērotāju acīm, viņš nonāk citā vidē, kur joprojām akadēmiskie panākumi tiek stādīti augstāk par cilvēkiem, taču šeit viņš sastop kādu dzejiski noskaņotu skolasbiedru vārdā Hermanis (diezgan droši var nojaust, ka Hermanis un Hanss ir divas paša Heses personības šķautnes - ne velti viņš pats bija gājis šajā klostera skolā, un viņa liktenis bija pa vidu starp Hansa un Hermaņa piedzīvoto), kurš ļauj Hansam uz dzīvi paskatīties arī drusku plašāk. Diemžēl Hanss šādam plašākam skatījumam izrādās galīgi nepiemērots - viņš kļūst atkarīgs no Hermaņa, pamazām sabrūkot gan kā cilvēks, gan kā skolēns. Viss beidzas ar to, ka no skolas viņu atskaita un viņam vajadzētu ārstēt nervus, bet tēvs kautrējas par šādu ģimenes negodu, līdz ar to viss beidzas vēl daudz sliktāk.
Teikt, ka "Zem rata" būtu pozitīvs stāsts par skolas gadiem, laikam jau nevar - Hese galīgi nebija apmierināts ar tādu izglītības sistēmu, kādai pats izgāja cauri, un lielā mērā es varētu saskatīt, ka šajā grāmatā aprakstītās problēmas ir aktuālas arī simts gadus vēlāk, lai arī sengrieķu un senebreju valodas mūsdienās tikai retajam nākas mācīties, bet skaidrs, ka vecāku un skolotāju ambīcijas itin bieži ļoti minimāli saskan ar audzēkņu interesēm (te gan galīgi nerunāju no personīgās pieredzes - būtu liels pārspīlējums apgalvot, ka es jebkad būtu mācījies pārāk daudz), līdz ar to šī grāmata galīgi nešķiet novecojusi. Protams, salīdzinoši ar Heses slavenākajiem darbiem, šis darbs ir ļoti vienkāršs un nepretenciozs, bet kā lasāmviela - gana pārdomas raisošs un noderīgs.
2017-09-18
comments powered by Disqus